Šajās dienās aprit 85 gadi, kopš Lugažu pagasta “Silmūrniekos” 1934. g. 2. decembrī notika pirmā vakarēšana. Senā latviešu tradīcija tika atjaunota pēc “Jaunruķeļu” saimnieka Jāņa Pavloviča ierosmes. Šis ierosinājums guva lielu atsaucību, un vakarēšanas sāka rīkot ne tikai Lugažos, bet arī citur Valkas apriņķī un pat, kā teikts kādā publikācijā – tā “gājusi uzvaras gaitā pāri visai Latvijai”.

1939. g. 19. novembrī Lugažu lauksaimniecības biedrības kulturāli-sabiedriskās sekcijas vadītājs Jānis Pavlovičs Latvijas radiofonā nolasījis referātu “Kā Lugažos vakarē”. To var izlasīt arī laikrakstā “Ziemeļlatvija” (1939, 30.nov.):

“Kādā jaunatnes sanāksmē .. nostiprinājās doma, ka lauku mājai atkal vajadzētu apzināties visā pilnībā savu nozīmi mūsu valsts dzīvē un šajā virzienā tad atraisīt visus savus spēkus. Ja gadu simtus lauku māja ir bijusi vienīgā mūsu saimnieciskās un garīgās dzīves veidotāja un sargātāja, tad viņai tagad atkal vajadzētu labi dzirdami pacelt savu balsi un atrast savu ceļu, pa kādu ejot tā varētu sevi atkal izveidot par mūsu valsts kultūras stipro pili.

.. mūsu mazās pilis – mūsu lauku mājas, kuras sargāja tikai tautas dzejā daudz minētais tautas gudrais padoms, nodeva mūsu laikam ar tautas dziesmām, pasakām un mīklām .. tādas gara kultūras mantas, kuras ir līdzvērtīgas visiem pasaules izcilus literāriskiem darbiem..”

Vakarēšanu kā senāk – ar kopēju strādāšanu, mielastu utt. – pilnībā atjaunot gan nebija iespējams. Vajadzēja meklēt kaut ko piemērotāku laikam, tāpēc tai tika izvēlēts nosaukums “Sena dziesma – jaunās skaņās”.

85. vakarēšanā, kas notika Lugažos 1937. gada 30. maijā, ar runu “Vienoti izcīnījām – vienoti izdaiļosim” uzstājās Kārlis Ulmanis. Līdz 1936. gadam lektoru skaits, kas bija lasījuši savus referātus notikušajās vakarēšanās bija pāri par 20.

Piedāvājam ieskatīties nelielā virtuālā izstādē “Sena dziesma – jaunās skaņās”, kurā apkopotas publikācijas no 20. gs. 30. un 40. gadu preses izdevumiem.