Bl-Bu

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Indriķis Blankenburgs (1887-1944) – arhitekts. Projektējis vidusskolas ēku Valkā. Viņa darbiem raksturīga tieksme apvienot funkcionālās arhitektūras prasības ar neoklasicisma formām: monumentalitāti, simetriju. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

 

Ede Blaua (1859-?) – lauksaimniece Taurupē, izaudzinājusi 5 dēlus un 4 meitas. No 1919.g. 26.II – 20.VI LSK Valkas slimnīcā kopusi ievainotos Latvijas brīvības cīnītājus. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697-1756) – vācu tautības latviešu literāts. Dzimis un mācījies Vācijā. Ieradies Vidzemē, bijis sludinātājs Valmiermuižā, mācītājs Palsmanē (1727-1730), Ērģemē (1730-1739), Rīgā. Dibinājis muižas skolu Kārķos. Ieviesis iesvētību apmācību. Kļuvis par prāvestu, atbalstījis hernhūtiešu kustību. Brāļu draudžu rokrakstos saglabājusies viņa grāmata „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu”. Rakstījis arī dzejoļus, tulkojis garīgas dziesmas.

 

Ādolfs Blūmentāls (1897-1983) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. No 1930.g. dzīvojis Valkā, bijis kasieris, līdz 1942.g. grāmatvedis Latvijas bankas Valkas nodaļā. 1940.g. mainījis uzvārdu uz Ošups. Pēc kara zemkopis Bilskas pagastā. 1947.g. apcietināts, notiesāts, izsūtīts uz Tomskas apgabalu. Latvijā atgriezies 1964.g.

 

Dāvids Heinrihs Blumentals (1886-?). Dzimis Bilskas „Ošupos”. Beidzis RP. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Latvijas bankas Jelgavas nodaļas pārvaldnieks, Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Dāvis Blūmentāls (1871-1937) – pulkvedis-farmaceits. Dzimis Smiltenes „Jauneļos”.  Mācījies Smiltenes draudzes skolā, Valkas apriņķa skolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. Tērbatā studējis farmāciju. Piedalījies krievu-japāņu karā, vadījis sanitāro apgādi Balkānu karā; Sarkanā Krusta centrālo noliktavu priekšnieks pasaules karā. No 1920.g. Latvijas Sarkanā Krusta direktors-rīkotājs; lektors Latvijas Universitātē. Bijis Latvijas farmācijas savienības priekšsēdētājs. 1923.g. nodibinājis „Latvijas Farmācijas žurnālu”, bijis tā pirmais redaktors. Pētījis latviešu tautas medicīnas un farmācijas vēsturi.

 

Kārlis Blūmentāls (1886-1942). Dzimis Lugažu „Sniķeros”. Mācījies elementārskolā Valkā, ģimnāzijā Rīgā. Bijis bankas ierēdnis Krievijā. 1920.g. nov. atgriezies Latvijā, strādājis vecāku lauku saimniecībā Lugažu pag. No 1922.g. – Latvijas tiesā. Bijis Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs. 1941.g. 14.jūnijā apcietināts, pārvests uz Soļikamskas soda nometnēm Usoļlagā.

 

Rolands Blūmentāls (1901-?) – inženieris-mežkopis. Dzimis Smiltenē. Beidzis Smiltenes tirdzniecības skolu, vidusskolu un LU.No 1919.g. 3.VI piedalījies Latvijas brīvības cīņās. No 1922.g. strādājis Mežu resorā.

 

Reinholds Bodnieks (1867-?) – skolotājs. 1884.g. iestājies Cimzes skolotāju seminārā, kur mācījies, līdz 1887.g. šī mācību iestāde slēgta, pārgājis uz Baltijas skolotāju semināru. Bijis skolotājs Rūjienas draudzes skolā, Rīgas Mārtiņa baznīcas skolā, Rīgas pilsētas bērnu patversmē u.c.

 

Kārlis Bojārs (1890-1946) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Bijis rakstvedis pie Valkas notāra un apriņķa policijas pārvaldē. 1919.g. II Valkā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies visās kaujās. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Bijis bataljona komandieris. Piešķirta jaunsaimniecība Pilslugažu muižā. Miris Minhenē.

 

Kristīne Boka (1889-1964) – skolotāja. Ar Tērbatas Universitātes rektora gādību saņēmusi Krievijas izglītības ministrija atļauju mācīties augstskolā. 1915.g. beigusi viengadīgos skolotāju kursus, ieguvusi vidusskolas skolotāja tiesības. Strādājusi Tērbatas sieviešu ģimnāzijā. No 1919.–1962.g. skolotāja Smiltenes vidusskolā. Mācījusi matemātiku, algebru, ģeometriju, trigonometriju, kosmogrāfiju. Spēlējusi klavieres, Latvijas neatkarības laikā vadījusi mūzikas pulciņu, bijusi Smiltenes aizsardžu priekšniece un sieviešu līgas apvienības vadītāja. Neatzina padomju laika matemātikas mācību grāmatas un mācību vielu diktēja no galvas – viss bija stingrā loģiskā secībā un labi saprotams. Viņas stundās valdīja nevainojama disciplīna. To nodrošināja skolotājas autoritāte. Mirusi Smiltenē, apbedīta Smiltenes ev.lut. draudzes kapos, ir piemiņas plāksne.

 

Pīrss Bols (1865-1921) – vācbaltiešu matemātiķis. Dzimis Valkā. Beidzis Tērbatas universitāti. Strādājis par skolotāju, no 1885.g. RPI, no 1919.g. – Latvijas augstskolas profesors. Ieguvis svarīgus rezultātus par vairākām topoloģijas teorēmām. Licis pamatus kvaziperiodisko funkciju teorijai. Pierādījis nekustīgā punkta principu. Pētījumu rezultāti izmantoti dažādu debess mehānikas problēmu risināšanā. Sarakstījis mācību grāmatu matemātikā.

 

Skaidrīte Bondare (1960) – keramiķe. Beigusi Rēzeknes LMV. Strādājusi par keramiķi Valkas rajona kolhozā „Ļeņina ceļš” (1987-1994). Kopš 1994.g. ir Valkas mākslas skolas veidošanas un keramikas skolotāja. 1996.g. Latvijas Amatniecības kamerā ieguvusi keramiķa meistara diplomu.

 

Jānis Augusts Bošs (1890-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. Bijis zemkopis. Latvijas armijā no 1919.g. 28.V, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas bijis jaunsaimnieks Kārķu pagasta „Imantās”. No 1937.g. dzīvojis Tīnūžos kara invalīdu kolonijā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Alberts Brambats (1881-1943) – ārsts, ģenerālis. No 1911.g. bijis Palsmanes draudzes ārsts, vairāku biedrību dibinātājs un priekšnieks. Piedalījies I pasaules karā, vēlāk – Valmieras pilsētas slimnīcas ārsts. Pēc tam Latvijas nacionālās armijas sanitārās pārvaldes priekšnieka palīgs, kara sanitārās pārvaldes priekšnieks. Sarakstījis grāmatu „Militārā higiēna”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem.

 

Kārlis Alfrēds Brants (1895-1950) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Beidzis Valkas reālskolu. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 9.XII Valkā. Pēc lielinieku iebrukuma palicis Valkā un ievācis svarīgas ziņas, ar kurām ieradies pie Latvijas armijas. Iedalīts Cēsu rotā, piedalījies visās tās kaujās. Paaugstināts par kapteini. 1919.g. rudenī iecelts par Valkas apriņķa, pēc tam – Vidzemes un Latgales rajonu komandantu. Vēlāk zvērināts advokāts Valmierā. Piešķirta jaunsaimniecība Pilslugažu muižā.

 

Jānis Braslis (1889-1945) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kapteiņleitnants. Dzimis Smiltenes pagastā. Bijis inženieris. Latvijas armijā iesaukts 1919.g.25.II. Piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās 2. Cēsu kājnieku pulka kaujās. Dienestu turpinājis arī pēc Brīvības cīņām. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. 1939.g. atvaļināts slimības dēļ. Dzīvojis Rīgā.

 

Alise Brehmane (1886-1981) – aktrise. 1918.g. strādājusi Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā, 1919.g. – Padomju Latvijas Strādnieku teātrī. Nozīmīgākā radošā darbība bijusi Nacionālajā teātrī.

 

Kārlis Brēmanis (1867-1945) – skolotājs, ērģelnieks. No 1884.-1887.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis Daugavgrīvas draudzes skolas, A.Dombrovska pamatskolas pārzinis, Rīgas apriņķa skolotāju biedrības priekšnieks, Mangaļu krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs. 1919.g. padomju vara viņu apcietinājusi, vēlāk atbrīvojusi. 1933.g. pensionējies. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Ārija Brempele (1927-2000) – bibliogrāfe. Dzimusi Zvārtavas pagastā. 1946.g. beigusi Smiltenes vidusskolu. Strādājusi Fundamentālās bibliotēkas J.Misiņa Latviešu literatūras nodaļā.

 

Raimonds Bricis (1971) – mākslinieks. 1986.g. beidzis Valkas 1. vidusskolu. Strādājis par mākslinieku-noformētāju Valkas r/a „Lauktehnika” (1991-1994), par zīmēšanas skolotāju Valkas mākslas skolā (1993-1994) un par mēbeļu dizaineru SIA „VIN” (1994-1996). Piedalās izstādēs kopš 1990.gada. Personālizstāde „Nojausmas” Valkas novadpētniecības muzejā (2003). Pēdējos gados dzīvo un aktīvi darbojas Kārķu pagastā. Raksta arī dzeju.

 

Jānis Bricmanis (1874-1939) – skolotājs, skolas pārzinis, Valkas apriņķa tautskolu inspektors. No 1925.-1939.g. “Ziemeļlatvijas” līdzizdevējs un redakcijas loceklis. Latvijas profesiju kameras goda korespondents. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

 

Edgars Briedis (1898-1935) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkas pagastā, bijis zemkopis, dienējis krievu armijā. Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, par kaujas nopelniem paaugstināts par kaprāli. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Cēsīs, bijis pastnieks; kara invalīds.

 

Jūlijs Briedis (1896-1939) – agronoms. Dzimis Cirgaļu „Vecrukmaņos”. Beidzis Cirgaļu pamatskolu, Auseja reālskolu, LU. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis Apes lauksaimniecības skolas, Kaucmindes mājturības skolas un Priekuļu lopkopības skolas pārzinis.

 

Kārlis Briedis (1892-1990). Bijis aizsargu instruktors, Madonas apriņķa policijas iecirkņa, Valkas apriņķa priekšnieks un robežapsardzības apgabala priekšnieks. No 1939.g. – Latvijas dzelzceļa policijas priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Miris Austrālijā, Sidnejā.

 

Voldemārs Briedis (1886-1925) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Grundzāles pagasta „Lejas Bindēs”. Beidzis draudzes skolu, bijis tirgotājs. 1916.g. iesaukts karā, cīnījies latviešu strēlnieku pulkā. 1919.g. VI iesaukts Latvijas armijā. Piedalījies kaujās pret landesvēru. 1920.g. atvaļināts. Jaunsaimnieks Grundzāles pagasta „Lāčplēšos”, aizsargu nodaļas priekšnieks. Miris ar tuberkulozi Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcā. Apbedīts Gaujienas kapos. 

 

Ēriks Brikmanis (1921-2002) – ārsts. Dzimis Smiltenē. Kopš 1969.g. strādājis RMI Ftiziatrijas katedrā, bijis Ftizioķirurģijas centra vadītājs. Pirmais Latvijā izdarījis plaušu rezekcijas operāciju. Pētījis ielaistu plaušu tuberkulozes formu ķirurģisko ārstēšanu.

 

Kārlis Brītiņš (1891-1919) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Palsmanes pagasta „Silgalos”. Bijis sedlinieks. Par nopelniem kaujās bijis apbalvots arī ar Jura krusta IV šķiru un Jura medaļu. 1919.g. 10. nov. kaujā smagi ievainots, 13. nov. Rīgas kara slimnīcā miris. Apbedīts Palsmanes draudzes kapos.

 

Eduards Brīvība (1890-1979). Dzimis Ērģemē. No 1925.-1934.g. laikraksta „Ziemeļlatvija” līdzizdevējs un redakcijas loceklis, no 1932.-1934.g. redaktors.

 

Jānis Broka (1880-1941) – skolotājs. Strādājis Liepupes, Limbažu un Valkas skolās, bijis Valkas apriņķa pamatskolu inspektors. Vēlāk Rīgas pilsētas izglītības valdes skolu daļas vadītājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Andris Broks (1942) – Latvijas Universitātes docents, fizikas doktors. Dzimis Valkā. 1993.g. saņēmis Kronvalda prēmiju.

 

Jānis Broks (1864-1954) – pedagogs. Dzimis Lugažu pagastā. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā.

 

Kārlis Aleksandrs Broks (1899-1942). Dzimis Lugažu pagastā, beidzis Valkas reālskolu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Ilūkstes apriņķa priekšnieks. Apbalvots ar Viestura ordeni.

 

Teodors Broks (1904-?) – virsleitnants. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis Valkas vidusskolu un karaskolu Rīgā. Piedalījies gan Latvijas, gan starptautiskās jāšanas sacensībās un guvis vairākas godalgas.

 

Kārlis Brože (1887-1941). No 1925. g. 1. februāra – Valkas apriņķa priekšnieks. Vēlāk Valkas apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieks Smiltenē, 1. iecirkņa priekšnieks Valkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Augusts Brūklenājs (1891-1918) – rakstnieks. Dzimis Aumeisteru pagastā. Mācījies Gaujienā, no 1908.g. strādājis Rīgā, laikrakstos iespiesti pirmie dzejoļi. 1913.g. iznācis dzejoļu krājums „Tālie zvani” un stāstu krājums „Atmodā”. Bēgļu gaitās nonācis Irkutskā. Pēc Februāra revolūcijas strādājis tautas milicijā, piedalījies Oktobra apvērsumā, bijis Irkutskas guberņas cietuma komisārs. Viņa dzejoļu ciklos „Lauki” un „Sibīrijas plašumos” dominē dabas motīvi un bēgļu gaitu iespaidi. Šajā posmā viņa dzeja sasniegusi savu augstāko mākslinieciskās meistarības līmeni. Nošauts pie Irkutskas cīņās pret baltgvardiem. 

 

Jūlijs Brūniņš (1876-1943) – skolotājs. Strādājis skolā Krievijā un Alūksnes ģimnāzijā. No 1920.-1938.g. J.Cimzes ģimnāzijas direktors Valkā. Sarakstījis: „Analītiskā ģeometrija vidusskolām”, „Trigonometrija uz plāksnes” u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Pēters Brūveris (1957-2011) – dzejnieks, tulkotājs. Desmit dzejoļu krājumu autors. Atdzejojis un tulkojis no azerbaidžāņu, turku, vācu, lietuviešu, krievu un citām valodām, pievērsies bijušās PSRS mazo tautu literatūrai gagauzu, osetīnu, Krimas tatāru, mordviešu valodās un Tuvas šamaņu rituālajiem tekstiem. Rakstījis dziesmu tekstus muzikālām izrādēm un dzeju bērniem (iznākušas 15 grāmatas, pēdējais krājums „Brūveri brūvē” kopā ar meitām Zani un Indru). Saņēmis Klāva Elsberga literāro prēmiju, Baltvilka balvu, kā arī vairākus citus apbalvojumus. Dzīves pēdējos gados daudz laika pavadījis Valkā.

Ieskats Ulbrokas bibliotēkas veidotajā Pētera Brūvera fotogrāfiju kolekcijā.

 

Voldemārs Budbergs-Beninghauzens (1740-1784) – gleznotājs. Dzimis Tallinā, mācījies Leipcigā un Drēzdenē. Gleznojis altārgleznu Ērgļos. Kopš 1765.g. dzīvojis Vidzemē, 1783.g. bijis Valkas apriņķa maršals.

 

Andris Buiķis (1939-2022) – matemātikas zinātņu doktors. Dzimis Valkā. Beidzis LVU. Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Matemātikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Grāmatu „Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam” un “Vai tas esi tu vai kāds cits” autors.

 

Aldonis Builis (1930-2001) – pedagogs. Dzimis Ērģemes pagastā. 1944.g. beidzis Ērģemes pamatskolu, 1949.g. – Valkas 1. vidusskolu. Gadu nostrādājis Ērģemes skolā. Ar izcilību beidzis Cēsu Skolotāju institūtu. Strādājis Cēsu rajona skolās, LPSR Izglītības ministrijā, (no 1984.-90.g. bijis LPSR izglītības ministrs), LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Bijis LPE redakcijas zinātniskās padomes loceklis un konsultants, Ģimenes enciklopēdijas 1.-2.sējuma redakcijas loceklis. No 1990.g. LU Pedagoģijas fakultātes Audzināšanas darba metodikas katedras mācībspēks. Publicējis politgrafomāniskas ievirzes rakstus, („Tautas izglītība pagātnē un nākotnē”). Līdzautors 5 pedagoģijas grāmatām. Grāmatas „Skolvadības pamati” (1993) autors. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Augusts Buls (1897-?) – latviešu strēlnieks. Dzimis Kārķu pagastā. Mācījies Jaunkārķu skolā. Agri sācis kalpa gaitas. 1916.g. iesaukts armijā, piedalījies cīņās Nāves salā, Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā u.c. Ticis arī apcietināts, sliktās veselības dēļ atbrīvots un demobilizēts. Strādājis Kārķos pie pagasta skrīvera, vēlāk par mežstrādnieku.

 

Augusts Bunčs (arī Bundzis) (1883-1959) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. Bijis zemkopis. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28.II, piedalījies cīņās pret lieliniekiem. 28.IV Valkas aizstāvēšanas kaujās „Jaudzemītes” māju rajonā zem stipras ienaidnieka uguns atsitis vairākkārtējus ienaidnieka uzbrukumus, nodrošinot stabilu frontes stāvokli. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, bijis ormanis. 1937.g. pārcēlies uz Cēsīm. A/s "Ķieģelnieks" strādnieks. Vēlāk meistars, pēc 2. pasaules kara vecākais meistars. 

 

Eduards Bundzis (1898-1919) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. IV, piedalījies kaujās pret landesvēru Vidzemē. Kritis varoņa nāvē.

 

Kārlis Bundže (1880-1965) – tirgotājs Valkā. Dzīvojis te no 1897.g., sākumā bijis māceklis Kreišmaņa drēbju veikalā. 1904.g. atvēris pats savu tirdzniecības uzņēmumu. Piedalījies I pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Pēc demobilizēšanās 1920.g. rudenī atvēris savu tirgotavu, kas vēlāk kļuvusi par plašāko Valkā. Rosīgi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, dziedājis korī, sēlējis teātri. Bijis Lugažu draudzes priekšnieks, Valkas pilsētas valdes loceklis un vairāku biedrību aktīvs darbinieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Augusts Burkins (1871-1942) – skolotājs. 1894.g. ievēlēts par Veckārķu pamatskolas skolotāju, nostrādājis 40 gadus. Kopā ar skolēniem vācis nostāstus, sakāmvārdus, mīklas, pasakas, ticējumus un sūtījis uz Folkloras krātuvi. Vadījis kori un mācījis spēlēt teātri, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Veltījums Augustam Burkinam 150. dzimšanas dienā (2021)

 

Kārlis Augusts Bušs (1895-1977) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, bijis mūrnieks. Latvijas armijā no 1919.g. 27. II, piedalījies visās Cēsu kājnieku pulka kaujās. Neatkarības pēdējos gados dienējis Armijas štāba bataljonā Rīgā. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc II pasaules kara strādājis rūpnīcā Rīgā.

 

Laimonis Bušs (1919-1991) – pedagogs. No 1957.g. bijis Smiltenes rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs. 1959.g. iecelts par Valkas rajona Tautas izglītības nodaļas vadītāju, no 1963.-1977.g. – Valkas 1. vidusskolas direktors, strādājis arī par skolotāju.