J

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Jānis Jakobsons (1902-?) – pedagogs. Bijis Valkas apriņķa tautskolu inspektors, Valkas apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs, aizsargu rotas komandieris.

 

Kārlis Roberts Jākobsons (1841-1882) – ievērojamākais igauņu atmodas laika darbinieks, rakstnieks un žurnālists. No 1856.-1859.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Valdis Jākobsons (1938). Dzimis Valkā. No 1991.-1997.g. bijis Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas „Grindeks” direktors, vēlāk – valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Grindeļa medaļu.

 

Elvīra Janava (1916-1999) – Valkas pilsētas teātra režisore un aktrise, Valkas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja.

 

Jānis Janelsītis (1901-1999) – garīdznieks. Studējis teoloģiju LU. Bijis palīgmācītājs Gaujienā. No 1925.-27.g. mācītāja kandidāts Smiltenē pie K.Kundziņa. 1930.g. iesvētīts par ev.lut. mācītāju Gaujienas draudzē. Pēc II pasaules kara kalpojis arī Alūksnes, Opekalna, Zeltiņu un Palsmanes draudzēs. 1958.g. pārcēlies uz Cēsīm, bijis mācītājs Cēsīs un Straupē, paturot arī Gaujienas draudzi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Edgars Jansons (1929-2008) – ķīmiķis analītiķis. Dzimis Valkā. Ķīmijas doktors (1992), valsts emeritētais zinātnieks (1996). Veicis pētījumus par organiskajiem analītiskajiem reaģentiem. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas ķīmijā.

 

Eduards Jansons (1866-1917) – muižas pārvaldnieks, mežkopis. Darbojies dažādās muižās, no 1898.-1901.g. bijis pārvaldnieks Pedeles muižā. Visur saņēmis cildinošas atsauksmes. Pedeles barons R.Foigts: „Ed.Jansons patstāvīgi pārvaldīja zem manas pārraudzības lauksaimniecību un meža saimniecību. Savus pienākumus minētajā amatā viņš izpildīja centīgi un pēc labākās sirdsapziņas man par apmierinājumu.. Jansons tāpat teicami izpildīja muižas policijas pienākumus un ar visteicamākiem panākumiem novadīja līdz galam dažas prasību lietas miertiesas iestādēs. Jansons uzraudzīja liela daudzuma eksporta malkas un koku sagatavošanu Pedeles muižā un tā pārdošanu, novadot šo lietu līdz galam man par pilnīgu apmierinājumu.”

 

Ferdinands Jansons (1891-1968) – inženieris-tehnologs. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Strādājis par skolotāju Ventspilī un arodskolas direktoru Ludzā. No 1926.g. augusta astoņus gadus bijis Valkas arodskolas direktors. Pēc tam strādājis Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara izceļojis uz Austrāliju. Strādājis par inženieri Adelaidē.

 

Jānis Aleksandrs Jansons (1895-1974)– pulkvedis-leitnants. Dzimis Lugažu pagastā. 1913.g. beidzis Valkas reālskolu.

 

Johanns (Jānis) Jansons (1867-?) – pedagogs. Dzimis Trikātas draudzes Plāņu muižas „Vec-Kanās”. No 1885.-1889.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Miķelis Jansons (1897-1957) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Bijis zemkopis Omuļu pagastā. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28.II, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas zemkopis Omuļu pagasta „Kalējos”. Turpat dzīvojis arī pēc II pasaules kara, strādājis kolhozā. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Pāvils Jansons (1874-1940) – sabiedrisks darbinieks, rakstnieks, biškopis. Strādājis par skolotāju, arī Valkā. No 1899.-1907.g. valsts dzelzceļu ierēdnis Valkā, reizē arī bibliotekārs Valkas dzelzceļu rajonā un Valkas Viesīgās biedrības bibliotēkā. Nodarbojies ar rakstniecību. Rakstījis lugas, skices un dzejoļus. 1907.g. sācis Valkā izdot demokrātiska virziena nedēļas laikrakstu  „Sadzīve” ar pārnedēļas žurnālu  „Zīlnieks”. No 1919.g. dzīvojis Dzirciemā.

 

Vilis Jansons (1930). Dzimis Valkā. 1960.g. beidzis Valkas 1. vidusskolu. Ilgus gadus darbojies grāmatniecības nozarē. Bijis grāmatu izdevniecību „Zvaigzne” un „Liesma” direktors.

 

Jēkabs Janševskis (1865-1931) – rakstnieks. 1919.g. 30.III ieradies Valkā, lai kopā ar O.Nonācu un E.Virzu piedalītos laikraksta „Tautas Balss” veidošanā. 22.IV iznācis pirmais numurs. Abonentu skaits drīz vien pieaudzis līdz 16000. Laikrakstam raksturīgs dedzīgs patriotisms, gaiša, droša valoda, piemērota toreizējam cīņas laikam par patstāvīgas Latvijas eksistenci. Kad 1919.g. rudenī Rīgā nodibinās vairāki jauni laikraksti, „Tautas Balss” tiek likvidēta, un 4.X arī Janševskis dodas uz Rīgu. Tautā viņš pazīstams ar saviem romāniem „Dzimtene”, „Bandavā”, „Mežvidus ļaudis”.

 

Ādams Jende (1861-1918) – mācītājs, mācību grāmatu autors. 1882.g. beidzis Cimzes skolotāju semināru. Bijis mācītājs Lēdurgas, Ikšķiles un Raunas draudzēs. Sastādījis grāmatu „Mājas mācība līdz skolas laikam”, īsu pasaciņu un pamācošu stāstu izlases „Mājas bērniem”, „Pasaciņas, stāstiņi un pamācības”, „Skaistākās pasakas bērniem”. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas pamatskolām ticības mācībā un vēsturē. 1918.g. lielinieku apcietināts, ceļā uz Krieviju nošauts, viņa pēdējie vārdi bijuši: „Brāļi, ko jūs darāt!”

 

Alberts Jērums (1919–1978) – komponists, diriģents un publicists. Dzimis Karolā (Igaunijā). 1937.g. beidzis Valkas J.Cimzes ģimnāziju, jau mācību laikā spēlējis pirmo trompeti skolas pūtēju orķestrī un mežragu Valkas simfoniskajā orķestrī. No 1947.g. dzīvojis Londonā, organizējis pirmās latviešu dziesmu dienas ārpus Latvijas un pirmos Eiropas latviešu dziesmu svētkus Hamburgā.

 

Eduards Jirgensons (1881-1951). Dzimis Smiltenē. Beidzis Smiltenes pagastskolu, draudzes skolu un Cēsu pilsētas skolu. Bijis Salaspils pamatskolas pārzinis, ev.lut. draudzes priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Skolotāja darbu turpinājis arī trimdā.

 

Juliuss Jirgensons (1892-1927) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažos. Skolojies Valkā un Rīgā. Dienējis krievu un igauņu armijā. Pēc brīvības cīņām palicis Latvijā, bijis uzņēmējs.

 

Ado Johansons (1883-1967) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Omuļos, beidzis pagastskolu. Dzīvojis Ērģemē, bijis kalējs. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 20.II, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Ērģemes pagasta Sirkās, vēlāk – Alksnīšos, bijis 7. Valkas aizsargu pulka dalībnieks. Turpat dzīvojis arī pēc II pasaules kara, strādājis par kalēju. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Jānis Johansons (1900-1945) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkas pagasta. Beidzis pagastskolu. Bijis strādnieks. Latvijas armijā no 1919.g. 4.VIII, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi, nodaļas komandieri. Pēc atvaļināšanas strādājis Valsts slimnīcā Strenčos, vēlāk – jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. 1945.g. 1.II arestēts, notiesāts. Miris ieslodzījumā Krievijā.

 

Karls Vilhelms Johansons (1835-1893) – pedagogs. Dzimis Trikātas draudzē. No 1853.-1856.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Edgars Jundzis (1907-1986) – mācītājs, teoloģijas zinātņu doktors. Dzimis Omuļu pagasta Kalnmiciņos. Mācījies Valkas vidusskolā. Studējis teoloģiju LU. Bijis vikārs Suntažu draudzē un Rīgā, Jelgavas ģimnāzijas skolotājs, laikraksta „Gara Līdumnieks” izdevējs un redaktors. No 1930.-1942.g. bijis Valkas Jāņa ev.lut. draudzes un aizsargu mācītājs, dibinājis Valgā latviešu ģimnāziju, kur mācījis ticības mācību. Vēlāk darbojies Rīgā, Gulbenē un Lejasciemā. 1951.g. apcietināts, notiesāts par pretvalstisku aģitāciju. Sodu izcietis Vorkutas spaidu darbu nometnē. 1955.g. atgriezies Latvijā, bijis mācītājs vairākās draudzēs. No 1969.g. Latvijas ev.lut. baznīcas Teoliģijas semināra docents.

 

Antons Jurgenšteins (1861-1933) – igauņu pedagogs. No 1878.-1882.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā.