Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.
Dati tiek papildināti.
Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.
Kārlis Rabācs (1902–1983) – rakstnieks. Dzimis Palsmanē, mācījies Palsmanes Spaliņu pagastskolā un Valkas pilsētas skolā. No 1920.g. bijis Apgādības ministrijas ierēdnis Strenčos, vēlāk dzīvojis arī Palsmanē.
Gints Rācenis (1981) – pianists. Dzimis Valkā. Pirmās muzikālās iemaņas guvis Valkas mūzikas skolā. Pēc E.Dārziņa mūzikas skolas klavieru klases absolvēšanas studējis Hamburgas mūzikas un teātra augstskolā. Aktīvi darbojies arī Hamburgas latviešu biedrības valdē, organizējot latviešu mūzikas koncertus Hamburgā un tās apkārtnē. Bijis koncertmeistars arī Valkas J.Cimzes mūzikas skolā, Hamburgas mūzikas augstskolā un šobrīd ir koncertmeistars/repetitors Sängera akadēmijā Hamburgā. Sniedzis solo koncertus dažādās valstīs, ieguvis godalgotas vietas vairākos starptautiskos konkursos.
Jānis Rācenis (1901-?). Dzimis Bilskas pagastā. Beidzis Smiltenes vidusskolu, LU. Bijis A.Dombrovska pamatskolas pārzinis, Sarkandaugavas-Mīlgrāvja rajona mazpulka vecākais, biedrības „Ziemeļblāzma” priekšnieka biedrs.
Paulis Radziņš (1891-1970) – tautsaimnieks un rakstnieks. Dzimis Valkā. Pirmā darba vieta – Centrālās Savienības Konzums nodaļa Valkā. Bijis iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta vicedirektors, „Latvijas Koks” valdes loceklis, tautas universitātes un komercinstitūta docents, V.Olava komercskolas direktors Rīgā. Rakstījis presē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un dažiem ārzemju ordeņiem. Pēc kara devies trimdā. Dzīvojis Filadelfijā, ASV.
Pēteris Radziņš (1880-1930) – ģenerālis. Dzimis Lugažu „Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu pagastskolā, Valkas apriņķa skolā. Latvijas armijā no 1919.g. 26.X, sastādījis plānu bermontiešu padzīšanai un Latgales atbrīvošanai. Sarakstījis grāmatu „Latvijas atbrīvošanas karš”. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni un dažiem ārzemju ordeņiem.
Silvija Raģe (1928-1976) – valodniece. Dzimusi Valgā. Bērnību un jaunību pavadījusi Valkā un Lugažos. 1948.g. beigusi Valkas vidusskolu, LVPI Latviešu valodas un literatūras fakultāti, aspirantūru – ar kandidāta disertāciju „Par trim Ziemeļvidzemes izloksnēm”. Strādājusi ZA Valodas un literatūras institūta Dialektoloģijas un valodu vēstures sektorā. Viņas vadībā sagatavota pirmā viena novada latviešu valodas vārdnīca – „Ērģemes izloksnes vārdnīca”. Aktīvi darbojusies mūsdienu latviešu valodas leksikogrāfijas problēmu risināšanā. Apglabāta Valkā, Cimzes kapos.
Augusts Raisters (1888-1967) – arhitekts. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc viņa pasūtījuma uzcelts vairāk kā 300 individuālo dzīvojamo un ap 50 sabiedrisko ēku, to vidū tautas nams Valkā (projektēts ap 1923.g.). Pēc II pasaules kara emigrējis, miris Holivudā.
Aleksandrs Ramāns (1861-1933) – skolotājs un rakstnieks. No 1879.g. bijis skolotājs Vijciemā u.c., mūža beigās Rīgā. Publicējies no 1885.g., rakstījis par vēstures, reliģijas, valodniecības u.c. jautājumiem. Bijis laikraksta „Rīgas Avīzes” redakcijas loceklis, žurnāla „Kurzemes Biškopis” redaktors. Galvenokārt rakstījis stāstus („Liepēni”, „Meža bites”). Tulkojis T.H. Pantēniusa romānu „Ķelieši” (ps. Romanu Zanderis).
Lūcija Rambeka (1919-2007) – tulkotāja. Dzimusi Valkā. Tulkojusi A.Kristi „Austrumu ekspresi”, E.Hemingveja „Mūžīgos svētkus”, A.Dimā „Kamēliju dāmu”, V.Endrjūsas romānu ciklu „Kāstīlu dzimta” u.c. Viņas tulkojumos smalka valodas un stila izjūta, laba mākslinieciskā gaume.
Pēteris Raudzēns (1875-?). Bijis tirgotājs Valkā, Valkas Jāņa draudzes priekšnieks u.c. amatos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Jānis Rauska (1873-1967) – grāmatu izdevējs. Dzimis Lugažu pagastā, mācījies Silmūrnieku pagastskolā. 5 gadus bijis māceklis Pauliņa grāmatu spiestuvē Valkā. 1906.g. 27.XI atvēris savu grāmatveikalu un iekārtojis nelielu grāmatsietuvi, drīz vien arī grāmatu spiestuvi. Piedalījies I pasaules karā, tikmēr darbu turpinājusi viņa sieva Emma. Rauskas izdevniecībā izdota avīze „Kāvi”, „Ziemeļvidzemes kalendārs”, daudz latviešu autoru daiļliteratūras grāmatas, mācību grāmatas „Strauts” u.c. 1940.g. apgāds nonācis valsts pārziņā, Rauskam atļauts strādāt veikalā. Pēc II pasaules kara bijis grāmatnīcas vadītājs. 1952.g. no darba atbrīvots.
Jānis Rauska: no ekspozīcijas «Valkas novada dižļaudis» (2011)
Jāņa Rauskas izdotās grāmatas (LNB, Valkas novadpētniecības muzeja, Valkas bibliotēkas krājumos)
Augusts Reinvalds (1884-1942). 1918.g. bijis Valkas pilsētas komandants, aizkavējis Valkas izdedzināšanu.
Gerhards Vilhelms fon Reiterns (1794-1865) – gleznotājs un grafiķis. Dzimis Valkas apkaimes igauņu daļā Restu muižā. Piedalījies cīņās pret Napoleona armiju, zaudējis labo roku. Iemācījies rakstīt un zīmēt ar kreiso roku. Bijis Krievijas imperatora ģimenes mākslinieks. Gleznojis portretus, reliģiska satura darbus, arī ainavas, darinājis akvareļus un ofortus.
Mirdza Rēpele (1921-2005) – skolotāja. Ilgus gadus strādājusi Valkas 1. vidusskolā par vēstures skolotāju. Viņas izveidotajam skolas novadpētniecības muzejam tika piešķirts Tautas muzeja statuss. Apglabāta Valkā, Cimzes kapos.
Arnolds Rikmanis (1902-1984). Bijis Omuļu pamatskolas pārzinis. Rakstījis dzejas un stāstus provinces periodikā ar pseidonīmu Guntis. Vēlāk Ipiķu izglītības biedrības „Atmoda” priekšnieks un kora diriģents. 1949.g. bijis Idus pamatskolas direktors.
Jānis Ringmanis (1884-?) – pašvaldību darbinieks. Dzimis Smiltenes pagasta „Riņģos”. Beidzis Smiltenes draudzes skolu. Saimniekojis tēva mājās. Bijis Valkas apriņķa valdes loceklis. Dibinājis Smiltenes piensaimnieku sabiedrību, bijis tās ilggadīgs valdes priekšsēdētājs, revīzijas komisijas loceklis. Dibinājis Latvijas piensaimnieku centrālo savienību, bijis pirmās valdes priekšsēdētājs, vēlāk padomes loceklis. Zemnieku savienības Smiltenes nodaļas priekšnieks. Līdz 1940.g. – Cēsu apriņķa vecākais. No 1942.-1944.g. bijis Smiltenes pilsētas vecākais.
Oļģerts Ripa (1912-2003) – ķīmijas tehnologs, Dr. chem. tehn. (1944). Dzimis Smiltenē. Absolvējis LU Ķīmijas fakultāti (1936). Bijis LU, LVU, RU Ķīmijas fakultātes Šķiedrvielu un krāsvielu katedras jaunākais asistents. Kopš 1944.g. trimdā, pētnieks Līdas universitātē un privātfirmās ASV. Pētījis šķiedrvielu īpašības un ražošanas tehnoloģiju. Miris Stafordā.
Tamāra Rītere (dz. Resgale; 1911-1999) – zobārste. Dzimusi Valkā. Studējusi Latvijas Universitātē un Marketas universitātē Milvokos (ASV). Šeit arī strādājusi par profesori un nodaļas vadītāju.
Ansis T. Ritums (1912-1994) – medicīnas doktors. Bijis jaunākais pulka ārsts Latvijas armijā leitnanta pakāpē. No 1941.g. strādājis Valkas pilsētas slimnīcā. 1942.g. iesaukts latviešu leģionā. Pēc II pasaules kara strādājis bēgļu nometnēs un veco ļaužu mītnē Vācijā, vēlāk uzsācis privātpraksi.
Vilis Robežnieks (1888-1966) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Vācu okupācijas laikā bijis skolotājs Valkā, vadījis Centrālās savienības „Konsums” nodaļu. 1918.g. XI iestājies Latvijas armijā, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Vēlāk bijis Valmieras komercskolas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Jānis Rogainis (1943) – vēsturnieks. Dzimis Valkā. Mācījies ASV, Indiānas universitātē ieguvis doktora grādu. Bijis Klemsonas universitātes vēstures fakultātes docents. Specializējies Austrumeiropas vēsturē, īpaši Austroungārijas problēmās.
Kārlis Ronimoiss (1894-1993) – mežkopis. Dzimis Zvārtavas Viļņos. Beidzis Valkas valsts reālskolu un Pēterpils Mežu institūtu. Strādājis par virsmežzini, bijis Zemkopības ministrijas Mežu departamenta mežu revidents, vēlāk arī departamenta daļas vadītājs un vicedirektors. 1944.g. devies uz Vāciju, 1949.g. izceļojis uz ASV.
Kārlis Ronis (1892-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Iecelts par robežsardzes kontrolieri Valkas apriņķī. 1941.g. 14.VI apcietināts un deportēts, miris Vjatlagā.
Paulis Ronis (1891-1919) – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Dzimis Trikātas pagastā. Beidzis 4-klašu ģimnāziju. Bijis elektroniķis. Par nopelniem kaujās apbalvots ar Staņislava ordeni, paaugstināts par kapteini. Kritis varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Trikātas pagasta „Roņos”.
Jūlijs Roze (1892-1972) – rakstnieks, publicists. 1917.g. strādājis Latviešu nacionālo karavīru sabiedrības avīzē „Laika Vēstis” Valkā. 1918.g. strādājis laikrakstā „Līdums”, bijis arī dramaturgs Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā.
Paula Rozenberga (arī Paulīne Birze; 1884-1982) – ārste. Beigusi Maskavas Universitāti. Bijusi LU hospitālās ķirurģiskās klīnikas katedras asistente. No 1931.g. – Valkas slimnīcas direktore. Otrā pasaules kara laikā bijusi ķirurģe Smiltenē, Līvānos. No 1945.g. 9.maija – Talsu slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītāja.
Mārtiņš Rihards Rozenblats (1899-1920) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. II Valkā, ieskaitīts 5. Cēsu kājnieku pulkā, ar ko piedalījies daudzās brīvības cīņās. Kritis varoņa nāvē.
Ārija Rozentāle (1938) – polihromā kokgriezuma un zeltījuma restauratore. Dzimusi Omuļu ciemā. Veikusi zeltīšanas darbus vairākās Latvijas baznīcās, 1994.g. Valkas ev. lut. baznīcā – apzeltījusi torņa gaili ar bumbu.
Fricis Roziņš (1870-1919) – publicists. 1917.g. novembrī Valkā ievēlēts par Latvijas pirmās padomju valdības (Iskolata) priekšsēdi. Darbojies arī par tulkotāju. Pseidonīms: Āzis.
Pāvils Rozītis (1889-1937) – rakstnieks. 1908.g. rudenī un 1909.g. pavasarī uzturējies Valkā pie bijušā skolotāja I.Vītola, te arī sagatavojies tautskolotāja eksāmenam. 1910.g. atkal atgriezies Valkā, kur izdevis savu pirmo dzeju krājumu „Kaijas”, kas uz parāda iespiests Rauskas spiestuvē. Rudenī devies uz Maskavu. Valkā atgriezies 1918.g. vēlā pavasarī un dzīvojis šeit gandrīz līdz pat gada beigām. Strādājis laikrakstā „Līdums”, rakstījis dzeju.
Augusts Rožlapa (1875-?) – lauksaimnieks. Dzimis Vijciema pagastā, beidzis pamatskolu. No 1906.g. darbojies Vijciema pagasta valdē, 15 gadus bijis pagasta vecākais. Bijis arī vietējās patērētāju biedrības un ev.-lut. draudzes priekšnieks.
Jūlijs Rožulapa (1911-1963) – fiziķis. Dzimis Grundzāles pagastā. Beidzis LU, strādājis tur par asistentu. Pēc kara strādājis Baltijas universitātē Vācijā (līdz 1949.g.). Pēc tam devies uz Austrāliju, kur specializējies elektronisko instrumentu konstruēšanā, strādājis Melburnā.
Erna Rubene (1910-1990) – daiļamatniece, mākslas skolotāja. Dzimusi Bilskas pagastā. No 1937.g. piedalījusies izstādēs, ieguvusi 1. Latvijas daiļamatniecības izstādes zelta medaļu. Bijusi Rīgas LMV rokdarbu un trikotāžas nodaļas vadītāja, Mākslinieku savienības biedre (1945), LPSR Nopelniem bagātā skolotāja, Cēsu vēstures un mākslas muzeja tautas mākslas studijas „Madara” vadītāja. Darinājusi izšuvumu un adījumu kompozīcijas, kas publicētas žurnālos. Sarakstījusi grāmatas par rokdarbiem. Iekārtojusi daiļamata izstādes Latvijā, Maskavā, u.c., personālizstāde Cēsīs (1980). Apbedīta Smiltenes ev.lut. draudzes kapsētā, ir piemiņas zīme.
Kārlis Rubens (1891-?) – pulkvedis-leitnants. Beidzis Valkas reālskolu un Maskavas Alekseja kara skolu. Latvijas brīvības cīņās piedalījies no 1919.g. 15.VI, bijis Cēsu pilsētas un Rīgas apriņķa komandants. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.
Alfreds Rubins (1893-1968). No 1916.-1917.g. piedalījies kaujās Rīgas frontē, bijis strēlnieku pulka ārsts. Sabrūkot frontei, nokļuvis Valkā, kur pavadījis okupācijas laiku. Bijis privātārsts. Izvirzīts par delegātu sarunām ar vācu okupācijas varu par pašvaldības nodošanu latviešu rokās. Darbojies laikrakstā „Līdums”, iesaistījies kareiviskās organizācijās, kas grupējušās ap Latvijas pagaidu valdību. Iebrūkot lieliniekiem, ar pēdējo vilcienu atstājis Valku un devies uz Rīgu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Siguldas pilsētas galva.
Ansis Rudevics (1890-1974) – žurnālists. 1917.g. bijis viens no faktiskajiem redaktoriem latviešu sociāldemokrātu dienas laikrakstam „Strādnieku Avīze” Pēterpilī, pēc tam Valkā. 1920.g. ievēlēts Satversmes sapulcē, 1922.g. – Saeimā. Bijis Tautas labklājības ministrs (1926.19.XII- 1928.23.I).
Antons Rudīts (1868-1930) – fotogrāfs. Dzimis Omuļu pagastā, fotogrāfa amatu apguvis pašmācības ceļā. Sācis strādāt 1893.g. Pirmās fotodarbnīcas atradušās tagadējā Valgas teritorijā; no 1920.g. – Valkā, Rīgas ielā 27. Nodarbojies arī ar mazo ērģelīšu uzskaņošanu baznīcās, iekārtojis kalēju darbnīcu, kur darinātas dekoratīvas dzelzs kapu sētiņas, lukturi u.c. Arī elektriskā strāva Valkā pirmajam bijusi tieši viņam, to ražojis ar roku darbināms akumulators. Savus fotouzņēmumus sūtījis ilustrētajam nedēļas žurnālam „Atpūta”, darbojies Latvijas fotogrāfu organizācijā. Apbedīts Valkas pilsētas kapos.
Augusts Rudīts (1880-1948) – skolotājs. Dzimis Ērģemes „Mežjāņos”. Mācījies Ērģemes pagastskolā un draudzes skolā, beidzis Baltijas skolotāju semināru. Strādājis Lugažu un Blomes pagastskolās. Bijis skolu pārzinis un ērģelnieks Jaunpiebalgā. Vadījis kori, uzstājies ar priekšlasījumiem. Sarakstījis grāmatas „Alkoholisms latvju dainu gaismā”, „Latvijas daba latvju tautas gara mantās” u.c. Darbojies atturības kustībā, skolotāju un izglītības biedrībās. Rakstījis „Dzimtenes Vēstnesī”, „Latvijas Vēstnesī”, „IMM”, u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1940.-44.g. uzstājies radiofonā ar 142 priekšlasījumiem audzināšanā. 1944.g. kopā ar ģimeni nokļuvis Vācijā, darbojies trimdas žurnālos. Miris Fišbahas bēgļu nometnē, urna apbedīta Jaunpiebalgas kapsētā, ir piemiņas zīme.
Jūlijs Rudzītis (1893-1964). Mācījies Valkas dzelzceļnieku skolā. Ilgus gadus bijis dzelzceļa darbinieks, bijis Tukuma I stacijas priekšnieks.
Normunds Rudzītis (1962) – dramaturgs, dzejnieks, prozaiķis. Dzīvo Valkā. Latvijas Nacionālajā teātrī uzvesta viņa luga „Tas vēl nav viss”. Dzeja iznākusi krājumā „Van vet āken”. 2012.g. izveidotās Valkas novada literārās apvienības pirmais vadītājs.
Voldemārs Ruģēns (1895-1983) – ārsts. No 1929.g. X bijis Valkas pilsētas slimnīcas direktors un ķirurgs. Šajā amatā darbojies līdz 1931.g.
Jūlijs Rumments (1900-1943) – farmaceits. Beidzis vidusskolu Valkā, LU. Bijis aptiekārs, laborants, Tautas Labklājības ministrijas aptiekas un ārstniecības augu uzņēmuma pārvaldnieks. No 1936.g. – LU privātdocents, vēlāk – docents. Rediģējis „Latvijas farmaceitu žurnālu”, nodarbojies ar zinātnisko pētniecību.
Alfrēds Rupais (1896-1966) – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Bijis frizieris Smiltenē. Par nopelniem apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Pēc atvaļināšanās – jaunsaimnieks Lizumā. 1945.g. arestēts, notiesāts. Latvijā atgriezies 1955.g.