Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Ādolfs Ābele (1889-1967) – komponists, diriģents, ērģeļu virtuozs. Dzimis Blomes skolā. Te guvis pirmo muzikālo izglītību pie sava tēva, Cimzes audzēkņa Oto Ābeles. Bijis latviešu strēlnieku kapelmeistars, Nacionālās operas repetitors, Liepājas tautas konservatorijas vadītājs, Latvijas konservatorijas vecākais docents, kora „Dziesmuvara” diriģents. Rakstījis mūziku simfoniskajam orķestrim, kora un solo dziesmas. No 1944.g. dzīvojis emigrācijā, sākumā Vācijā, pēc tam ASV, Kalamazū. Aktīvi darbojies trimdas latviešu mūzikas dzīvē.

 

Elza Ābele (1904-2002) – rakstniece, valodniece. Dzimusi Ēvelē. Beigusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu, LK – teorētisko priekšmetu kursu klavieru klasē. Bijusi „Latviešu konversācijas vārdnīcas” redaktore. 1944.g. emigrējusi uz Vāciju, bijusi skolotāja latviešu skolās Mērbekā un Pinnebergā. 1949.g. izceļojusi uz Austrāliju. Strādājusi par skolotāju Adelaidas pamatskolā. Sarakstījusi romānus „Ar saknēm izrautie”, „Mīlestība”.

 

Kārlis Ābele (1891-?). Bijis SM pasta un telegrāfa departamenta telegrāfa un telefona rajona priekšnieks Rēzeknē. Strādājis par tehniķi arī Valkā. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Oto Ābele (1861-1922) – skolotājs. Dzimis Lugažu „Vekšos”. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. 1884.g. ieradies Blomē, kur sācis strādāt Siļķītes skolā. Viņa vadībā nodibināta viena no vecākajām Latvijas dziedāšanas biedrībām – Smiltenes mūzikas un dziedāšanas biedrība. Darbojies arī Smiltenes lauksaimniecības biedrībā. Siļķītes skolā nostrādājis vairāk kā 20 gadus. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur strādājis Leitāna elementārskolā, Olava tirdzniecības skolā, Bulduru pamatskolā.

 

Aija Ābena (1966) – literāte. Dzīvo Valkā. Ar dzejoļiem debitējusi vairāku dzejnieku kopkrājumā „Mana grāmata”, dzejoļi publicēti arī citos krājumos. 2012.g. iznācis viņas dzejoļu krājums „Tavai dvēselei”.

 

Alma Āboliņa (dz. Ķiploks; 1903-2003) – skolotāja, sabiedriska darbiniece. Dzimusi Trikātas pagasta Antuļos. Mācījusies Trikātas pagasta skolā, beigusi Valmieras ģimnāziju (1924). Studējusi LU. Strādājusi Mazsalacas ģimnāzijā, pēc gada pārcelta uz Cimzes ģimnāziju Valkā. Vēlāk pārgājusi darbā uz Liepājas ģimnāziju. 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās. Strādājusi par skolotāju Vesthovenā (Vācijā), bijusi draudzes sekretāre. Mirusi Ķelnē, apglabāta Trikātas kapos.

 

Jānis Āboliņš (1888-1964) – skolotājs. Beidzis Valmieras skolotāju semināru. Bijis ģimnāzijas skolotājs un pilsētas valdes loceklis Madonā, vēlāk – skolotājs Cimzes Valsts ģimnāzijā Valkā. Rakstījis dzejas „Latvijā” u.c. ar pseidonīmu Irvalds Sala.

 

Jānis Āboliņš (1906-1990) – inženieris-mehāniķis, Latvijas lauksaimniecības universitātes profesors. Dzimis Cirgaļu „Betlemēs”. Bijis Racionalizācijas institūta referents, Latvijas lauksaimniecības kameras tautas augstskolas lektors. Sarakstījis grāmatu „Darba rati lauksaimniecībā”.

 

Leons Āboliņš (1895-1974) – zoologs. Mācījies Valkas reālskolā. No 1923.g. LU privātdocents, lasījis zooloģiju un salīdzinošo dzīvnieku anatomiju. Apbalvots ar Atzinības krustu. Otrā pasaules kara beigās devies trimdā uz Zviedriju.

 

Pēteris Āboliņš (1894-1944) – pulkvedis-leitnants. No 1919.g. 12.VII bijis Latvijas Armijas Virspavēlniecības štāba Operatīvās daļas Izlūkošanas nodaļas izlūkošanas punktu vadītājs Liepājā un Valmierā, no 1920.g. IV – Valkas izlūkošanas punkta vadītājs. Vēlāk kara izmeklēšanas tiesnesis Pļaviņās u.c. Atvaļināts 1940.g.

 

Ilgvars Ābols (1965) – pedagogs. Dzimis Valkā. 1983.g. beidzis Valkas 1. vidusskolu. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādājis Smiltenes vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju. 1995.g. saņēmis A.Kronvalda prēmiju. Ar 1996.g. 1.VII sācis strādāt Valmierā, Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības nodaļā un Studiju informācijas centrā. Kopš 1998./1999. akadēmiskā gada strādā tikai par docētāju. Lasa kursus: Ievads tūrismā, Tūrisma ģeogrāfija, Pilsētu tūrisms un Ievads cilvēka ģeogrāfijā.

 

Jānis Āboltiņš (1897-1943) – pulkvedis-leitnants. Dzimis Smiltenes „Kurmjos”. No 1919.g. 12.VI dienējis Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, piekomandēts Vidzemes artilērijas pulkam. Bijis pasniedzējs Augstākajā kara skolā. 1941.g. 16.VI apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometni. Miris 1943.g. 2.I.

 

Voldemārs Ābrams (1890-1956) – aktieris, režisors. Darbojies dažādos teātros. Bijis aktieris Valkas strādnieku teātrī „Liesma” un Latvijas Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā.

 

Dāvis Abuls (1878-1942). Dzimis Trikātas „Lejasdzērvēs”. Bijis pilsētas domnieks, Valkas pilsētas vecākais, Valkas krāj-aizdevu sabiedrības priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris ieslodzījumā Kirovas apgabala Vjatlagā.

 

Pēteris Abuls (1860-1926) – pedagogs, vēsturnieks un literāts. Dzimis Trikātas „Vecpiduļos”. Mācījies Trikātas draudzesskolā, Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. 45 gadus strādājis par skolotāju, bijis Čiekurkalna skolas pārzinis. 1914.g. par saviem līdzekļiem nodibinājis Strenču proģimnāziju. Sastādījis mācību grāmatas „Skolas druva”, „Latviešu valodas mācība pilsētu un lauku skolām”, „Vadonis latviešu valodas pareizrakstībā”. Daudz rakstījis presē par valodniecības, folkloras, etnogrāfijas, vēstures un sadzīves jautājumiem, pētījis Latvijas pilskalnu atrašanās vietas, īpaši bijis ieinteresēts atrisināt Beverīnas pils atrašanās vietas mīklu (apcerējums „Kur atradās Beverīna?”). 60 gadu vecumā iestājies LU, lai studētu vēsturi. Miris Parīzē, kur bijis aizbraucis ārstēties. Apglabāts Trikātas kapos.

 

Ieva Adāviča (1945) – horeogrāfe. Bijusi Valmieras un Valkas (kopš 1994) rajona deju kolektīvu virsvadītāja, 10. Deju svētku virsvadītāja. Dejas mākslas pamatus apguvusi Liepājas baleta studijā. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Dejojusi TDA „Liesma”. Vadījusi TDA „Gauja” un „Rasa” Valmierā. No 1977. līdz 2008.g. Smiltenes TDA „Ieviņa” mākslinieciskā vadītāja. Viņas vadītie kolektīvi vienmēr bijuši labāko vidū. Kopš sešdesmitajiem gadiem pievērsusies jaunradei, īpaši bērnu deju kolektīvos. Vairākas no viņas jaundejām premētas VJIC rīkotajās jaunrades deju skatēs.

 

Bertolds Akers (1911-1986). Dzimis Valkā (tagad Valgas pusē). Beidzis LU tiesību zinātņu nodaļu. Pēc II pasaules kara dzīvojis Toronto, Kanādā. Publicējies Benjamiņa Jēgera „Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijā”.

 

Rūdolfs Akers (1886-1980) – literāts. Dzimis Trikātas „Daižos”. Beidzis Trikātas drudzesskolu, mācījies Valmierā, no 1903.-1906.g. – Baltijas Mežkopības biedrības Mežkopības skolas mežziņu nodaļā Vijciemā. Studējis Petrogradā. 1924.g. atgriezies Latvijā. Strādājis Rīgā, mūža beigās dzīvojis Aizdzires ciemā. Savās grāmatās atspoguļojis dabas vērojumus.

 

Arnis Akmentiņš (1923-1988) – rakstnieks, gleznotājs. Dzimis Trikātā, bērnību pavadījis Strenčos. Žurnālista gaitas uzsācis Valmieras laikraksta “Tālavietis” redakcijā. Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā. No 1949. g. dzīvojis Kordovā, Argentīnā. Publicējis ceļojumu piezīmes “Mūsdienu Itālija”, romānus “Argentīna nav Leiputrija” un “Citronziedu zemes gūstekņi”.

 

Eduards Akmentiņš (1885-1961) – pulkvedis, kara topogrāfs. Dzimis Zvārtavā. Mācījies Valkas pilsētas skolā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Roberts Akmentiņš (1880-1956) – pedagogs. Mācījies Valkas pilsētas skolā. Bijis LU vecākais docents.

 

Jānis Akurāters (1876-1937) – rakstnieks un žurnālists. Atbalstījis 1905.g. revolūciju („Ar kaujas saucieniem uz lūpām”), vairākkārt apcietināts, izsūtīts trimdā, bēdzis uz ārzemēm. Dānijā uzrakstījis „Kalpa zēna vasaru”. 1916.g. pārnācis uz Valku, kur strādājis laikraksta „Līdums” redakcijā, rudenī iestājies strēlnieku pulkos. 1917.g. atkal ieradies Valkā, piedalījies nacionālās avīzes „Laika Vēstis” izdošanā, bijis Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis. Vēlāk – Mākslas departamenta direktors, „Jaunāko Ziņu” redakcijas loceklis, Radiofona direktors. Rakstījis dzejoļus, stāstus, romānus, lugas, tulkojis. Bijis pirmais Tēvzemes balvas laureāts, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Aivars Āķis (1934-2012) – fotogrāfs, žurnālists. 1952.g. beidzis Valkas vidusskolu. Fotografējis notikumus, portretus, ainavas u.c., izmantojot poētiskus un gleznieciskus paņēmienus. Bijis Latvijas Fotomākslinieku savienības dibinātājs un goda prezidents.

 

Kārlis Alainis (1968) – tēlnieks. Bērnību pavadījis Valkā. Beidzis RLMV, LMA, arī Humboltas (ASV) valsts universitātes tēlniecības nodaļu. Strādā Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā par pasniedzēju, ir LMA bronzas lietuves vadītājs. Izgatavo vaska figūras.

 

Kārlis Albergs (1945). Bijis Valkas rajona padomes izpilddirektors, Valkas novada domes priekšsēdētājs.

 

Elza Alka-Gaigala (īst.v. Nansija Alka, dz. Cukura; 1909-2001) – dzejniece. Dzimusi Smiltenes pagastā. No 1917.-1924.g. mācījusies Smiltenes pagastskolā, 1927.g. beigusi Smiltenes piensaimniecības skolu. 1944.g. devusies trimdā. No 1946.g. dzīvojusi Bufalo, ASV. Daiļradē dominē ticība Dievam, dzimtenes apdziedājums.

 

Alita Alkne (1904-1994) – aktrise. Dzimusi Kārķu pagastā. Beigusi Rūjienas ģimnāziju, Latvju dramatiskos kursus. Darbojusies Torņakalna (Pārdaugavas) Tautas teātrī, Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī, Jelgavas teātrī. Vēlāk bijusi Drāmas teātra aktrise. Epizodiskas lomas filmās „Vella kalpi” un „Vālodzīte”.

 

Ernests Alksnis (1887-?) – 1940.g. jūlijā bijis Valkas apriņķa priekšnieks.

 

Aina Alsupe (1926-2015) – etnogrāfe. Dzimusi Launkalnes pagastā. Beigusi LVU. Strādājusi ZA Etnogrāfijas un folkloras institūtā, vēlāk Vēstures institūtā. Nozīmīgākie pētījumi – par tekstīlijām, lauku amatniecību Latvijā 19. un 20. gs. Sarakstījusi grāmatu „Audēji Vidzemē 19.gs otrajā pusē un 20.gs sākumā”, bijusi vairāku grāmatu līdzautore.

 

Jānis Ampermanis (1889-1942) – lauksaimnieks. Dzimis Kārķu pagastā, mācījies Veckārķu pagastskolā un Valkas pilsētas skolā. 1918.g. 15.XI piedalījies LZS apspriedē Valkā un Latvijas Valsts proklamēšanā 1918.g. 18.XI Rīgā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Tautas Padomes loceklis, Kārķu pagasta padomes un valdes priekšsēdētājs, aizsargu rotas komandieris. 1941.g. 14.VI arestēts, miris ieslodzījumā Sevurallagā.

 

Ella Andersone (Zane Zemdega, dzim. Verlis; 1908-1989) – rakstniece. Dzimusi Valgas apriņķī. No 1923.-1927.g. mācījusies Valsts Valkas vidusskolā. Beigusi māsu skolu Rīgā. Strādājusi Valkā Zemesgrāmatu birojā. II pasaules kara beigās emigrējusi, dzīvojusi ASV. Bijusi žurnāla „Treji Vārti” igauņu nodaļas redaktore. Rakstījusi prozu pieaugušajiem un bērniem. Popularizējusi latviešu literatūru igauņu valodā.

 

Maija Andersone (1930-2013) – tulkotāja. Dzimusi Cirgaļu pagasta Aumeistaros. Tulkojusi no angļu valodas E.Hemingveja, A.Mērdokas, Dž.Faulza, Dž.Orvela u.c. autoru darbus.

 

Emīlis Andersons (1880-?). Dzimis Lugažos. Bijis Zemkopības ministrijas kūdras nodaļas vadītājs, a/s Kūdra tehniskās daļas vadītājs.

 

Kārlis Andersons (1889-1946) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Strādājis par kalēju. 1919.g. 25.II Valkā iesaukts Latvijas armijā. Piedalījies pirmajās Valmieras kājnieku pulka kaujās Vidzemē, cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagasta „Spuldzēs”. 1945.g. arestēts, notiesāts, miris nometnē Čeļabinskā.

 

Kārlis Andersons (1844-1912) – pirmais ievērojamais Cēsu profesionālais fotogrāfs, pedagogs un sabiedrisks darbinieks. No 1865.-1868.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Vācijā apguvis fotogrāfa amatu un vairāk kā 30 gadus strādājis Cēsīs. Darbi apbalvoti ar medaļām. Sarakstījis grāmatu „Retuša fotogrāfijā” (1910).

 

Andīna (īst.v. Emma Prūse, dz. Gailīte; 1903-1983) – dzejniece. Dzimusi Smiltenes Sautiņos. Savulaik populāra publiciste. Daudz tulkojusi un atdzejojusi, īpaši popularizējusi lietuviešu valodu.

 

Anita Anitīna (īst.v. Anita Kopštāle; 1966) – dzejniece. Dzimusi Valkā. No 1973. līdz 1984.g. mācījusies Valkas 1. vidusskolā. Strādājusi Valkas Sakaru mezgla telefonu centrālē, „Lattelekom” Klientu apkalpošanas daļā, bijusi datorspeciāliste. Dzejot sākusi astoņdesmito gadu beigās, 2005.g. iznācis krājums "Ar aizlauztiem spārniem", 2012.g. – krājums "Pieskāriens". Pašlaik strādā laikraksta "Ziemeļlatvija" redakcijā. 

Publicētos darbus skatīt šeit

 

Jānis Ansbergs (1866-1937) – žurnālists un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Jērcēnu „Kalnmuižniekos”. Studējis tautsaimniecību Tērbatā un tieslietas Maskavā. Darbojies kā advokāts Rīgā. Bijis „Pēterburgas Avīžu” redakcijas loceklis, izdevis laikrakstu „Līdums”. 1919.g. – zemkopības ministrs A.Niedras valdībā. Sakarā ar to tiesāts, vēlāk – amnestēts.

 

Aleksis Anteins (1915-2002) – metālu tehnoloģijas speciālists, tehnisko zinātņu kandidāts. Dzimis Valkā. Bijis LVU un RPI docētājs. Sarakstījis un tulkojis vairākas grāmatas, publicējis darbus par Latvijas metalurģijas vēsturi, pētījis lielgabalu un zvanu liešanas tehnoloģiju.

 

Pauls Aleksandrs Antēns (1893-1935) – pulkvedis. 1913.g. beidzis Valkas reālskolu, studējis metalurģiju Pēterburgā. No 1919.g. 1.I dienējis Latvijas Nacionālajā Armijā – Atsevišķajā (Studentu) rotā. Bijis izdevumu „Tehnikas Apskats” un „Militārais Apskats” redkolēģijas loceklis; Elektrotehniskās divīzijas komandieris un Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks.

 

Zigfrīds Antons (1931-2013) – scenogrāfs. Dzimis Valkā. Bijis Rīgas kinostudijas butafors un mākslinieciskais asistents, Latvijas TV mākslinieks. Strādājis apvienībā „Telefilma-Rīga”. Vairāk par mākslinieku šeit.

 

Jānis Anže (1902-1944) – lauksaimnieks. Dzimis Zvārtavas pagastā. Mācījies pagastskolā. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis Valkas pagasta vecākais, lauksaimniecības biedrības priekšnieks.

 

Milda Apine (1910-?) – lauksaimniece Lugažu pag. Puņģos. Bijusi Lugažu lauksaimniecībasbiedrības mājturības sekcijas vadītāja.

 

Eduards Jūlijs Apinis (1890-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā. Mācījies komercskolā, bijis zemkopis. Latvijas armijā no 1919.g. II, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas bijis jaunsaimnieks Lugažu pagasta Liepmuižā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Pēteris Arnolds Apinis (1904-1960) – veterinārārsts. Dzimis Lugažu „Puņģos”. Beidzis LU, papildinājies Vīnē. Bijis LU privātdocents, veterinārās medicīnas fakultātes iekšējo slimību katedras vadītājs; Valkas aizsargu pulka veterinārārsts.

 

Pēteris Apinis (1854-1919) – skolotājs. No 1872.-1875.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Apsīšu Jēkabs (1858-1929) – rakstnieks. No 1878.-1879.g. mācījies Cimzes skolotāju semināra pēdējā klasē, interesējies par literatūru un latviešu valodu, iepazinies ar latviešu prozas paraugiem. Viņa literārā darbība iesākusies Rūjienā, kur strādājis par palīgskolotāju. Labākos darbus sacerējis Kokmuižas pagastā. Sasniedzis augstu māksliniecisko kvalitāti īsā stāsta reālistiskajā līnijā, radījis spilgtus tēlus („Bagāti radi”, „Pie pagasta tiesas”).

 

Kornēlija Apškrūma (1937-2021) – dzejniece. Dzimusi Palsmanes (tagad Grundzāles) pagasta Dauguļos. Beigusi Smiltenes ģimnāziju. Ilgus gadus bijusi Virešu bibliotēkas vadītāja. Neilgu laiku līdzdarbojusies Valkas jauno literātu apvienībā. Kopš 1992.g. iznākuši vairāki dzejoļu krājumi. Apbalvota ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi (2007).

 

Augusts Arājs-Bērce (1890-1921) – dzejnieks un prozaiķis. 1918.g. novembrī bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta „Sarkanais Karogs” redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā.

 

Jānis Āre (1882-?) – kupletists. Bijis skolotājs Ērģemē, Lizumā un Mīlgrāvī. Vēlāk – varietē dziedātājs. Iznākušas vairākas viņa dziesmu grāmatas.

 

Ernests Arnis (līdz 1933.g. Ernests Runcis; 1888-1943) – žurnālists, rakstnieks. Dzimis Mēra muižā. Mācījies Smiltenē. 1905.g. Cēsīs piedalījies revolūcijā. Vadījis Cēsu skolnieku literatūras pulciņu. 1906.g. apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem katorgā. Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas amnestēts. Atgriezies Latvijā, strādājis laikrakstā „Uz Priekšu!”. Vēlāk bibliotekārs Valsts bibliotēkā. Bijis laikraksta „Jaunākās ziņas”, žurnāla „Atpūta” redaktors. Arņa dzejolis „Meitene” komponēts ar nosaukumu „Krizantēmas” un ir iecienīta dziesma arī mūsdienās. Sarakstījis grāmatu „Latvju tautas politiskā atmoda” (1934), filozofisku traktātu „Cilvēks meklē patiesību” (1939). 1941.g. 14.VI apcietināts. Miris Ustjsurmogas spaidu darbu nometnē PSRS.

 

Āronu Matīss (1858-1939) – žurnālists un bibliogrāfs. Mācījies Lipšos, Vestienā un Ļaudonā. Vienā pavasarī sagatavojies skolotāja pārbaudījumiem, ko noliek Valkā, Tērauda seminārā. Strādājis par skolotāju, vēlāk pievērsies žurnālistikai. Bijis laikrakstu „Dzimtenes Vēstnesis” un „Valdības Vēstnesis” redaktors. Sastādījis krājumu „Mūsu tautas dziesma”, plašu bibliogrāfisku rādītāju „Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs”.

 

Bruno Artmanis (1915-2007) – arhitekts. Dzimis Valkā. Bijis Rīgas LMV pedagogs, RPI docētājs. Galvenie darbi: mēbeles LPSR MP prezidija zālei (1974), LPSR AP (1980-83) u.c. Piedalījies vairāku mēbeļu komplektu projektēšanā. Projektējis Smiltenes brāļu kapu ansambļa arhitektonisko daļu (1957). Rakstījis periodikā par telpu iekārtošanas jautājumiem, divu grāmatu autors.

 

Taisa Aruma (1940) – skolotāja, horeogrāfe, kultūras darbiniece. Bijusi Valkas rajona deju kolektīvu virsvadītāja (1980–1990), skolēnu deju kolektīvu virsvadītāja (no 1965), kā arī Limbažu rajona deju kolektīvu virsvadītāja, U. Žagatas asistente, 10., 11. Deju svētku un 6., 7. Skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītāja. Vairāku Limbažu rajona deju kolektīvu vadītāja, TDA „Katvari” izveidotāja un mākslinieciskā vadītāja no 1973.g. Viņas vadītie kolektīvi atkārtoti gūst balvas deju karos. No 1995.g. Limbažu rajona valsts galvenā inspektore. Jaunrades konkursos prēmētas viņas dejas Līgo laiva uz ūdeņa, Saimnieks darbā un Caur sidraba birzi gāju.

 

Pēteris Atspulgs (īst.uzv. Miķis; 1908-1962) – dzejnieks. Mācījies Smiltenes un Rīgas ģimnāzijās. Bijis ierēdnis, saimniekojis tēva mājās. 20. gadu nogalē viens no darbīgākajiem Zaļās vārnas biedriem. 1936.g. iznācis viņa vienīgais dzejoļu krājums „Dzīras”. Periodikā publicējis dabas tēlojumus. Vācu laikā dienēja policijas bataljonā, Latviešu leģiona sastāvā cīnījies Kurzemes cietoksnī. Attēlojis latviešu leģionāru pārdzīvojumus balādēs un dzejoļos laikrakstos „Tēvija” un „Latvju Balss”. Pēc II pasaules kara nokļuvis PSRS spaidu darbu nometnē, 1949.g. atgriezies Latvijā, līdz mūža beigām laukstrādnieks kolhozā, publicējies vairs nav, tomēr atstājis laikmeta vērojumu un atziņu pierakstus, arī dzejoļus. Daži no tiem publicēti 1989. un 1990.g. Miris Launkalnē, apbedīts Drustu kapos.

 

Indriķis Auniņš (1880-?) – lauksaimnieks. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās, ieguvis virsnieka dienesta pakāpi. Bijis a/s Tosmare padomes loceklis.

 

Jānis Alfrēds Auniņš (1895-1943) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, beidzis pilsētas skolu. 1919.g. 25.II brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, cīnījies pret lieliniekiem, bermontiešiem, piedalījies Latvijas atbrīvošanā. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Apbalvots ar vairākiem ordeņiem. Piedalījies grāmatas „Valmieras kājnieku pulka vēsture. 1919-1929” izveidošanā. 1940.g. paaugstināts par pulkvedi. 1941.g. 20.VI apcietināts, notiesāts. Miris Taišetlagā.

 

Margarita Ausala (1919-1991) – dzejniece. Dzimusi Smiltenē, mācījusies Smiltenes ģimnāzijā. 1944.g. emigrējusi. No 1950.g. dzīvojusi Anglijā. Strādājusi radiostacijā “Brīvā Eiropa”, bijusi Latvijas PEN kluba biedre, popularizējusi mazo tautu literatūru un cilvēktiesības Baltijā.

 

Auseklis (1850-1879) – tautiskās atmodas darbinieks, dzejnieks. No 1868.-1871.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur sācis atdzejot Šillera, Gētes un Heines darbus. J.Cimzes ierosināts, vācis folkloru, šeit radušies arī pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz valdošo vācisko garu, izveidojies par dedzīgu jaunlatvieti, baltvācu muižniecības un baznīcas noliedzēju. Strādājis par skolotāju, publicējies periodikā. Kļuvis par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Mūža pēdējos gadus pavadījis Pēterburgā.

Veltījums Auseklim 160. dzimšanas dienā (2010) 

 

Antons Austriņš (1884-1934) – rakstnieks. No 1915.-1917.g. strādājis laikraksta „Līdums” redakcijā Valkā par literatūras nodaļas vadītāju, pulcējis ap sevi citus rakstniekus. Viņa labākā grāmata ir bērnības atmiņu tēlojumi „Puiškāns”. Sarakstījis arī autobiogrāfisku romānu „Garā jūdze”, vairākus dzejoļu un stāstu krājumus. Dzīvodams Valkā, sarakstījis stāstu ciklu "Valkas stāsti", kas vēlāk publicēti krājumā "Neievērotie" (1931).

 

Jānis Austriņš (1842-1919) – skolotājs, dzejnieks, tautiskās atmodas darbinieks. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu. Bijis palīgskolotājs. No 1863.-1899.g. skolotājs Cempu pagasta Jaunvāles skolā, vēlāk arī pagasta skrīveris. Rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā. Bijis Trikātas kora dziedātājs un diriģents. Vēlāk dzīvojis Valmierā. Rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesību un brīvības cīņām. „Laiku grāmatā priekš Jaun-Brengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem” sīki raksturoti notikumi šajos pagastos 19.gs. 70. un 80. gados.

 

Tija Auziņa (1955) – mūzikas festivāla „Bildes” biroja vadītāja. Dzimusi Valgā, Valkā pavadījusi bērnību un skolas gadus.

 

Kārlis Avots (1859-1939) – mācītājs. Kalpojis vairāk kā 50 gadus: Limbažos, Liezērē, Ļaudonā, Cēsīs. No 1937.-1939.g. bijis arī Valkas iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs. Rakstījis garīgus apcerējumus. Apbalvots ar Zelta amata krustu.

 

Pēteris Āzis (1889-1952) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Latvijas armijā no 1919.g. 25.II, piedalījies visās 4. Valmieras kājnieku pulka cīņās. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Lugažu pagasta „Ozolniekos”. 1931.g. mainījis uzvārdu uz Riekstiņš. Pēc II pasaules kara dzīvojis turpat. Apbedīts Valkā, Cimzes kapos.