Mūsu stāsti Latvijas simtgadei

     Sagaidot Latvijas simtgadi, Valkas novada Centrālā bibliotēka sadarbībā ar Smiltenes novada bibliotēku un Strenču pilsētas bibliotēku organizēja novadpētniecības konkursu “Mūsu stāsti Latvijas simtgadei”. Kā bija teikts konkursa nolikumā – ikviena reģiona bibliotēka bija aicināta novadpētniecības darbu veltīt padziļinātai sava novada, apdzīvotās vietas izpētei, veidojot vēstījumus par cilvēkiem, viņu dzimtām, objektiem, dabas pieminekļiem, tradīcijām u.c. kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas būtu jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

      Konkurss ir noslēdzies, novērtēti 17 iesniegtie darbi. Liekas, ka lielāko gandarījumu guvis katrs pats. Tas ir prieks par paveikto darbu, interesantiem atradumiem, prieks par novadpētniecības krājuma papildinājumu.

 

 

Aicinām iepazīties ar konkursam iesūtītajiem stāstiem!

  

Stāsti ir ļoti dažādi – gan pēc satura, gan pēc formas. Divas bibliotēkas veidojušas spēles. Variņu spēle “Mana simtgades bibliotēka” iepazīstina ar bibliotēku, tās vēsturi, kā arī pagasta nozīmīgām vietām. Izstrādāti noteikumi.

 

Blomes bibliotēkas veidotā spēle ikvienam var palīdzēt iepazīt savu dzimto vietu. Spēlējot spēli, atklājas stāsts par Blomes pagastu.

 

 

Visnetradicionālākais no stāstiem – Jaunklidža bibliotēkas videofilmiņa “Skaistākie dižkoki Plāņu pagastā”. Līgas Rābantes darba idejas pamatā Strenču novada TIC un Dabas aizsardzības pārvaldes organizētais konkurss par dižkokiem Strenču novadā. Bibliotēkā aplūkojams arī novadpētniecības albums, kurā atrodama papildus informācija. 

 

Grundzāles un Vijciema bibliotēkas apkopojušas materiālus par savu pagastu Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

Strenču bibliotēka cikla “Pilsētas ievērojamās personības” ietvaros izveidojusi stāstu par Dāvi Spundi, kura “vēsturiskās fotogrāfijas sniedz priekšstatu par Strenču pilsētas sadzīvi agrākos laikos, rosina pārdomas par izmaiņām cilvēku dzīves veidā un pasaules uztverē ilgākā laika posmā”.

Savdabīga, maz zināma personība ir folklorists Kārlis Jansons, viņam veltīts Plāņu bibliotēkas stāsts.

 

Divas bibliotēkas godinājušas vietējās tradīcijas. Lugažos tās ir Velgas dienas “Strautiņos”. Nobeiguma zīmīgie vārdi “cerībā, ka Velgas dienu tradīcija turpināsies” vieš pārliecību, ka šis darbs arvien tiks turpināts un papildināts. Līdzīgi ir arī ar trīs Ērģemes pagasta bibliotēku veidoto kopīgo stāstu par Baltā galdauta svētkiem Ērģemē, kad parasti tiek iepazīti darbīgi un interesanti vietējie iedzīvotāji.

 

Valkas pagasta Sēļu bibliotēkas vadītāja Dzidra Jevsejeva sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem izpētījusi Zīles ciemu, tapis “Zīles stāsts”, kurā apkopoti visdažādākie materiāli: atmiņas, fotogrāfijas, laikrakstu ziņas, dažādas citas laikmeta liecības. 

“Vai Tu zini, ka 17. gadsimtā pie Rīgas Daugavā bija Kārķu sala?” Šis un vēl daudzi citi fakti atrodami Kārķu bibliotēkas sagatavotajā materiālā, ko varētu nodēvēt par Kārķu hroniku.

Materiāls par pagasta apdzīvotām vietām tapis Zvārtavas bibliotēkā. Pagaidām šeit atrodamas ziņas par mājām vai mājvietām Vasu kalna un Zaķu muižas apkārtnē. Sekos arī turpinājums.


Ziņas par zudušajām un arī vēl šobrīd esošajām mājām atrodamas stāstā “Lobērģi. Pagātne un tagadne”.

Vislielāko atzinību izpelnījies Bilskas pagasta bibliotēkas sagatavotais stāsts “Bilskas skolai – 90”, kurā ir absolventu vārdi, fotogrāfijas, skolas liecības u.c. materiāli. Kā atzinusi autore Malda Pabērza – šis stāsts var iepriecināt ikvienu, kam “Bilskas skola ir nozīmīgs dzīves posms. Fotogrāfijas savāktas no bijušajiem skolēniem, viņu bērniem un mazbērniem, kas ir patiesi iepriecināti par šī darba ideju.

Alda Liuke Smiltenes bibliotēkā paveikusi gandrīz neiespējamo misiju – apzinājusi visus agrāko gadu Smiltenes bibliotekārus un pierakstījusi viņu atmiņas.

 

Brantu bibliotēkā uzrakstīts Aijas Gaismiņas atmiņu stāsts – par viņas dzimtu un pašas darba gados piedzīvoto.

 

Judītes Gudrītes dzīvesstāsts pierakstīts Valkas bibliotēkā. Bērnība Kārķu pagasta Vēveros, iesaistīšanās Valkas skolēnu grupā, sapnis par brīvu Latviju, soda izciešana, izsūtījums, atgriešanās mājās – tas viss un vēl daudz kas cits lasāms šajā stāstā.

 

Viena no pagasta dzimtām izpētīta Palsmanes bibliotēkā – tas ir stāsts par Ernesta Ezīša dzimtu Palsmanes pagastā.

     “Ja ko iesāc, padari to godam, izcili. Tā dzīvoja vectēvs Ernests Ezītis un to prasīja no apkārtējiem – sievas, bērniem, mazbērniem. Viņa spīts un lepnums liek dzimtai strādāt un nekad neapstāties,” atzinuši Ernesta pēcnācēji. Šo atziņu mēs katrs varam likt par pamatu arī savam darbam.

 

Mēs katrs varam uzrakstīt savu stāstu Latvijai!