B-Bi

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Johans (Jānis) Bahs (1846-1931) – pedagogs, mācību grāmatu autors. No 1865.-1868.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā.

 

Eduards Baķis (1889-?). Mācījies Lauru draudzes skolā, beidzis Pleskavas lauksaimniecības vidusskolu un mērnieku kursus. 1919.g. iestājies Ziemeļlatvijas Civilpārvaldes dienestā, bijis rajona agrārlietu pārzinis Smiltenē. No 1920.g. – rajona valsts zemju pārzinis, 1921.g. – Valkas apriņķa zemes ierīcības komitejas vecākais agronoms. Pēc 1922.g. pievērsies pedagoģijai. Sarakstījis grāmatu „Zemes mērīšana”, rakstījis presē. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Laila Balga (1952). Bijusi izmeklētāja Valkā, Valgā, Valkas pilsētas padomes priekšsēdētāja (1989-90). Pēc tam LSDSP CK valdes sekretāre, mazās komercdarbības atbalsta centra „Paritāte Balt” Baltijā direktore, Sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas priekšsēdētāja, Sieviešu tiesību institūta direktore.

 

Uldis Balga (1953) – fotogrāfs. Strādājis Valkā, no 1979.-1981.g. Ērģemes pamatskolā. Bijis Valkas fotokluba „Reflex” biedrs un viens no dibinātājiem 1979.g. Personālizstādes: Rīgā – „Aldis&Uldis” (kopā ar A.Dubļānu), „Zivju dienas”, „Ornamentum” (kopā ar A.Biezbārdi), „Formatizācija”, „Robežnepārkāpēja stāsts” Valkā, Talsos un Valgā. Darbojas grupā „Akciju sabiedrība”, kas veido ugunsskulptūras. No 1998.g. dzīvo Talsos, ir fotokluba „Talsi” vadītājs.

 

Imants Leonhards Balodis (1926-1995). Dzimis Valkas apriņķa Kāģeru pagasta „Lejaspuriņos” (Igaunijā). 4 gadus mācījies J.Cimzes ģimnāzijā Valkā, papildinājies mūzikas teorijā un dziedāšanā pie brīvmākslinieka Pauļa Krieviņa. Vācijā beidzis latviešu ģimnāziju, studējis Anglijā. No 1952.g. dzīvojis Notinghamā, aktīvi piedalījies turienes latviešu sabiedriskajā dzīvē, organizējis Latviešu Jaunatnes svētkus. Bijis plaši pazīstams kordiriģents, latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas Lielbritānijā biedrs, aktīvs Anglijas „Daugavas Vanagu” fonda biedrs.

 

Jānis Balodis (1881-1965) – ģenerālis. Dzimis Trikātas „Vēžniekos”. Mācījies Trikātas draudzes skolā. 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies cara armijas dienestā un mācījies Viļņas kara skolā. 1918.g. iesaistījies Latvijas jaunās valsts bruņoto spēku veidošanā. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās. 1920.g. 23.I viņam piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe, bijis arī visu triju šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Ilgu laiku darbojies Saeimā, piedalījies 1934.g. 15.maija apvērsumā, ieņēmis kara ministra un valsts prezidenta vietnieka posteni. 1940.g. 31.VII izsūtīts. Pēc atgriešanās dzīvojis Rīgā un Saulkrastos.

 

Jānis Balodis (1878-1978) – ģeodēzijas zinātņu doktors. Dzimis Trikātas „Vēžniekos”. Bijis LU inženieru fakultātes lektors, docents; LU, LVU, RU profesors, Zemes ierīcības katedras vadītājs. Trimdā Vācijā BU profesors; no 1949.g. dzīvojis Kanādā. Sarakstījis grāmatas: „Sfēriskā trigonometrija”, „Zemju norobežošanas tehnika un zemju atsavināšanas dokumenti ordeņa laikā Vidzemē”, „Mērniecība”, „Kartogrāfija”. Veicis pētījumus ģeodēzijā, kartogrāfijā, fotogrammetrijā.

 

Kārlis Herberts Baltietis (1897-?). Bijis Valkas apriņķa agronoms, Latvijas lauksaimniecības kameras Valkas un Valmieras novada mazpulku inspektors. No 1934.-1940.g. – laikraksta „Ziemeļlatvija” redaktors.

 

Jānis Bambīts (1864-?). No 1903.-1911.g. bijis galvenais grāmatvedis Valkas rentejā. 1918.g. decembrī līdzdarbojies Latvijas Valsts pagaidu kases dibināšanā. Vēlāk pārgājis darbā Latvijas Banku dienestā.

 

Tija Banga (1882-1957) – aktrise. Strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Apollo teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī. 1918.g. bijusi aktrise Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā, arī Valkas Strādnieku teātrī „Liesma”. Vēlāk Nacionālajā un Dailes teātrī, kā arī teātros Liepājā un Jelgavā. Pievērsusies arī režijai, darbojusies literatūrā.

 

Jānis Bankins (1831-1883) – skolotājs un rakstnieks, viens no pirmajiem latviešiem – skolas grāmatu sarakstītājiem. Bijis apdāvināts un centīgs, labvēļu atbalstīts, iestājies Cimzes vadītajā skolotāju seminārā Valkā, kuru beidzis 1856.g. Pirmā darbavieta – Apukalns, 1857.g. sācis strādāt par draudzes skolotāju Smiltenē, bet no 1861.g. – Aizkrauklē, kur aizvadījis visus pārējos darba mūža gadus. Bijis „Skolas maizes” un „Dziesmu rotas” līdzstrādnieks. Sarakstījis: „Uzdošanas” (8 grāmatas), „Īsa ģeometrija”, „Īsa fizika”, „Tēvzemes stāsti” un trīs rakstu krājumus „Šis un tas”.

 

Paulis Bārda (1901-1991) – agronoms. Mācījies Alūksnes un Valkas reālskolās, beidzis LU. Bijis Latvijas Lauksaimniecības kameras Gulbenes rajona agronoms. Piedalījies arī brīvības cīņās. Apbalvots ar Atzinības krustu. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā, dzīvojis ASV.

 

Ernests Bauers (1882-1926) – agronoms un žurnālists. Bijis tautskolotājs Palsmanē, laikraksta „Līdums” līdzdibinātājs un līdzizdevējs, arī līdzstrādnieks. Vēlāk Tautas padomes, Satversmes sapulces, Saeimas loceklis, zemkopības ministrs.

 

Baumaņu Kārlis (1835-1905) – komponists un literāts. No 1853.-1856.g. mācījies Cimzes seminārā Valkā. Šeit vislabākās sekmes blakus valodām viņam bijušas mūzikā. Semināru beidzis kā pirmais skolēns. Latviešu pirmajiem dziesmu svētkiem sarakstījis „Dievs, svētī Latviju” u.c. patriotiskas dziesmas, kļūdams par pirmo nacionālo komponistu un dedzīgu latvietības cīnītāju.

Veltījums Baumaņu Kārlim 175. dzimšanas dienā (2010) (PDF)

 

Jānis Beikmanis (1942) – būvinženieris, pašvaldību darbinieks. Dzimis Ērģemes pagastā zemnieka ģimenē. Studējis RPI Celtniecības fakultātē būvkonstrukciju specialitātē. Bijis inženieris Cēsu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā, Cēsu pilsētas padomes deputāts, ražošanas daļas priekšnieks Cēsu celtniecības uzņēmumā, vadošos amatos Cēsu celtniecības trestā. No 1984.-2001.g. – Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 2001.g. – Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks.

 

Kārlis Beikmanis (1887-1950) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagasta „Bajārēnos”. Izglītojies Trikātas draudzes skolā. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 15.X Valkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Vijciema pagasta „Bajāriņos”, bijis aizsargs 7. Valkas aizsargu pulkā. 1945.g. arestēts, notiesāts. Miris Kazahijas PSR, Steplagā.

 

Pēteris Beķeris (1885-1964) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā no 1919.g. 1.VI, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par virsleitnantu. Pēc atvaļināšanas 1923.g. 7.V iecelts par Valkas apriņķa priekšnieka palīgu. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu muižā. 1925.g.1.II iestājies robežpolicijas dienestā. 1940.g. pārcēlies uz Rīgu.

 

Kārlis Beldavs (1868-1936) – garīdznieks, skolotājs. Beidzis Limbažu apriņķa skolu, Rīgas guberņas ģimnāziju, studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē. Kandidāta gadu kalpojis pie K.Kundziņa Smiltenē. No 1895.g. kalpojis dažādās draudzēs: Opekalnā, Valmieras apriņķī, Pēterpilī, Lielaucē, Maskavā. No 1917.g. – mācītājs Valmierā, teoloģijas docents Rīgā. Bijis Saeimas loceklis, pēdējais parlamentārās Latvijas izglītības ministrs. Publicējis garīgus rakstus laikrakstos. Sarakstījis vairākas grāmatas, darbojies ev.lut. draudžu Dziesmu grāmatas sagatavošanas komisijā.

 

Jānis Bemberis (1898-?). Bijis Valkas muitnīcas priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940.g. 19.IX arestēts, notiesāts 1941.g. 10.X.

 

Hermanis Bendiks (1911-1978) – valodnieks un žurnālists. Dzimis Strenčos plostnieka ģimenē. No 1918.-1924.g. mācījies Strenču pamatskolā, tad Valmieras vidusskolā. 10 gadus bijis mežstrādnieks un plostnieks uz Gaujas. Kļuvis par atzītu plostu vadītāju un līdz pat mūža vakaram palicis nesatricināmi pārliecināts, ka skaistākas upes par Gauju nav nekur pasaulē. Jau šajā laikā sācis domāt par žurnālistiku. 1944.g. sācis strādāt radiofonā par redaktoru. Mācījies žurnālistiku. Strādājis partijas darbā, laikrakstā „Cīņa”. Pabeidzis LVU Filoloģijas fakultāti. Kaismīgi pieķēries latviešu valodas vēstures izpētei un valodas kopšanas darbam. Bijis atbildīgais redaktors izdevumā „Latviešu valodas kultūras jautājumi”, rakstījis pat latviešu dramaturģiju, recenzējis lugas.

 

Antons Benjamiņš (1860-1939). Bērnību pavadījis Bānūžu muižā, kur viņa tēvs bijis vagars. Beidzis pagasta skolu, Smiltenes draudzes skolu. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā (1877-1880), šeit guvis pirmās ierosmes rakstniecībai, šeit veidojies viņa raksturs un pasaules uzskats. Strādājis par skolotāju. Vēlāk laikrakstu „Mājas Viesis” un „Rīta Vēstnesis” redaktors. 1911.g. kopā ar nākamo dzīvesbiedri Emīliju nodibina laikrakstu „Jaunākās Ziņas”. Tulkojis, sarakstījis lugu „Miglā”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Vilis Bergmanis (1892-1976) – aktieris, teātra darbinieks. Strādājis Apollo, Liepājas latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī. 1918.g. darbojies Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā. Vēlāk strādājis Krievijā. Atgriezies 1949.g., bijis Drāmas, Rīgas Operetes teātra direktors.

 

Fridrihs Kārlis Fromholds Bergs (1891-1967) – ārsts, pulkvedis-leitnants. Dzimis Palsmanes pagasta mācītājmuižā. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Dienējis armijā, pēc tam privātārsts Vidzemē. 1918.g. XII iestājies Baltijas Landesvērā, bijis jaunākais ārsts. Vēlāk ārsts Latvijas Armijā, bijis III Kurzemes divīzijas sanitārā transporta priekšnieks. 1935.g. atvaļināts. 1939.g. izceļojis uz Vāciju. Pēc II pasaules kara dzīvojis Austrumvācijā. Miris Langendammā, Mēklenburgā.

 

Aleksandrs Berkolds (1890-1982). Beidzis Valkas pilsētas skolu. Bijis lauksaimnieks, Kalncempju pagasta vecākais, Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Alberts Bērs (1860-1919) – psihiatrs, medicīnas zinātņu doktors. Studējis medicīnu Tērbatas Universitātē. No 1892.-1904.g. – psihisko slimību ārsts Rīgā. Papildinājies Vācijā, Austrijā, Beļģijā. No 1907.-19.g. – garīgi slimo kopšanas iestādes direktors Strenčos. 18.V miris Smiltenē lielinieku gūstā.

 

Voldemārs Bērsons (1865-1956) – skolotājs, ērģelnieks, pašvaldību darbinieks grāmatu izdevējs. Dzimis Valkas „Zīdaros” rentnieka ģimenē. Mācījies Valkas pagastskolā, Valkas draudzes skolā. 1886.g. beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju, ērģelnieku, miertiesnesi. Mācījis klavierspēles pamatus Alfrēdam Kalniņam. Organizējis un vadījis vairākus korus. Izdevis laikrakstu „Cēsu Ziņotājs”. No 1906.-1917.g. bijis Cēsu pilsētas galva (pirmais latvietis šajā amatā), Cēsu Viesīgās biedrības dibinātājs un priekšnieks. Vēlāk – Cēsu pilsētas 1. pamatskolas pārzinis. Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem un medaļām. Rakstījis par Cēsu biedrībām: „Cēsu Viesīgās biedrības kronika”; „Atmiņas un ziņas par Cēsu biedrībām un viņu darbu laikā no 1886.-1936.g.” (1939).

 

Aivars Bērziņš (1936) – arhitekts un interjerists. Dzimis Valkā. Darbojies interjera un dizaina jomā. Nozīmīgākie darbi: dzelzceļa stacijas interjeru kompleksās rekonstrukcijas projekts, firmas vilcienu „Latvija”, „Baltika” un „Jūrmala” dizains, taksofona punkts Rīgai, lidostas „Rīga” pasažieru telpas interjers.

 

Alfreds Jēkabs Bērziņš (1899-1977) – valsts un sabiedrisks darbinieks, publicists. Mācījies Kārķu pagasta skolā, Valkas reālskolā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis vairāku laikrakstu, tai skaitā no 1928.-1929.g. – „Valkas Balss” izdevējs un redaktors. Latvijas 4. Saeimas deputāts, piedalījies 1934.g. 15.V valsts apvērsuma organizēšanā. No 1937.-1940.g. – sabiedrisko lietu ministrs. Pēc Latvijas okupācijas 1940.g. devies uz ārzemēm, Vācijā apcietināts. 1950.g. izceļojis uz ASV. Piedalījies Amerikas latviešu apvienības dibināšanā, sarakstījis vairākas grāmatas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Harijs Bērziņš (1904-1976) – mākslinieks. LMA studējis tēlniecību pie vecmeistariem K.Zāles un K.Miesnieka. Vienu gadu nostrādājis Kārķu skolā par zīmēšanas skolotāju, gatavojis dekorācijas tautas nama dramatiskajam kolektīvam un spēlējis Kārķu orķestrī. Vēlāk – Valkas 1. vidusskolā bērniem mācījis zīmēšanu, rasēšanu, mākslas vēsturi un darbmācību. Veidojis brāļu kapu pieminekļus Turnā, Valkā un Pīnes kalniņā, skulptūras un kapu vāzes pēc individuāliem pasūtījumiem. Daudz strādājis Valkas pilsētas mākslinieciskajā noformēšanā. Aktīvu radošo darbību uzsācis pēc aiziešanas pensijā.

 

Imants Valentīns Bērziņš (1922) – fotomākslinieks–amatieris. Dzimis Valkā, mācījies pilsētas 2. pamatskolā un J.Cimzes Valsts ģimnāzijā. Kopš 1947.g. dzīvo Anglijā. Darbojies dažādos Anglijas fotoklubos, piedalījies izstādēs.

 

Jānis Bērziņš (1891-1976) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. Bijis zemkopis. Piedalījies I pasaules karā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 9.III, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kā arī citās Vidzemes artilērijas pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Kārķu pagasta „Vecbērziņos”. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Jānis Bērziņš (1895-1965) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Bijis kantorists. 1915.g. iesaukts Krievu armijā, beidzis virsnieku skolu. Sasniedzis kapitāna pakāpi. Apbalvots par 1916.g. 8.III kaujām Ķekavas rajonā 1917.g. 21.VIII cīņu pie Šmīziņa kroga. Dienējis arī Latvijas armijā. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, bijis Aizputes-Kuldīgas kara apriņķa pārvaldes priekšnieks. 1945.g. devies uz Zviedriju.

 

Kārlis Bērziņš (1901-?). Studējis LU. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis Daugavpils pilsētas un Jelgavas apriņķa policijas iecirkņa, Ilūkstes apriņķa priekšnieks. 1939.-1940.g. – Valkas apriņķa priekšnieks, aizsargu pulka komandieris un robežapgabala priekšnieks, Valsts bankas padomes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Nikolajs Bērziņš (1878-1932) – skolotājs un kordiriģents. No 1906.g. bijis Valkas Sv. Izidora pareizticīgo draudzes skolas skolotājs. No 1921.g. strādājis Valkas apriņķa priekšnieka kancelejā un pilsētas valdē. Bijis Valkas Valsts vidusskolas, no 1923.g. – Valkas pilsētas II sešgadīgās pamatskolas (Ā.Tērauda) skolotājs, kādu laiku arī dziedāšanas skolotājs Valkas tirdzniecības un arodskolā. Vadījis baznīcas kori. No 1926.g. 25.jūn. līdz mūža beigām – laikraksta „Ziemeļlatvija” atbildīgais redaktors.

 

Pēteris Bērziņš (Rudzīšu Pēteris; 1848-1926) – skolotājs, rakstnieks, grāmatizdevējs. Mācījies Smiltenē un Raunā, kopumā tikai 12 mēnešus. Strādājis tēva rentētajos Raunas pagasta „Rudzīšos” un izglītojies pašmācības ceļā, ieguvis skolotāja tiesības. Strādājis Raunas draudzes skolā, Līgatnes papīrfabrikas skolā. Daudz rakstījis laikrakstā „Balss”. Par pretmuižniecisku stāju atlaists no darba un apcietināts, bet attaisnots. Nodevies rakstniecībai. Publicējies periodikā, izdevis 1 dzejoļu, 1 stāstu krājumu, sastādījis 2 dzejas antoloģijas. No 1885.g. – skolotājs Rīgā, laikraksta „Dienas Lapa” līdzstrādnieks, kā arī atvēris savu grāmatnīcu. Izdevis tam laikam vērtīgas literāra un zinātniska satura grāmatas. Īpaši atzīmējama Līgatnē sarakstītā „Lasīšanas grāmata skolas bērniem”, kas piedzīvoja 12 izdevumus. Tā ir pirmā latviskā noskaņojumā sastādītā skolu lasāmā grāmata. Sarakstījis arī „Ābeci jeb pirmo lasīšanas mācību” (6 izdevumi). I pasaules karā uzņēmums izputējis.

 

Pēteris Bērziņš (1882-1954) – publicists. No 1909.-1917.g. bijis kara klausības komisijas sekretārs Valkā. I pasaules kara laikā – laikraksta „Līdums” līdzstrādnieks. Sarakstījis vairākas grāmatas: „Karaspēka īsa saimnieciska vēsture”, „Mobilizācijas teorija un vēsture” u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Rihards Ferdinands Bērziņš (pseid. Valdess; 1888-1942) – pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs, literāts un aktīvs sabiedrības darbinieks. 1918.g. bijis grāmatu veikala „Kultūra” vadītājs un igauņu korespondents Valkas laikrakstā „Līdums”.

 

Tālivaldis Bērziņš (1918-2009) – kordiriģents. Strādājis E.Melngaiļa Tautas mākslas namā. Bijis Kuldīgas bērnu mūzikas skolas direktors. Vēlāk – Valkas rajona koru virsdiriģents, kultūras nama kora vadītājs un bērnu mūzikas skolas direktors, vadījis arī Valkas rajona Tautas universitātes muzikāli sabiedriskās audzināšanas fakultāti.

 

Jānis Biezais (1901-?) – būvinženieris. Beidzis LU. Bijis rajona inženieris Smiltenē, Liepājā, Balvos. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Milda Bīrīte (1909-1988) – gleznotāja. Dzimusi Valkā, 1927.g. beigusi Valkas J.Cimzes valsts ģimnāziju. Mācījusies un strādājusi Ļeņingradā, 1949.g. beigusi LVMA. Mūža nogalē dzīvojusi Vējavā (Madonas raj.). 1989.g. Valkā viņas piemiņai veltīta izstāde.

 

Antons Birkerts (1876-1971) – literatūrzinātnieks un rakstnieks. No 1904.-1905.g. strādājis par skolotāju Grīnberga privātā proģimnāzijā Valkā. Šis laiks vēlāk attēlots romānā „Pedagogi” (1908). 1917.g. decembrī sācis strādāt par Vidzemes Pagaidu zemes padomes bibliotekāru un arhivāru, pēc tam bijis skolotājs Valkas meiteņu ģimnāzijā. Rakstījis dzeju, prozu, galvenais darbības lauks – literatūras vēsturē. Visvairāk rakstījis par Raini.

 

Pēteris Birkerts (1881-1956) – folklorists, literatūrzinātnieks. 1918.g. Valkā lasījis lekcijas vispārizglītojošajos kursos. Pirms Otrā pasaules kara nopietni pievērsies folkloras pētīšanai un vākšanai, bijis pirmais, kurš vāc latviešu tautas anekdotes. Vācis un kārtojis arī mīklas, sakāmvārdus un parunas. Rūpējies par Raiņa literārā mantojuma saglabāšanu.

 

Raits Birkmanis (1917-1975) – dzejnieks. Dzimis Valkā. Mācījies ģimnāzijā Rīgā un LU. Pirmās publikācijas jau 1936.g. Rīgas ģimnāziju literārā žurnālā „Skolu Dzīve”. No 1949.g. dzīvojis Austrālijā. 1988.g. iznākusi viņa dzeju grāmata „Atlikulikām”. Miris Sidnejā.

 

Teodors Birnbaums (1895-1979) – pulkvedis-leitnants. No 1919.g. augusta bijis Valkas apriņķa komandanta palīgs.

 

Paulis Birznieks (1891-1966) – ārsts. No 1923.g. Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas direktors. Bijis ķirurgs-ginekologs, aizsargu vecākais ārsts. Piedalījies vietējā sabiedriskajā dzīvē, bijis Smiltenes ev.lut. draudzes priekšnieks, vietējās krājkases padomes loceklis u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis ASV.

 

Reinis Birznieks (1965) – čellists. Mācījies Valkas 1. vidusskolā un J. Cimzes Valkas mūzikas skolā. Dzīvo Tamperē (Somijā), spēlē Filharmonijas orķestrī, aktīvi koncertē.

 

Eduards Birzulis (1881-1945). No 1925.-1940.g. bijis Aumeisteru un Palsmanes draudzes mācītājs.

 

Herta Biseniece (1903-?). Dzimusi Valkā. Bijusi teātra režisore skolēnu izrādēm Melburnā (Austrālijā).

 

Ilga Bisenieka (1923-2010) – medmāsa. Dzimusi Pedeles pagastā. No 1944.-1992.g. strādājusi P.Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā. 29 gadus bijusi slimnīcas galvenā māsa. 7 gadus vadījusi TV raidījumu “Veselība”. Bijusi medmāsa Dailes teātrī.

 

Eduards Bisenieks (1901-1942). Mācījies Smiltenes vidusskolā. Bijis Latvijas Amatniecības kameras ģenerālsekretārs un žurnāla „Amatnieks” atbildīgais redaktors.

 

Edgars Bite (1916-1987) – virsleitnants. Dzimis Lugažos. Mācījies Valkas ģimnāzijā, vēlāk pārcēlies uz Rūjienu. Beidzis kara skolu, dienējis 4. Valmieras pulkā, 1940.g. atvaļināts. II pasaules karā piedalījies Latviešu leģiona rindās. Bijis gūstekņu nometnē Beļģijā. 1953.g. aizceļojis uz ASV. Dzīvojis Linkolnā, strādājis fabrikā. Pēc aiziešanas pensijā aktīvi iesaistījies latviešu sabiedriskajā dzīvē. Gājis bojā autokatastrofā.