P

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Augusts Paija (1896-1950) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Bilskas pagastā. Par nopelniem kaujas laukā viņam piešķirta jaunsaimniecība Gaujienas pagasta Lejaskrogā.

 

Jānis Palieps (1921). Dzimis Launkalnē. 1946.g. beidzis Karlsrūes tehnisko augstskolu. Vadījis un projektējis būvdarbus aizsprosta būvē Tunisā, bijis inženieris rūpniecības ēku būvē Kanādā, būvniecības un arhitektūras nodaļas vadītājs Kaisera sabiedrībā, 3 gadus bijis vecākais inženieris speciālo problēmu risināšanai Rīgā, pēc tam būvdarbu vadītājs izstādei „Expo67”, līdz 1974.g. inženieris firmā „Stone α Webster, Canada Ltd”. Svarīgākie veikumi – Monreālas Foruma pārbūve,700 pēdu augsts dūmenis Toronto spēkstacijā. Darbojies latviešu organizācijās, dzīvo Toronto, Kanādā.

 

Elīna Palma (dz. Lubiņa; 1979) – gleznotāja. Dzimusi Valkā. Mācījusies Valkas 1. vidusskolā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžu un LMA. Piedalījusies dažādās izstādēs.

 

Jānis Paukštello (1951) – aktieris. No 2.-8. klasei mācījies Palsmanes internātskolā. Bijis ļoti enerģisks, iesaistījies gandrīz visos pulciņos. Dramatiskā kolektīva vadītāja skolotāja Ķikule, Jānim skolu beidzot, uzdāvinājusi albumu ar fotogrāfijām no iestudētajām ludziņām – kā savam centīgākajam audzēknim. No 1972.g. strādā Dailes teātrī, tēlojis mākslas filmās, pavisam ap 30 kinolomu, spēlējis galvenās lomas TV uzvedumos. Estrādes solists kvartetā „Mūžīgais unisons”.

 

Toms Pauliņš (1864-1920) – skolotājs un dzejnieks. Dzimis Blomes pagastā. Beidzis pagastskolu un skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju Ikšķilē un citviet Latvijā. Par piedalīšanos 1905.g. revolūcijā ieslodzīts Pleskavas cietumā. Pēc tam emigrējis uz Šveici, pēc atgriešanās strādājis Turaidā. Bijis sabiedrības dvēsele. Vienīgajā dzejoļu krājumā “Jaunības mīlestība” apkopoti galvenokārt sentimentāli mīlestības un dabas dzejoļi.

 

Jēkabs Paulītis (1852-1916) – skolotājs. Strādājis Ērgļu un Ēveles skolās. No 1874.-1912.g. krievu valodas un ģeogrāfijas skolotājs Vecpiebalgas draudzesskolā. Sarakstījis grāmatu „Vadonis krievu valodas mācībā”. Bijis Vecpiebalgas Labdarības biedrības priekšnieks, bibliotekārs, teātra komitejas loceklis, spēlējis izrādēs, dziedājis korī.

 

Jānis Pauzulis (1881-1956) – administratīvais pulkvedis-leitnants. Dzimis Jērcēnu pagastā. Beidzis Valmieras pilsētas skolu, mācījies komerckursos Pēterburgā. 1902.g. pieņemts par Valkas apriņķa kara priekšnieka rakstvedi, no 1903.g. strādājis Pēterburgas junkurskolā. Bijis arī Vladimira karaskolas sekretārs, karaskolu pārvaldes galda priekšnieka palīgs. Latvijas armijā no 1919.g. 19.XII. Bijis Budžetu un kredītu pārvaldes Vispārīgās un mobilizācijas nodaļas priekšnieks; Kara būvniecības pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieks; Liepājas Kara slimnīcas saimniecības priekšnieks. Pēc atvaļināšanās 1935.g. dzīvojis Rīgā.

 

Eduards Pavasars (1861-1931) – latviešu luterāņu mācītājs. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. 1906.g. dibinājis Latviešu skolu biedrību, bijis tās priekšnieks līdz 1925.g. No 1919.g. – Valmieras apriņķa prāvests.

 

Jēkabs Pavasars (1852-1916) – skolotājs, ērģelnieks. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis skolotāja Indriķa Zīles palīgs Valkas draudzes skolā, skolotājs Gaujienā. No 1878.g. – skolotājs un ērģelnieks Valkā. Ilgus gadus rakstvedis krāj-aizdevu kasē.

 

Jānis Pavlovičs (1879-1977) – lauksaimnieks. Dzimis Valkā, mācījies Valkas pagastskolā un Valkas Jāņa draudzes skolā. 1917.g. bijis Valkas apriņķa valdes loceklis, 1919.g. – Ziemeļlatvijas pārvaldes sevišķu uzdevumu ierēdnis. Rosīgi darbojies Valkas novada sabiedriskajā dzīvē, savās mājās Lugažu Jaunruķeļos pulcinājis rakstniekus, māksliniekus u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. 1948.g. atņemti īpašumi, pats aizturēts, pēc vairākām nedēļām atbrīvots. 1949.g. pārcēlies uz Rīgu.

 

Juris Pavlovičs (1968) – vēsturnieks (Mg. hist.), bijis Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistents. Grāmatas "Padomju Latvijas ikdiena" (2012) autors, grāmatas "Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941-1945" (2016) līdzautors. No 2007.-2019.g. dzīvojis Valkā.

 

Aleksandrs Pavlovs – modes mākslinieks, zīmola ALEXANDER PAVLOV dibinātājs (1996). Dzimis Valkā, mācījies Valkas 2. vidusskolā. Darba gaitas sācis Valkas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātā. 2019. gada pavasarī viesojies dzimtajā pilsētā ar meistarklasi.

 

Aleksandrs Pelēcis (1920-1995) – rakstnieks. 1944./45.māc.g. strādājis par skolotāju Valkas vidusskolā, dzīvojis nelielā namiņā Semināra ielā. 1946.g. izsūtīts uz Sibīriju, bijušās audzēknes no Valkas sūtījušas viņam vēstules un paciņas, Zīles mežsarga meita Rita braukusi ciemos, līdz palikusi pavisam. Latvijā atgriezies 1969.g., 15 gadus bijis melnstrādnieks. Dzīvojis Talsos. 1982.g. uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, no 1984. gada oktobra darbojies tikai rakstniecībā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994). Dzejnieka kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei un saglabāšanai dibināta sabiedriskā organizācija „Aleksandra Pelēča lasītava” (2000).

Veltījums Aleksandram Pelēcim 100. dzimšanas dienā (2020) 

 

Jānis Peleks (1850-1924) – skolotājs, ērģelnieks, tautas atmodas laikmeta darbinieks. Beidzis Cimzes skolotāju semināru. Bijis skolotājs Suntažos, Drustos, Āraišos. Dibinājis Āraišu zemkopības un dziedāšanas biedrības. Ilgus gadus bijis dziedāšanas biedrības priekšnieks un kora vadītājs. Izdevis grāmatu „Evanģeliuma meldiņi”, sastādījis „Zemkopja rokas kalendāru”. Rakstījis laikrakstā „Balss” par skolu, zemkopību un dārzkopību.

 

Jānis Pelsis (1881-?). Dzimis Smiltenes pagastā. Beidzis Ufas mērnieku skolu un lauksaimniecības institūtu Maskavā. Bijis kultūrtehniskas daļas vadītāja palīgs, kredītbiedrības „Izstāde” padomes priekšsēdētājs, zemkopības ministrijas virstaksators-referents zemes ierīcības komitejā.

 

Ainārs Pencis (1957) – ģenerālis. Dzimis Valkā. No 1965.-1972.g. mācījies Valkas 1. vidusskolā. 1976.g. uzsācis dienestu Iekšlietu iestādēs. No 2005.g. 21.XII līdz 2011.g. 1.IV Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.

 

Kārlis Pencis (1886-1971) – pulkvedis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagasta „Putrās”. Beidzis Valkas pilsētas skolu. 1918.g. XI Valkā noorganizējis kaujas grupu cīņai pret tuvojošos lielinieku armiju, iecelts par Valkas apriņķa apsardzības priekšnieku. 1919.g. II komandēts uz Ziemeļlatvijas rezerves bataljonu Tērbatā. Piedalījies Cēsu kaujās. 1919 VII iecelts par Vidzemes divīzijas komandieri, vēlāk paaugstināts par pulkvedi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1938.g. atvaļināts vecuma dēļ. Dzīvojis Āraišos.

 

Pēteris Ēteris (īst.v. Kārlis Sausnītis, 1911-1998) – satīriķis. Dzimis Smiltenes pagasta „Rauziņās”. Mācījies Smiltenes elementārskolā un Smiltenes ģimnāzijā. Bijis laikraksta „Pēdējā Brīdī” korespondents, Smiltenes un Vircavas mežsaimniecību kancelejas darbinieks. Mācījies aktieru arodbiedrības teātra skolā. Strādājis laikrakstā „Liesma”. 1941.g. 5.VIII apcietināts, bijis ieslodzīts Salaspils koncentrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas strādājis dažādus darbus. Bijis literārais līdzstrādnieks laikrakstā „Cīņa”. Pirmā publikācija – apcere par žurnālu „Jauno Lira” laikrakstā „Ziemeļlatvija” 1928.g. 25.II. 1930.g. Smiltenē iznācis viņa dzejoļu krājums „Sirds un saule”. Feļetoni apkopoti krājumos „Mičumačs”, ”Vainīgo meklējot”, „Ainas ar vainām”.

 

Brunhilde Pētersone (1923-2005) – Tautas daiļamata meistare. Dzimusi Ērģemes pagastā. Dzīvojusi Kārķos un Aumeisteros. Bilskā strādājusi tēva dzirnavās un sākusi vadīt lietišķās mākslas pulciņu. 1960.g. 26.III pieņemta darbā Valkas rajona kultūras namā par lietišķās mākslas studijas vadītāju. Viņas vadītajai studijai – "Saulīte" – 1968.g. piešķirts Tautas studijas nosaukums. Par godprātīgu darbu 1997.g. 17.III apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Savos 40 darba gados sagatavojusi 47 tautas daiļamata meistarus.

Materiāli no izstādes "Tautas daiļamata meistares atziņas. Brunhildei Pētersonei – 100" (2023)

 

Edīte Pētersone (1928-2018) – farmaceite. Dzimusi Valkā. No 1957.g. bijusi RMI docētāja, no 1964.-1979.g. – zāļu tehnoloģijas katedras vadītāja. Veikusi pētījumus farmācijas tehnoloģijā.

 

Arvīds Pētersons (1897-1945) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kapteinis. Dzimis Kārķos. Beidzis Valkas reālskolu. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Viņam piešķirta jaunsaimniecība Lugažos. Miris ar insultu Sudetijā.

 

Augusts Pētersons (1890-1966) – izdevniecības “Zelta Grauds” vadītājs. Dzimis Ērģemes mācītāja muižā kā pusgraudnieka dēls. Izglītojies galvenokārt pašmācības ceļā. 1909. gadā sācis mācīties burtliča amatu Jāņa Rauskas grāmatu spiestuvē Valkā. Ar grāmatrūpniecību bijis saistīts visu turpmāko mūžu. 1928. gadā izveidojis apgādu „Zelta Grauds”, kas darbojies Rīgā Tērbatas ielā 16/18. Līdz 1940. gadam laidis klajā ap 100 vērtīgu grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru.

Augusts Pētersons un izdevniecība "Zelta Grauds" (2019)

Izdevniecības “ZELTA GRAUDS” izdotās grāmatas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

 

Eduards Pētersons (1882-1958) – pedagoģijas profesors. Dzimis Cirgaļu (Aumeistera) pagastā. Mācījies pie tēva, skolotāja Priežukalna skolā, pēc tam vietējā draudzes skolā. Ieguvis skolotāja tiesības, divus gadus strādājis Priežukalna skolā. Izglītojies Irlavas skolotāju seminārā, Valkas skolotāju seminārā Valmierā. Strādājis Smiltenes draudzes skolā, Smiltenes skolu biedrības tirdzniecības skolā, bijis Smiltenes draudzes skolas pārzinis. Strādādams Smiltenē, bijis rosīgs sabiedrības darbinieks, darbojies gandrīz visās vietējās biedrībās. Pēc studijām LU 1923.g. iecelts par Valkas apriņķa pamatskolu inspektoru, bet rudenī pārcelts uz Jelgavu par valsts skolotāju institūta direktoru, ko vadījis līdz padomju okupācijai. Bijis arī privātdocents LU. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Trimdas sākuma gados Baltijas Universitātes profesors Pinebergā. Pārcēlies uz Zviedriju, strādājis arhīvā.

 

Jūlijs Pētersons (1880-1945) – dramaturgs. Dzimis Blomes pagata Cūkgalvas krogā. Beidzis Bilskas Pauzuļu pagastskolu un Smiltenes draudzes skolu. No 1898.g. strādājis par aptiekāra mācekli Smiltenē. Pēc 1909.g. vasarā vadījis aptieku Majoros, ziemā darbojies Rīgā par žurnālistu un rakstījis satīriskas lugas. 1944.g. apcietināts un deportēts uz Krieviju.

 

Jūlijs Pētersons (1895-1942) – latviešu strēlnieks. Dzimis Kārķu „Liepkalnos”. Mācījies Jaunkārķu pagastskolā, Ērģemes draudzes skolā. 1915.g. iesaukts cara armijā. Pēc virsnieku skolas beigšanas pārgājis un latviešu strēlnieku pulku, bijis bataljona komandieris. Demobilizējies 1922.g., dzīvojis Padomju Savienībā.

 

Valentīna Pihele (1920-2006). No 1958.-1961.g. bijusi Valkas rajona IK priekšsēdētāja. Vēlāk – LPSR sociālās nodrošināšanas ministre (1961-1983), no 1977.g. – Latvijas republikāniskās Sieviešu padomes priekšsēdētāja.

 

Caharijs Pīls (Piel) (1668-1733) – viens no pirmajiem latviešu tautības mācītājiem. No 1723.g. līdz mūža beigām bijis mācītājs Valkā.

 

Jēkabs Pilsātnieks (1838-1879) – skolotājs un dzejnieks. No 1856.-1859.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. J.Cimze viņu „skaitīja pie saviem lepnuma dēliem”. Bijis skolotājs Vecpiebalgā, dibinājis Vecpiebalgas dziedāšanas biedrību, bijis tās priekšnieks un kora diriģents. Vēlāk vadījis Elizabetes skolu Koknesē. Bijis savā laikā populāro dziesmu „Ozoli vēl Baltijā” un „Nu sveiki, brāļi, kas šeit kopā esam” teksta autors.

 

Žanis Pinkuls (1884-?) – miertiesnesis. Sekmējis Ziemeļlatvijas nacionālās armijas noorganizēšanu Valkā un tās apkārtnē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Arnolds Pirro (1881- 1949) – fotogrāfs. Bijis māceklis kādā no Rīgas fotodarbnīcām. 1908.g. sācis strādāt par fotogrāfu Smiltenē, uzbūvējis māju ar plašu fotopaviljonu. 40. gados aizrāvies arī ar krāsu fotogrāfiju. Spēlējis vijoli Smiltenes mūzikas un dziedāšanas biedrībā. Bijis pirmais jaundibinātā Rīgas radiofona abonents Smiltenē. Viņa nenovērtējamākie un nozīmīgākie mūža darbi ir fotogrāfijas, kas glabājas vai ikviena smiltenieša ģimenes albumā.

 

Džuljeta Plakidis (1906-1985) – tulkotāja. Dzimusi Londonā, no 1908.g. dzīvojusi Maskavā, tad Valkā, kur apguvusi igauņu valodu. Mācījusies Valkas ģimnāzijā. Strādājusi par tulku, bibliotekāri. Tulkojusi no igauņu valodas (S.Rannamā „Kadrija”, M.Unts „Paliec sveiks, rudais runci”, F.Tuglass „Zelta stīpa”). Saņēmusi J.Smūla prēmiju.

 

Pēteris Plakidis (1947-2017) – komponists, pianists, koncertmeistars. Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Dažus dzīves gadus bijis saistīts ar Valku, pavadījis te savu brīvo laiku. Valkas himnas mūzikas autors.

 

Jānis Jūlijs Platacis (1891-1941) – skolotājs. Mācījies K.Millera reālskolā Cēsīs un reālskolā Valkā. Bijis skolotājs Rūjienas tirdzniecības skolā, Rūjienas vidusskolā, no 1937.-41.g. – Rūjienas vidusskolas direktors, aizsargu virsnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1941.g. VI Rūjienā apcietināts, iespējams, ceļā uz Valmieru nošauts.

 

Jānis Plaudis (1873-?) – rūpnieks. Dzimis Valkā. Mācījies vietējā draudzes skolā. Kādu laiku bijis dzirnavnieka māceklis. Pirms I pasaules kara Valdemārpilī uzbūvējis vilnas kāršanas un aušanas fabriku. Kara laikā nomājis Brutuļa-Dances vilnas apstrādes fabriku Smiltenē, te darbojies līdz 1918.g., kad atgriezies Valdemārpilī. 1923.g. atvēris vilnas apstrādāšanas fabriku Rīgā. Viņa fabriku izstrādājumi vienmēr bijuši pieprasīti vietējos un ārzemju tirgos.

 

Rūdolfs Plauks (1881-?). Dzimis Plāņu pagastā. Mācījies Trikātas draudzes skolā, privātā ģimnāzijā, studējis Tērbatā un Pēterpilī. Bijis bankas ierēdnis Pēterpilī, zvērināts advokāta palīgs, Rīgas un Daugavpils apgabaltiesu loceklis.

 

Aleksandrs Plensners (1892-1984) – rakstnieks, publicists. 1917.g. bijis viens no Latvju kareivju nacionālās savienības dibinātājiem, laikraksta „Laika Vēstis” redaktors. No 1918.g. novembra piedalījies Latvijas armijas dibināšanā. 1919.g. komandēts uz Ziemeļlatvijas brigādi, kur Valkā iecelts par galveno kara cenzoru. Bijis viens no Latvijas leģiona vadītājiem. No 1945.g. dzīvojis emigrācijā, miris Stokholmā.

 

Uldis Plotnieks (1924-1979) – rakstnieks. Dzimis Valkā. 1938.g. beidzis Valkas 1. pamatskolu, 1942.g. – Raiņa vakara vidusskolu Rīgā. Studējis LVU. Strādājis par skolotāju, pēc tam bijis laikraksta „Pionieris” redakcijas līdzstrādnieks. Rakstījis skolas un pirmsskolas vecuma bērniem galvenokārt par dabas tematiku, izziņas materiālu ietverdams tēlainā formā.

 

Vilis Plūdonis (1874-1940) – dzejnieks. Visu mūžu strādājis par skolotāju. 1917.g rudenī ievēlēts Valkas apriņķa skolu nodaļā, kļuvis par Iskolata darbinieku, taču nevarējis pieņemt sarkano teroru un atteicies no sadarbības ar lieliniekiem. 1918.g. pavasarī pārcēlies uz Liezēri. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas, savā dzejā izkopis poētiskās valodas stilu.

 

Artūrs Plūme (1898-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Pedeles (Lugažu) pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 4.III Valkā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, vēlāk cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. Pēc atvaļināšanas 1920.g. –  jaunsaimnieks Sēļu pagastā. Vēlāk dzīvojis Valkas pagastā. 1945.g. apcietināts, notiesāts. Atradies ieslodzījumā nometnēs Sibīrijā. 1957.g. atgriezies Valkā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Jānis Pļavnieks (1897-?). No 1944.g. marta līdz 1945.g. decembrim bijis Valkas apriņķa priekšnieks.

 

Kārlis Valdemārs Podnieks (1898-?) – būvinženieris. Dzimis Valkā. Beidzis Valkas reālskolu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Darbojies kara būvniecības pārvaldē, šosejas un zemes ceļu departamentā. Bijis a/s „A.Razums” valdes loceklis; aizsargu auto-moto rotas komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Teodors Podnieks (1879-1936) – aktieris un režisors. No 1896.g. darbojies dažādos teātros, I pasaules kara bēgļu laikos darbojies Pēterpilī, 1918.g. sākumā uzaicināts uz Latviešu strēlnieku teātri Cēsīs, pēc dažiem mēnešiem – uz Valku pie Latviešu pagaidu nacionālā teātra. Vēlāk – Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

 

Arnolds Polis (1891-?). Dzimis Ēveles pagastā. Beidzis pedagoģiskos kursus un vidusskolu, studējis tautsaimniecību. Strādājis pedagoģiskajā darbā kopš 1909.g. Bijis Rīgas J.Neikena pamatskolas pārzinis.

 

Fricis Ādolfs Polis (1900-?). Strādājis Valkā par notāru. Bijis tautas labklājības ministrijas pilnvarnieks Valkas kopējā slimo kasē.

 

Jānis Polis (1933) – fotogrāfs. Dzimis Valkā. II pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devies uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz ASV. Dzīvojis Albertlī, strādājis pilsētas laikrakstā. Bijis firmas „Lil orbit” pārstāvis Baltijas valstīs. Valkā bijusi viņa fotogrāfiju izstāde „Latvietis Amerikā”.

 

Kārlis Polis (1888-?) – inženieris. Dzimis Lugažu pagastā. Bijis Latvijas dzelzceļa iecirkņa priekšnieks, izstrādājis jaunu dzelzceļa mezgla projektu un kūdras mašīnas projektu. No 1936.g. – Rīgas pilsētas valdes loceklis, uzņēmumu pārvaldes priekšnieks. Viņa vadībā radikāli uzlabots ūdensvada tīkls, pārveidota elektrības piegāde, kā arī veikti citi uzlabojumi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Jānis Porietis (1886-1968) – žurnālists. I pasaules kara laikā bijis latviešu strēlnieku pulkos, Latvijas brīvības cīņās – Valkas komandantūrā un Rīgas apsardzes rotā. 1916.g. rediģējis žurnālu „Latviešu Strēlnieks”, 1919.g. Valkā darbojies laikrakstu „Tautas Balss” un „Jaunā Dzīve” redakcijās. Vēlāk Rīgā strādājis „Jaunākajās Ziņās” un „Brīvajā Zemē”. Sarakstījis grāmatas par latviešu strēlniekiem: „Sāpju ceļš”, „Strēlnieki Nāves salā”, „Astoņas zvaigznes”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Alfrēds Prauliņš (1891-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Zvārtavas pagastā. Dienējis krievu armijā, piedalījies Ziemassvētku kaujās. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 3.V. Piedalījies Rīgas un Vidzemes atbrīvošanā. No 1919.g. VII rotas komandieris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, cīnījies pret lieliniekiem, bermontiešiem, paaugstināts par kapteini. Atvaļināts 1920.g. Bijis vairāku apriņķu priekšnieks, no 1938.-1940.g. – Valkas apriņķa priekšnieks, bijis arī Valkas aizsargu pulka komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940.g. 15.XI apcietināts un 1942.g. 3.III Novosibirskā nošauts.

 

Roberts Priede (1907-1980) – mācītājs. Bijis vikārs Valmieras un Valkas iecirknī. No 1934.g. kalpojis Ērģemes draudzē. Pēc bēgļu gaitām II pasaules kara beigās atgriezies Valkā, bijis Lugažu draudzes mācītājs. 1971.g. pārgājis darbā uz Rīgu.

 

Jānis Priedītis (1897-1970) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Aumeisteru pagastā. Mācījies draudzes skolā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 4.jūl. Atvaļināts 1921.g. 4.apr. Vēlāk nodarbojies ar tirdzniecību Rīgā. Mūža nogalē – sargs sanatorijā „Rīgas Jūrmala”. 

 

Jānis Priedītis (1923-2001). Pēckara gados bijis Valkas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs, no 1963.-1967.g. – Valkas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs.

 

Jūlijs Priedītis (1891-1981). Dzimis Aumeisteru (Cirgaļu) pagasta „Liepiņās”, 3 gadus mācījies vietējā pagastskolā, 2 – privātskolnieku grupā Priežukalna skolā, vēlāk Gaujienas draudzes skolā. Strādājis Gulbātu tirdzniecības uzņēmumā Smiltenē, kur aizrāvies ar zīmēšanu, mākslinieks G.Žizilenko uzaicinājis pie sevis mācīties glezniecību. Vēlāk mācījies arī Štiglica mākslas skolā Pēterburgā. 1916.g. iestājies latviešu strēlnieku pulkos, piedalījies kaujās, guvis ievainojumus. Pēc kara strādājis vecāku jaunsaimniecībā Aumeisteros, bijis ierēdnis mežniecībā, vēlāk a/s „Konsums” un „Turība” apriņķa nodaļās. Starplaikos gleznojis portretus, ainavas, skatuves dekorācijas lauku teātriem. 1944.g. emigrējis, no 1950.g. dzīvojis Austrālijā.

 

Andrejs Priedkalns (1873-1923) – ārsts. 1917.g. nogalē un 1918.g. sākumā bijis Iskolata sanitārās nodaļas vadītājs Valkā. Pēc posteņa likvidēšanas turpinājis šeit ārsta praksi. Piedalījies sabiedriskajā dzīvē, bijis lektors Valkā organizētajā Tautas universitātē. 1919.g. I Valkā izveidojis pirmo bezmaksas ambulanci Latvijā. Bijis arī Valkas apriņķa tautas veselības nodaļas vadītājs. Sarakstījis grāmatas „Kā mazi bērni kopjami” un „Lipīgās slimības un viņu apkarošana”.

 

Alfrēds Priednieks (1899-1987) – skolotājs. Dzimis Ērģemes pagastā (uzvārdā Pasovs, 1930.g. izvēlējies to nomainīt uz Priednieks). Bijis Lugažu pagasta sešklasīgās pamatskolas pārzinis, Lugažu pagasta valdes loceklis, Latvijas Aizsargu organizācijas biedrs, 7. Valkas aizsargu pulka Lugažu pagasta aizsargu nodaļas kora diriģents, Latvijas skolotāju biedrības Valkas nodaļas valdes loceklis.

 

Vladimirs Priedulājs (1892-1942). Dzimis Valkā. Beidzis pilsētas skolu. Ilgus gadus bijis dzelzceļa darbinieks. Bermontiešu uzbrukuma apšaudes laikā vadījis vilcienu kustību Šķirotavas stacijā. Bijis Latvijas dzelzceļa Rīgas Krasta stacijas priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Izsūtīts 1941.g. 14.jūnijā. Miris Usoļlaga Surmogas nometnē Molotovas apgabalā.

 

Mārtiņš Priedulāns (1881-1945) – pulkvedis-leitnants. Bijis Valkas kara apriņķa un garnizona priekšnieks. Vēlāk Rēzeknes kara apriņķa priekšnieks, pilsētas vecākais, a/s „Aldaris” valdes loceklis, latviešu biedrības „Tautas pils” valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem.

 

Paulis Prikulis (1893-?). No 1928.-1934.g. bijis Valkas pilsētas galva. Vēlāk – Tukuma apriņķa vecākais. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Jānis Prunte (1901-1942) – mežkopis. Strādājis Jaunpilī un Cīravā. Bijis mežzinis Strenčos.

 

Jānis Pubulis (1887-?) – pašvaldību darbinieks. Dzimis Cirgaļu pagasta „Vadaiņos”. Beidzis Cirgaļu draudzes skolu, Cēsu pilsētas skolu. Iesaukts I pasaules karā. Pēc kara Ilūkstes, Cēsu apriņķu priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.

 

Jūlijs Pubulis (1896-?). Dzimis Cirgaļu „Lejasvērsīšos”. Mācījies Aumeisteru draudzes skolā, studējis Pēterpils universitātē. Bijis pamatskolas skolotājs Palsmanē, vēlāk Kalkūnes pamatskolas pārzinis.

 

Marts Pukitss (1874-1961) – igauņu grafiķis un mākslas vēsturnieks, rakstnieks, tulkotājs. Mācījies Hallistes un Valkas (tagad Valgā) pilsētas skolā, studējis Leipcigā. Bijis žurnālists, skolotājs, lektors Pēterburgā un Tērbatā, Tartu pilsētas bibliotēkas vadītājs. Tulkojis R.Blaumaņa, A.Čaka, J.Akuratera, Aspazijas, Raiņa, K.Skalbes darbus. Sarakstījis igauņu valodā latviešu kultūras vēsturi (1937).

 

Kārlis Pumpītis (1895-1939) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 18.II. Kopā ar igauņiem cīnījies pret lieliniekiem, Valmieras kājnieku pulka sastāvā – pret bermontiešiem. 1925.g. beigās gadu dienējis Valkas kara apriņķa pārvaldē.

 

Augusts Pupa (1907-1945) – grafiķis. Dzimis Ķempēnmuižā Ēveles draudzē. Bijis kreisi noskaņotās „Aktīvo mākslinieku grupas” dibinātājs un priekšsēdētājs, LVMA prorektors. II pasaules kara laikā darbojies LPSR Valsts Mākslas ansamblī Ivanovā. Kopā ar Ģ.Eliasu sarakstījis grāmatu „Latvijas PSR Mākslas akadēmijas 20 gadi. 1919-1940”. Miris Smiltenē.

 

Osvalds Pūpols (1900-1961) – inženieris tehnologs. Bijis Valkas valsts arodu skolas direktors, Valkas pilsētas revīzijas komisijas priekšsēdētājs un aizsargu bataljona komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā.

 

Jūlijs Purāts (1835-1897) – viens no pirmajiem latviešu mūzikas darbiniekiem, pirmais pastāvīgais Rīgas Latviešu biedrības kora diriģents, pirmo latviešu teātra izrāžu faktiskais iestudētājs, kapelmeistars. No 1853.-1856.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Šeit pavadītais laiks palīdzējis noskaidrot būtiskāko dzīvē – proti, ka mūzika būs tā, ar ko viņš gribēs nodarboties visu mūžu. Un vēl to, ka viņš ir latvietis pēc sirdsbalss, un tāpēc jāpalīdz saviem tautas brāļiem apzināties savu īsto vietu tautas vidū, savas tautas īsto vietu citu tautu vidū.

 

Eduards Purgalis (1891-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. Izglītojies draudzes skolā. Bijis komijs Ērģemē. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām kā virsseržants, pulka karodznieks. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni. Paaugstināts par virsnieka vietnieku. Piešķirta jaunsaimniecība Kārķu muižā. 30. gados atvaļināts. Strādājis konfekšu fabrikā „Laima”.

 

Kārlis Valdemārs Purgalis (1899-1966) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Plāņu pagastā. Beidzis pamatskolu. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 6.VI Smiltenē, piedalījies kaujās pret landesvēru un bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Atvaļināts 1921.g. 27.XI. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta Lejasmāršos. 1945.g. 10.III arestēts, notiesāts uz 10 gadiem. Atradies nometnē Karagandas apgabalā. Atbrīvots 1955.g. 29.XII. Atgriezies Cirgaļu pagastā, strādājis kolhozā, bijis zirgkopis. Apbedīts Aumeistaru kapos.

 

Kārlis Puriņš (1883-1947) – tautsaimnieks. Dzimis Smiltenes pagastā. Absolvējis Maskavas Universitāti (1911), bijis Latvijas finanšu ministrs (1920 – 1921), LU docents (1919), profesors, ekonomikas zinātņu doktors (1937), Saeimas deputāts (1925). Viens no Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes organizatoriem. Publicējis rakstus par tautsaimniecības jautājumiem. Miris Grēvenē, Vācijā.

 

Jēkabs Purkalītis (1861-1918) – skolotājs un rakstnieks. Dzimis Smiltenes Purkalīšos. Mācījies Smiltenes draudzes skolā, Cimzes skolotāju seminārā Valkā (1879-1883). Strādājis par skolotāju dažādās vietās Latvijā (Smiltenē, Lugažos u.c.) un Krievijā. Žurnālā „Austrums” publicējis melanholiskus un tautiski didaktiskus dzejoļus; šeit parādās arī viņa mākslas teorijai veltītais raksts „Mākslinieks un diletants”. Tulkojis vācu klasiķus (Šillera „Zvana dziesma”, Gētes „Dievs un bajadēra”). Atdzejojumi un paša oriģināldzejoļi izdoti krājumā „Dziesmu pazarītes”. 1918.g. bez vēsts pazudis Krievijā.

 

Marta Putne (1892-1971) – skolotāja. Dzimusi Omuļu pagastā. Beigusi ģimnāziju, mācījusies psihoneiroloģijas institūtā Pēterpilī, beigusi vidusskolas skolotāju kursus. Strādājusi Rūjienas ģimnāzijā, Mazsalacas vidusskolā. Rakstījusi laikrakstā „Zemes spēks”, „Zeltene”. Pedagoģiskajā darbā  nostrādājusi pavisam 40 gadus.

 

Maiga Putniņa (1911-2001) – valodniece, dzejniece, skolotāja. Mācījusies Sinoles Mālu skolā, Cesvaines vidusskolā, Jelgavas Skolotāju institūtā, LU studējusi baltu filoloģiju. Strādājusi par skolotāju Viļakas, Smiltenes, Limbažu vidusskolās, Aumeisteru un Rūjas pamatskolās. Bijusi ērģelniece Limbažu draudzē. Rakstījusi dzeju, publicējusies presē. Sarakstījusi grāmatu „Sinoles izloksnes apraksts”, kopā ar Agri Timušku sagatavojusi „Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīcu”.