Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Edvards Saltups (1897-1963) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Mācījies Smiltenes tirdzniecības skolā un Ausēja reālskolā Cēsīs. 1918.g. XII iestājies O.Kalpaka bataljona Studentu rotā. Studējis tieslietas LU. No 1924.g. strādājis Rīgas apgabaltiesā, vēlāk zvērināts advokāts Rīgā un Latvijas Bankas juriskonsults.

 

Voldemārs Sams (1863-1917) – skolotājs. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis skolas pārzinis un ērģelnieks Ādažu draudzē. No 1906.g. skolotājs Millera reālskolā Rīgā, no 1915.g. – Valkas reālskolā. Aktīvi darbojies sabiedriskā dzīvē, sastādījis mācību grāmatas.

 

Sārumu Mārcis (īst.v. Mārcis Podiņš; 1799-1859) – pirmais zināmais latviešu tautības būvmeistars. Amatu apguvis pie tēva. No 1834.g. strādājis patstāvīgi, izveidojis savu celtniecības sistēmu. Apmācījis kādus 10 palīgus (galdniekus, namdarus, kokgriezējus, tēlniekus, mūrniekus, krāsotājus, stikliniekus, zeltītājus, skārdniekus). Atjaunojis vai pārbūvējis baznīcas Vidzemē: Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Rūjienā, 1859.g. – Smiltenē un Trikātā. Uzcēlis 13 kungu mājas. Būdams izcils amatnieks ar izkoptu skaistuma izjūtu, sekmīgi konkurējis ar vācu būvmeistariem. Vairums ēku ir arhitektūras pieminekļi. Saucis sevi par pēdējo Vidzemes lībieti. Laikabiedru cienīts un ar lielu godu pavadīts pēdējā gaitā.

 

Herberts Saulītis (1900-2000) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Zvārtavas pagastā. Latvijas armijā no 1919.g. 24.V, piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās. Pēc brīvības cīņām palicis dienestā, sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. II pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā. Pēc kara palicis trimdā, pārcēlies uz dzīvi ASV.

 

Gunārs Selga (īst.v. Gunārs Zaķis; 1929-1986) – dzejnieks. No 1937.-1944.g. mācījies Zvārtavas pagasta Luturu pamatskolā, pēc tam vidusskolā Gaujienā un Rīgā. Strādājis dažādus darbus, bijis arī ārštata korespondents radiokomitejā, žurnāla «Karogs» līdzstrādnieks. Vadījis Rīgas jauno literātu apvienību. Dzeja iznākusi krājumos «Saule uz pleca», «Airi», «Šūpoles ābelēs», «Ceļā aizsapņojos»; bērnības atmiņas, veltījumi, literāri portreti – krājumā «Gaujas plūdumā klausoties»; publicistika – grāmatā «Rokasspiediens».

 

Augusts Serģis (1893-1966) – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā. Pamatskolas izglītība. Latvijas armijā no 1919.g. 1.III, piedalījies kaujās Vidzemē, pēc tam Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas nodarbojies ar zemkopību Lugažu pagasta „Lejasžīguru” mājās. Apbedīts Ērgemes kapos.

 

Jānis Sērmūkslis (1855-1913) – ērģeļu virtuozs. No 1871.-1874.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis ērģelnieks un skolotājs Liepājā. Piedalījies J.Cimzes Dziesmu rotas pārstrādāšanā. No Cimzes audzēkņiem izcilākais lietpratējs, kas rūpējies par nacionālo garu tautas dziesmu harmonizācijās.

 

Valerija Sieceniece (1905-1998). Dzimusi Valkā. Bērnību un pirmos skolas gadus pavadījusi Tērbatā. Vēlāk pārcēlusies uz Rīgu. Strādājusi par pasniedzēju Latvijas Universitātē. 1928.g. bija Latvijas Akadēmiski Izglītoto Sieviešu Apvienības dibinātāju vidū. Bija pēdējā Valdes priekšnieces vietniece. 1941.g. deportēta uz Krieviju. Pēc atgriešanās Latvijā nodevusies ielu vēstures pētījumiem.

 

Pēteris Siecenieks (1865-1930) – sabiedrisks darbinieks. Bijis centrālās savienības „Konzums” priekšnieks. Pirmā pasaules kara laikā līdz ar „Konzuma” galveno kantori un veikalu evakuējies uz Valku, kur sekmīgi darbojies Vidzemes apgādāšanā ar pārtiku no Krievijas.

 

Aleksandrs Sika (1891-1979) – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Izglītojies Valkas pilsētas skolā. Bijis galdnieks. Pēc atvaļināšanās no armijas – jaunsaimnieks Lugažu pagasta „Sermuļos”. No 1941.-44.g. dienējis pagasta policijā. 1945.g. vasarā arestēts, notiesāts. Atradies ieslodzījumā Dubravlagā Mordovijā. Atgriezies Latvijā 1956.g. Dzīvojis Rīgā.

 

Arnolds Sildegs (1915-2003) – gleznotājs, mākslas zinātnieks. Dzimis Valkā, šeit guvis pamatizglītību. Ap 1928.g. pēc latviešu mākslinieku biedrības „Zaļā vārna” viesošanās Valkā sācis gleznot. Pārvarot materiālās grūtības, Latvijas Mākslas akadēmijā iestājies tikai 1938.g. Kaut arī kara apstākļu dēļ LMA palikusi nepabeigta, tās ietekme pavadījusi viņu visu mūžu gan glezniecībā, gan dzīvē ASV.

Veltījums Arnoldam Sildegam 100. dzimšanas dienā (2020) 

 

Aija Sīle (dz. Zute; 1938) – zobārste. Dzimusi Valkā. Mācījusies Cēsu skolās, studējusi zobārstniecību RMI. No 1961.g. zobārste Cēsīs.

 

Aleksandrs Jānis Silenieks (1886-1956). – būvinženieris. Dzimis Blomes „Ceriešos”. Mācījies Blomes pagastskolā, Millera reālskolā Cēsīs, praporščiku skolā Rīgā, beidzis RP. Bijis satiksmes ministrijas šoseju un zemes ceļu departamenta inženieris, vēlāk tehniskās pārvaldes priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Igaunijas Baltās zvaigznes ordeni.

 

Jūlijs Sīlis (1891-1957) – skolotājs un rakstnieks. Dzimis Ērģemes pagastā. 1908.g. beidzis Ērģemes draudzes skolu, 1912.g. – Valmieras skolotāju semināru. Strādājis par skolotāju Idus pagastskolā, Gaujienas un Olaines draudzes skolās, vēlāk – Cēsīs, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Pirmā publikācija laikraksta „Sadzīve” pielikumā 1912.g. 6.X (tulkojums), pirmais oriģināldzejolis „Ziemas gaidās” – „Jaunās Latviešu Avīzes” pielikumā 1912.g. 16.XI. Sarakstījis lugas („Kalpa zēns” un „Zelta jaunība”), stāstus („Saulainā pēcpusdienā”, „Ziedošā liepā”, „Āra”), romānu „Gauja”. Sarakstījis mācību grāmatu „Latviešu rakstniecības vēsture” un „Vispārīgā literatūra”, rakstījis arī atmiņas par rakstniekiem. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Pēteris Sils (īst.v. Pēteris Pijols; 1908-1953) – dzejnieks. No 1918.-1924.g. mācījies Smiltenes 1.pamatskolā., kur rakstījis skaistus sacerējumus un sācis dzejot. Vienu gadu mācījies Valmieras komercskolā. Strādājis Smiltenē par pārdevēja mācekli, no 1926.g. par kantoristu pilsētas valdē. Absolvējis T.Lejas-Krūmiņa dramatiskos kursus. No 1936.g. dzīvojis Tukumā. Piedalījies Otrajā pasaules karā. Pēckara gados tulkotājs LPSR AP “Ziņotājā”. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus.

 

Gunda Sīmane (1955) – gleznotāja. Beigusi Rīgas LMV. Strādājusi Rīgas Mākslas fonda kombinātā „Māksla” par radošo mākslinieci. Kopš 1984.g. dzīvo Valkā. No 1990.g. – Valkas mākslas skolas skolotāja. Nodarbojas ar zīda apgleznošanu. Izstādēs piedalās kopš 1994.g.

 

Jānis Andrejs Sīmanis (1947-2016) – tēlnieks, medaļu mākslinieks. Izstādēs piedalījies kopš 1970. g. – gan Latvijā, gan ārzemēs ar medaļām, keramiku, tekstilu. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1982. g. No 1984. g. dzīvojis Valkā. Strādājis izdevniecībā "Zvaigzne", Lietišķās mākslas kombinātā "Māksla”, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, Valkā – Komunālo uzņēmumu kombinātā, Valkas raj. muitā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Darbojies galvenokārt medaļu mākslā, arī mazo formu tēlniecībā, interjeru veidošanā, tekstilmākslā, keramikā, glezniecībā. Personālizstādes Valkā (1986), Ērģemē (1987), Kauņā (1989).

 

Vitauts Vito Sīmanis (1928-2003) – mākslinieks. Dzimis Blomē, dzīvojis Valkā, beidzis J.Cimzes Valsts pamatskolu un 1.klasi ģimnāzijā. Pēc II pasaules kara emigrējis, ģimnāziju beidzis Augsburgā Vācijā. No 1950.g. dzīvojis ASV. Bijis Jauno Čikāgas mākslinieku neformālās grupas biedrs. Pieskaitāms pie abstrakto ekspresionistu stila gleznotājiem. Viņa gleznu izstāde bijusi arī Valkas muzejā.

 

Osvalds Simons (1889-?) – žurnālists. Bijis Valkas cietuma priekšnieks. Laikraksta „Brīvā Zeme” līdzstrādnieks.

 

Aleksandrs Sināts (1892-1951) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis-leitnants. Bijis ierēdnis Valkas rentejā. No 1935.g. septembra līdz 1939.g. bijis Valkas kara apriņķa pārvaldes priekšnieks. Vēlāk – Cēsu kara apriņķa priekšnieks. II pasaules kara laikā devies trimdā. Dzīvojis ASV, Kalifornijā.

 

Eduards Sināts (1888-1968) – literāts. Dzimis Zvārtavas pagastā. 1916.g. iestājies latviešu strēlniekos, 1919.g. Latvijas armijā kļuvis par telefona tīkla pārzini Valkas apriņķī. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. 1938.g. atvaļināts. 1944.g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz Ameriku. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus.

 

Kārlis Skalbe (1879-1945) – rakstnieks. 1915.g. strādājis laikraksta „Līdums” redakcijā, rudenī kopā ar redakciju evakuējies uz Valku. Gada beigās strādājis Maskavā, bet 1916.g. atgriezies Valkā. 1917.g. pēc Rīgas krišanas atkal dzīvojis Valkā. Rudenī šeit kļuvis par Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes locekli un uzrakstījis uzsaukumu „Visiem latviešiem”, kurā pausta ideja par neatkarīgu Latviju. Darbojies arī laikrakstā „Laika Vēstis”, kas tobrīd iznāk Valkā. 1918.g. kopā ar A.Kroderu vadījis mēnešrakstu „Jaunā Latvija”, kura 8 numuri iznākuši Valkā. Turpmākās dzīves gaitas saistās ar Rīgu, 1944.g. devies emigrācijā uz Zviedriju.Viss viņa mūžs bijis kā ziedojums Latvijas valstij, latviešu valodai un kultūrai.

Veltījums Kārlim Skalbem 140. dzimšanas dienā (2019) 

 

Lizete Skalbe (1886-1972) – tulkotāja. Pirmā pasaules kara gados devusies līdzi dzīvesbiedram Kārlim Skalbem uz Valku, kur no 1915. līdz 1918.g. strādājusi Bēgļu apgādāšanas birojā. Viņas tulkojumi iespiesti laikrakstā „Līdums”. Avīzē „Par Brīvo Latviju” ievietots viņas aicinājums „Latviešu sievietei”. Vēlāk darbojusies Rīgā. 1944.g. emigrējusi uz Zviedriju, strādājusi valsts arhīvā. Pēc K.Skalbes nāves kārtojusi viņa kopotos rakstus. Viena no pirmajām ar labu valodas izjūtu tulkojusi skandināvu literatūru no oriģinālvalodas (Hamsuna „Zemes svētība”, „Viktorija”, „Roze”, „Klaidoņi” u.c.; Unsetes „Olava Auduna dēla bērni”; Gulbransena „Un mūža meži šalc” u.c.). 1965.g. ieguvusi Zviedrijas Karaliskās akadēmijas prēmiju par zviedru autoru darbu tulkojumiem latviešu valodā. Darbojusies Latviešu un norvēģu draudzības biedrībā. Tulkojusi arī franču, krievu un vācu autorus.

 

Kārlis Skroderis (1914-1972) – gleznotājs. Dzimis Valkā. Beidzis Jaunlaicenes pagasta skolu, Rīgas pilsētas tehnikumu ēku būvniecības un arhitektūras nodaļu, kur pievērsies glezniecībai. Gleznojis klusās dabas, ainavas, retāk portretus, galvenokārt eļļas tehnikā.

 

Andrejs Skuja (1866-1950) – ārsts. Dzimis Ērģemes pagastā. Mācījies Ērģemes pagastskolā, Valkas apriņķa skolā, Pērnavā un Tērbatā. Strādājis Rīgas 1. slimnīcā. Rakstījis populārzinātniskus apcerējumus presē un ārstu žurnālos. Bijis LU privātdocents. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Skuju Frīdis (īst.v. Gotfrīds Mīlbergs; 1887–1942) – rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. 1907.g. beidzis Valkas pilsētas skolu, vēlāk – pedagoģiskus kursus, 1909.g. nolicis mājskolotāja eksāmenu un strādājis apkārtnes skolās (arī Lugažu „Silamūrniekos”). Jau skolas gados iesaistījies skolēnu slepeni izdotā žurnāla „Pelavas un graudi” veidošanā, rediģējis Valkas skolēnu mēnešrakstu „Rīts”, piedalījies hektografēta žurnāla „Dzirkstele” izdošanā.

 

Druvis Skulte (1955) – inženieris tehnologs, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Raunas 9-gadīgo pamatskolu, no 1970.-73.g. mācījies Smiltenes vidusskolā. Ar izcilību beidzis LLA. Strādājis r/a „Rīga” Vidrižu filiālē, bijis Limbažu rajona komjaunatnes komitejas 2. sekretārs. Vēlāk strādājis LKP Cēsu RK. Tautas frontes aktīvists, partijas „Latvijas ceļš” līdzdibinātājs un biedrs, Latvijas AP deputāts. 1990.g. 4.V bija starp 138 AP deputātiem, kas balsoja par Latvijas valstiskumu. Bijis privatizācijas valsts ministrs, Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs, Ministru prezidenta padomnieks. No 2002.g. a/s „Aldaris” konsultants.

 

Leonīds Slaucītājs (1899-1971) – zinātnieks. No 1909.-1916.g. mācījies Valkas valsts reālskolā, pabeidzis to ar zelta medaļu. Bijis LU ģeofizikas un meteoroloģijas institūta ģeofizikas nodaļas vadītājs, Latvijas ģeogrāfijas biedrības priekšnieks. Pēc II pasaules kara dzīvojis Argentīnā, vadījis zinātniskas ekspedīcijas Antarktīdā, nodibinājis Trelevas magnētisko observatoriju Patagonijā. Dzīves pēdējo posmu aizvadījis Sidnejas universitātē Austrālijā. Rakstījis arī mūziku un gleznojis.

 

Sergejs Slaucītājs (1902-1982) – astronoms. No 1913.-1917.g. mācījies Valkas reālskolā. Bijis LU privātdocents. Sarakstījis „Kosmogrāfiju vidusskolām”.

 

Jānis Sliede (1859-1921) – izcils skolotājs. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā pie A.Kronvalda, no 1878.-82.g. – Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis Vecpiebalgas draudzes skolas ilggadējs pārzinis (viņa vadībā skola piedzīvoja pēdējo ievērojamo uzplaukumu), baznīcas ērģelnieks un ķesteris. Darbojies Vecpiebalgas Lauksaimniecības biedrībā.

 

Donalds Smelteris (1946-2019) – mākslinieks. 1974.g. sācis strādāt Valkas novadpētniecības muzejā par dekoratoru. Bijis mākslinieks Valkas kultūras namā, KUK, skolotājs Valkas bērnu mākslas skolā, kā arī strādājis paša dibinātajā kooperatīvā „SPEKTRS”. Darbojies Valkas fotostudijā „REFLEX”. Strādājis Ērģemes pamatskolā par skolotāju. Piedalījies izstādēs kopš 1971.g. Personālizstādes Strenčos (1986), Valkā (2001) un Turnā (2002).

 

Emīls Georgs Hermanis Sokolovskis (1819-1869) – vācbaltiešu garīdznieks. Studējis Tērbatas universitātē. No 1848.-52.g. bijis mācītājs Lugažos, Valkā un skolotājs Vidzemes skolotāju seminārā. Vēlāk mācītājs Raunā, lielisks sprediķotājs, laipns un sirsnīgs, rūpējies par draudzes prāta un gara izglītību. Baznīcēniem mācījis garīgas dziesmas. Sarūpējis draudzei divus pa mājām staigājošus skolotājus. Vēlāk ierīkojis Raunas draudzē patstāvīgas pagastskolas: Mārsnēnos, Launkalnā, Veselavā. Ar viņa gādību pastāvējusi Bazūņu pūtēju biedrība un V.T.Gaiķa vadītā Asava biedrība (vīru koris). 1862.g. rīkojis Raunas draudzes 600 gadu pastāvēšanas svētkus. Tulkojis, sacerējis garīgas dziesmas, kas ievietotas Dziesmu grāmatās. 1869.g. II pārgājis uz Rīgu par Ģertrūdes draudzes mācītāju, drīz saslimis un miris.

 

Georgs Gustavs Sokolovskis (1792-1835) – vācbaltiešu garīdznieks, literāts. Dzimis Ērģemē. Kalpojis Straupes un Augstrozes draudzēs. Izdevis un rediģējis garīgu laikrakstu „Ziņas par notikumiem iekš Dieva valstības”. Tulkojis latviešu valodā stāstus un garīgus rakstus.

 

Vilis Spandegs (1890-1941) – ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījies reālskolā Valkā. Beidzis Viļņas kara skolu. No 1919.g. 9.VI Latvijas armijā, dienestu beidzot divīzijas komandieris. 1941.g. 16.V apcietināts, piespriests nāvessods.

 

Jānis Sproģis (1880-1934) – pulkvedis-leitnants. Bijis Valkas apriņķa komandanta palīgs.

 

Dāvis Spunde (1878-1960). Dzimis Vijciema pagastā. Beidzis 1. pakāpes pamatskolu. Pirmo foto darbnīcu atvēris Vijciema muižā 1904.g. 1909. g. pārcēlies uz Strenčiem. Darbojies arī aizsargu nodaļā un Saviesīgajā biedrībā, bijis ugunsdzēsēju komandas šļirces komandieris. Ievēlēts Strenču pilsētas domē un valdē. Valmieras foto izstādē ieguvis 2. šķiras diplomu ar medaļu, apbalvots ar vairākām ugunsdzēsēju biedrības medaļām.

 

Jūlijs Spunde (1897-1993) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagastā, mācījies trīsgadīgā proģimnāzijā. Bijis zemkopis. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 8.III Valkā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Vijciema pagasta „Zālītēs”, aizsargu nodaļas priekšnieks. No 1941.-1944.g. – Vijciema pagasta vecākais. Vēlāk slēpies, dzīvojis Rīgā, Siguldā.

 

Alfrēds Stabiņš (1900-1967) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā zemkopja ģimenē, mācījies pagastskolā. Latvijas armijā no 1919.g. 11.VI, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas bijis jaunsaimnieks Stalbes muižā pie Straupes. Pēc II pasaules kara strādnieks sovhozā „Stalbe”.

 

Jānis Stabulītis (1893-1923) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, mācījies draudzes skolā. Bijis zemkopis tēva mājās. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28.II Valkā, piedalījies Ziemeļu brigādes kaujās, paaugstināts par virsseržantu. Pēc atvaļināšanas dzīvojis tēva mājās.

 

Maruta Stabulniece (1955) – gleznotāja. Beigusi Latvijas VMA. Kopš 1978.g. dzīvo un strādā Valkā. Bijusi Valkas novadpētniecības muzeja noformēšanas māksliniece, Valkas rajona Mākslas dienu izstāžu organizatore. No 1990.g. – Valkas mākslas skolas direktore. Izstādēs piedalās kopš 1979.g., vairākas personālizstādes Valkā un Tukumā.

 

Kārlis Stakle (1851-?) – skolotājs, kordiriģents, atmodas laikmets darbinieks. No 1871.-77.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis skolotājs Matīšos, mājskolotājs Braslavā, Ķipēnos, Pēterpilī. Vēlāk Laskates meiteņu skolas pārzinis un kordiriģents Vecpiebalgas Labdarības biedrībā, Matīšu draudzes skolas pārzinis, ērģelnieks, dibinājis Matīšu Dziedāšanas biedrību. Rakstījis presē, referējis apriņķa skolotāju sapulcēs. Sarakstījis mācību grāmatas „Bībeles stāsti tautskolām”, „Krievijas vēsture tautskolām”.

 

Kārlis Stalšāns (1888-1970) – pedagogs un rakstnieks. Mācījies Karvas pagastskolā, 2 gadus – Valkas apriņķa skolā. Strādājis vairākās skolās, arī Rīgā. II pasaules kara beigās emigrējis. Pievērsies baltu vēstures pētīšanai, publicējis vairākas grāmatas.

 

Jānis Stamers (1859-1940) – mācītājs. No 1876.-1879.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Ilgus gadus bijis mācītājs Pēterupes draudzē.

 

Jānis Steiks (1855-1932) – dzejnieks. No 1873.-1876.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju, mācītāju. 1906.g. Amerikā izdevis laikrakstu „Dieva Sveiksme”. Viens no lielākajiem savādniekiem latviešu literatūrā. Ievērojamākais dzejolis – „Zvēr’ tēvijai!” ( „Šie kauli, šī miesa…”).

 

Jānis Stiprais (1870-1946) – skolu darbinieks un mācību grāmatu autors. Bijis skolas direktors Tukumā, Valkā. Kad 1918.g. slēgta uz Valku pārvietotā Tukuma komercskola, bijis jaundibinātās Valkas ģimnāzijas direktors. Bijis arī Valkas bēgļu komitejas loceklis, vadījis Ziemeļlatvijas pārvaldē skolu nodaļu. No 1922.g. – LU lektors, privātdocents. Vēlāk Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas un V.Olava komercskolas direktors. Tulkojis, sarakstījis grāmatas: „Vācu valodas pašmācība”, „Tirdzniecības korespondence”, „Tirdzniecības un rūpniecības veikalvedība” u.c. Sastādījis „Pasaku izlasi”, ābeci „Strauts”. Darbojies latviešu presē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Artūrs Straume-Vičs (1907-?) – rakstnieks, publicists. Izveidojis lielāku provinces laikrakstu centru, apvienojot un vadot piecus provinces laikrakstus: „Malienas ziņas”, „Gulbenes balss”, „Valkas balss”, „Smiltenes ziņas”, „Rūjienas ziņas”. Rakstījis dzeju, stātus, romānus. Publicējies minētajos laikrakstos.

 

Jānis Strauts (1901-1979). Dzimis Smiltenes pagastā. Beidzis LU tautsaimniecības nodaļu. Bijis satiksmes ministrijas pensiju kases tehniskais vadītājs, Latvijas dzelzceļu grāmatvedības nodaļas vadītājs. Dzīvojis Minesotā, ASV.

 

Kārlis Strēlerts (1871-1946) – miertiesnesis. I pasaules kara laikā darbojies bēgļu apgādības biedrības “Dzimtene” Valkas nodaļā.

 

Teodors Strēlerts (1902-1981) – miertiesnesis.  Beidzis tirdzniecības skolu Valkā. Sarakstījis „Pagasttiesu likumus”, „Tieslietu padomnieku”, rakstījis periodikā.

 

Jānis Strupulis (1949) – tēlnieks, medaļu mākslinieks. No 1964.-1966.g. mācījies Valkas 1. vidusskolā, kur skolotājs Harijs Bērziņš veicinājis viņa interesi par mākslu. 1973.g. beidzis LMA. Kopš 1975.g. darinājis vairāk par 700 medaļām, veidojis arī bronzas medaļu „Valkai – 400”.

 

Kārlis Students (1885-1964). Dzimis Ērģemes pagastā. Beidzis privātskolu Valkā. Strādājis Ārlietu ministrijā, 1930.g. bijis vicekonsuls un ģenerālkonsula v.i. Ļeņingradā. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Kārlis Students (1892-1947) – rakstnieks. Dzimis Ērģemes Krujiņkrogā. Mācījies Ērģemes pagastskolā, no 1908.-1911.g. – Valkas tirdzniecības skolā. No 1919.-1920.g. bijis apgādniecības iecirkņa pārzinis Strenčos, vēlāk Dobelē, pēc tam dzīvojis Rīgā. Strādājis laikrakstā „Latvis” u. c. Mūža nogalē – lauksaimnieks Āraišos. Publicēties sācis ap 1910.g. 1912.g. Valkas avīzē „Kāvi” iespiesti vairāki dzejoļi. Izplatīdams grāmatas, apceļojis Latviju. Vērojumi kolportiera gaitās apkopoti 5 aprakstu grāmatās: „Nelūgtos ciemos”, „Ēnu spogulis” u.c. Laikrakstā „Ziemeļlatvija” publicēts apraksts  „Pie Varžupītes”. Izdoti arī 2 dzejoļu krājumi, 1 stāstu grāmata. Ar Studenta tekstu komponēta folklorizējusies dziesma „Atmiņas” (Kad saule riet aiz tumšām egļu sienām). Padomju literatūras vēstures noniecināts kā buržuāzijas pozīciju aizstāvis.

Veltījums Kārlim Studentam 120. dzimšanas dienā (2012) 

 

Pēteris Students (1896-?). Dzimis Valkā. Studējis LU un JLA. No 1949.g. bijis lektors mežu izmantošanā Baltijas universitātē (Vācijā).

 

Jēkabs Stumbergs (1866-1935) – preses darbinieks. Bijis vairāku laikrakstu redaktors. 1915.g. kopā ar O.Nonācu bijis „Līduma” redaktors Valkā.

 

Jānis Sudrabkalns (1894-1975) – dzejnieks. 1915.g. mobilizēts armijā. 1917.g. martā norīkots darbā laikrakstā „Brīvais Strēlnieks”, vācu okupantiem uzbrūkot, šis izdevums pārceļas uz Cēsīm un Valku. 1918.g. sākumā veselības stāvokļa dēļ demobilizēts, sācis strādāt par korektoru laikrakstā „Līdums”, te 4.V publicēts viņa pirmais humoristiskais dzejolis „Pavasara zaļais karogs” ar pseidonīmu Olivereto. Vēlāk darbojies dažādu laikrakstu redakcijās Rīgā. Viņa dzejai raksturīgs romantisks nemiers, trauksme, viņa meistarības šķautnes ietiecas pasaules kultūrā.

 

Edgars Sukurs (1928-2009) – aktieris. Dzimis Plāņu pagasta “Knapēs”. Vēlāk kopā ar ģimeni pārcēlies uz Skujeni, pēc tam dzīvojuši Smiltenē, Blomē. Mācījies Blomes pagasta Siļķītes skolā. Vēlāk pārcēlušies uz Vijciemu, kur iestājies septiņgadīgajā tautskolā. Kara laikā atgriezušies Plāņu pagastā. Piedalījies pagasta pašdarbībā. Kad Plāņu tautas namā viesojies Valmieras teātris, lūdzis režisoram Ž.Vīnkalnam pieņemt viņu darbā. No 1947.g. bijis Valmieras teātra aktieris ar spilgtu iztēli un temperamentu.

 

Jānis Edgars Sukurs (1885-1929) – pulkvedis-leitnants. Bijis 7. Valkas aizsargu pulka rotas komandieris.

 

Arvīds Sūna (1898-1934) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Beidzis 6-gadīgo vidusskolu. 1919.g. 4.V iestājies Latvijas armijā Ziemeļvidzemes brigādē, piedalījies kaujās pret landesvēru, paaugstināts par virsleitnantu. Pēc atvaļināšanas bijis tirgotājs, muitas darbinieks Daugavpilī.

 

Jānis Sūna (1890-1987) – advokāts. Dzimis Lugažu pagasta “Kociņos”. No divu gadu vecuma dzīvojis Valkā. Mācījies Kreiļa privātskolā, Valkas pagasta un draudzes skolās. 1906.g. beidzis Valkas pilsētas skolu. Studējis tiesību zinātnes. Bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks. 1917.g. darbojies Vidzemes pagaidu zemes padomē. Bijis Rīgas pilsētas domnieks. No 1924. g. darbojies Rīgā kā zvērināts advokāts. 1974.g. uzrakstījis atmiņas, kas 2018.g. iznākušas grāmatā “Starp piecu varu likumiem”.

 

Biruta Sūrmane (1935) – mūziķe. Dzimusi Valkā. 1944.g. nonākusi Vācijā, 1956.g. – ASV. Ieguvusi Fulbraita stipendiju studijām Minhenes Universitātē Vācijā. Bijusi viena no Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambļa dibinātājiem. Sarakstījusi tekstu Andreja Jansona dziesmu spēlei “Sarkangalvīte”, rakstījusi “Mazputniņā”, tulkojusi latviešu valodā Longina Apkalna grāmatu “Lettische Musik”.

 

Romans Suta (1896-1944) – daudzpusīgs mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Dzimis netālu no Cēsīm, mātei braucot ciemos. Bērnību pavadījis Valkā, kur tēvam piederējis lampu veikals. Mācības uzsācis Pleskavas reālskolā, 1910. gadā kopā ar brāli aizmucis uz Rīgu, kur abi uz gadu salīguši uz ārzemju kuģa par jungām. Studējis mākslu. Kādu laiku dzīvojis Petrogradā. Latvijā atgriezies 1917.g. decembrī, dzīvojis Valkā. Vēlāk bijis mākslinieku biedrību "Rīgas mākslinieku grupa" un "Zaļā vārna" biedrs, darbnīcas "Baltars" radītājs. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu. 

 

Pēteris Svārpstiņš (1896-1963) – farmaceits. Dzimis Valkā. Beidzis Valkas pilsētas skolu, Pērnavas ģimnāziju un LU. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis Latvijas slimo kasu starpbiroja aptiekas pārvaldnieks, Kameras loceklis. Miris Heidelbergā, Vācijā.

 

Marika Svīķe (1968-2021) – dzejniece. Dzimusi Palsmanē. Mācījusies Palsmanes pamatskolā un Smiltenes vidusskolā. Strādājusi par korespondenti Valkas rajona laikrakstā „Mūsu Zeme”, kur arī publicēti pirmie dzejoļi. Strādājusi SIA „Radio Trīs” par Smiltenes biroja vadītāju. Sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus, tekstu autore vairāk nekā 70 dziesmām.

 

Pauls Emīls Šacs (1807-1862) – vācbaltiešu garīdznieks, skolotājs, literāts. Dzimis Trikātā. Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē, Vācijā ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis mācītājs Tirzā un Velēnā, kur ierīkojis bibliotēkas, rūpējies par skolu dibināšanu. Vēlāk skolotājs Bērzaines ģimnāzijā. Rakstījis laikrakstā „Tas Latviešu Draugs”. Sarakstījis vairākas reliģiskas grāmatas un savā laikā iecienīto „Pirmo lasīšanas grāmatu”, kas piedzīvojusi 8 izdevumus.

 

Kārlis Šepko (1891-1952) – pulkvedis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Mācījies Valkas reālskolā. Piedalījies I pasaules karā latviešu strēlnieku pulkos, vēlāk – Latvijas brīvības cīņās. Bijis Daugavpils kājnieku pulka komandieris. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni.

 

Georgs Gustavs Šillings (1800-1880) – mācītājs. Darbojies Ļaudonā un Lubānā. No 1849.-1855.g. bijis prāvests Valkas apriņķī. Tulkojis garīgas dziesmas un sprediķus.

 

Censonis Šķiņķis (1930-1999) – profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors. Mācījies Kārķu sešklasīgajā pamatskolā. Lielāko atzinību guvis Latvijas otrās brīvvalsts laikā – 1993.g. ievēlēts par LZA akadēmiķi, 1995.g. par Ņujorkas ZA īsteno locekli, no 1992.g. bijis Lauksaimniecības un meža ZA īstenais loceklis. Saņēmis Kembridžas Lielo Starptautisko medaļu un diplomu par izcilību zinātnē (1997). Par sasniegumiem drenāžas hidroloģijas zinātnē LZA 1998.g. viņam piešķīrusi akadēmiķa Paula Lejiņa balvu.

 

Hugo Šķiņķis (1892-1961) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Beidzis Valkas tirdzniecības skolu. Pēc atvaļināšanas no dienesta bijis zemnieks Naukšēnu pagastā. Pēc II pasaules kara vienu gadu bijis kolhoza priekšsēdētājs. 1950.g. apcietināts un notiesāts, aizsūtīts uz nometni Kemerovas apgabalā. 1955.g. atgriezies Latvijā. Miris Naukšēnos.

 

Vilis Šķiņķis (1866-1943) – grāmatu izdevējs. Dzimis Ēveles pagasta „Maisiņos”, mācījies Ēveles pagasta un Valkas apriņķa skolās. 1897.g. saņēmis atļauju grāmatu spiestuves ierīkošanai Valkā, tomēr atpircis grāmatnīcu un spiestuvi Rūjienā. Te iespiesta arī avīze „Rūjienas Balss”. Aktīvi darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās.

 

Eduards Šmits (1880-1924) – pulkvedis-leitnants. Beidzis Valkas pilsētas skolu. No 1919.g. 14.VI – Latvijas Armijā, bijis apgādības pārvaldes kancelejas priekšnieks, sevišķu uzdevumu virsnieks, Robežsargu pulka komandieris.

 

Pēteris Šmits (1882-1973) – fotogrāfs. Dzimis Cirgaļu (Aumeisteru) pagastā. Apbraukājis visu Latviju un savās fotoplatēs iemūžinājis gan tautas dzīvi, gan vēsturisku notikumus un vietas. Fotografējis ar stereokameru. Katram attēlam pievienota īsa anotācija ar gada skaitli un vietas norādi. Sakrājis vairākus tūkstošus uzņēmumu. Piedalījies izstādēs, ieguvis godalgas. II pasaules kara beigās devies trimdā, dzīvojis ASV. Fotogrāfijas nonākušas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

 

Hermanis Šnē – pirmais Valkas pilsētas ārsts, apstiprināts 1839.g.

 

Jānis Šnikvalds (1889-?) – tiesnesis. No 1920.-1923.g. – pirmais izmeklēšanas tiesnesis Latvijas Valkā, vēlāk Rīgā, no 1936.g. svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Arnolds Štams (1908-2002) – aktieris, režisors. I pasaules kara laikā kopā ar ģimeni apmeties Valkā, mācījies Lugažu draudzes skolā. Pēc Teātra fakultātes beigšanas darbojies vairākos teātros. 1944.g. devies uz Vāciju, 1949.g. nonācis ASV Grandrepidsā, kur 1952.g. nodibināta Dramatiskā kopa. Mācījis deklamāciju un režiju.

 

Kārlis Šteinbergs (1898-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. III Valkā, piedalījies kaujās Ziemeļlatvijā, vēlāk  kaujās pie Rīgas u.c. Paaugstināts par dižkareivi. Pēc atvaļināšanas 1921.g. – jaunsaimnieks Vijciema muižā, vēlāk Valkas pagastā. 1941.g. dzīvojis Valmierā, maijā apcietināts un ievietots Valmieras cietumā. Par turpmāko likteni ziņu nav. Iespējams, ka Valmierā nošauts.

 

Leonards Šterns (1845-1903) – skolotājs. Jēkaba Zvaigznītes brālis un mantinieks. Viens no sava laika izglītotākajiem latviešiem. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā, bet nepabeidzis to. Bijis skolotājs Vidzemē, Rīgā. 1868.g. 22.XI piedalījies RLB dibināšanā, viens no 36 RLB runas vīriem. Vēlāk vācu valodas skolotājs Pēterpilī. Cienījis glezniecību, mūziku, daiļamatniecību. 1893.g. iecelts par RLB mūža biedru. Miris Pēterpilī. Latviešu literatūras vēsturē minēts sakarā ar izdomājumu par J.Zvaigznītes pēcnāves rokrakstu maisiem, no kurienes it kā paslepšus izcelts „Mērnieku laiku” manuskripts.

 

Eduards Štifts (1899-1944) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Mācījies pilsētas skolā, strādājis Valkas elektrostacijā. 1919.g. II brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas 1921.g. III bijis zemkopis tēva mājās „Kalnavīndedzēs”, mūža pēdējos gados a/s „Bekona eksports” Valmieras fabrikas meistars. Apbedīts Lugažu kapos.

 

Jānis Štifts (1893-1976) – lauksaimnieks. Dzimis Lugažu pagastā. Beidzis draudzes skolu. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis Lugažu pagasta vecākais, lauksaimnieks Lugažu „Kalnavīndedzēs”, Valkas krājaizdevu sabiedrības un patērētāju biedrības valdes loceklis. Apbalvots ar Atzinības krustu. Apbedīts Cimzes kapos.

 

Haralds Šuberts (1883-1942) – veterinārārsts pulkvedis-leitnants. No 1911.g. septembra –  Smiltenes iecirkņa vetārsts. No 1918.g.  – vetārsts Valkas iecirknī. 1919.g. 31.X mobilizēts Latvijas armijā. Pēc atvaļināšanas turpinājis darbu Valkas apriņķī, vēlāk strādājis Cēsu pusē. 1941.g. 14.VI apcietināts, izsūtīts uz Krieviju, kur vēlāk viņam piespriests nāves sods.

 

Alfreds Šulcs (1891-1950) – ārsts pulkvedis-leitnants. Beidzis Nikolaja ģimnāziju Liepājā, studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Dienējis armijā. Pēc atvaļināšanas ārsts Cēsu apriņķī. No 1919.g. 12.IV dienējis Latvijas armijā. 1940.g. atvaļināts. Bijis ārsts Rīgā. No 1945.g. oktobra Strenču republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārsts. Apbedīts Strenču pilsētas kapos.

 

Vīlips Švēde (1849-1905) – skolotājs. 1871.g. beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Sagatavojies par kurlmēmo skolotāju Rīgā, Vācijā un Šveicē. Bijis jaundibinātās Valmieras kurlmēmo skolas priekšnieks. Aktīvi darbojies sabiedriskajā dzīvē. Dibinājis un vadījis Valmieras latviešu biedrību.