Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Kārlis Gaigals (1861-1912) – mācītājs. No 1890.-1912.g. bijis Lugažu ev.lut. draudzes mācītājs. Apglabāts Lugažu kapos.

 

Rūdolfs Gaigals (1892-?). Dzimis Lugažos. Studējis tieslietas Tērbatas un Maskavas universitātēs. Bijis Rīgas apgabaliesas loceklis.

 

Juliuss Gaiks (Jūlijs Gaiķis) (1856-ap 1919) – pedagogs. Dzimis Ēvelē. 1874.-1877.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā. Strādājis Ēveles draudzes skolā.

 

Jānis Gailis (1897-1944) – lauksaimnieks. Dzimis Kārķu “Kalnazīlēs”. Beidzis Rīgas kultūrtehnisko vidusskolu. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Kārķu pagasta vecākais, lauksaimniecības biedrības priekšnieks, piensaimnieku sabiedrības priekšsēdētājs; Latvijas piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis.

 

Alfreds Gailītis (1900-1980). Bijis IV Saeimas deputāts. No 1936.-1940.g. – Valkas apriņķa lauku pašvaldību vecākais, no 1941.-1944.g. – Valkas apriņķa vecākais. Bijis arī Valkas patērētāju biedrības priekšsēdētājs, Alūksnes sadarbes apvienības priekšnieks, aizsargu rotas komandieris u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā, dzīvojis ASV.

 

Markus Gailītis (1882-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Līdz 1918.g. bijis Valkā izdevniecības sabiedrības "Līdums" direktors-rīkotājs. 1919.g. bijis Pagaidu valdības pilnvarotais Ziemeļvidzemē, vēlāk Satversmes sapulces loceklis, zemkopības ministrs, Latvijas Bankas padomes loceklis, rūpnieks. 1941.g. 14.VI izsūtīts, miris Vjatlagā.

 

Pēteris Gailītis (1877-?) – rakstnieks, žurnālists. Dzimis Smiltenes pagasta Kalniņos. Mācījies Smiltenes draudzes skolā. Bijis grāmattirgotājs Smiltenē un laikraksta "Smiltenes Ziņas" redaktors. Ar pseidonīmu Kalniņu Pēteris periodikā publicējis stāstus un dzejoļus. Sarakstījis grāmatas "Smiltenes inteliģence" un "Dzimtene Smiltene".

 

Toms Gailītis-Gaidulis (1843-1917) – skolotājs un literāts. Dzimis Smiltenes pagastā, beidzis Smiltenes draudzes skolu. No 1859.-1961.g. darbojies Smiltenes apkārtnē par apkārtstaigājošu skolotāju. No 1861.-1865.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. No 1865.-1866.g. bijis skolotājs Palsmanē. Ilgus gadus darbojies Dzērbenē, vadījis sabiedrisko dzīvi, rosīgi piedalījies skolotāju konferencēs. Publicējis humoristiski satīrisku prozu, stāstus, tulkojumus.

 

Augusts Gailits (1891-1960) – igauņu rakstnieks. Dzimis Sangastē, Valkas tuvumā. Mācījies Valkā, Valmierā, Tērbatā. No 1911.-1916.g. rakstījis "Dzimtenes Vēstnesī" u.c. latviešu laikrakstos par igauņu un somu mākslu, literatūru. Dibinājis igauņu rakstnieku savienību. Tulkojis latviešu daiļliteratūru igauņu valodā un igauņu rakstnieku darbus latviski. Rakstījis romānus, noveles, feļetonus. Ievērojamākais darbs – 1928.g. izdotais romāns "Toms Nipernādijs" (Toomas Nipernaadi). 

 

Roberts Garselis (1892-1936) – inženieris mehāniķis. Dzimis Kārķos. No 1921.g. strādājis Latvijas dzelzceļa dienestā, rūpējies par tā racionalizāciju. 1935.-1936.g. bijis Rīgas pilsētas galva. Līdzautors grāmatai "Lokomotīve, tās uzbūve un darbība". Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni u.c. apbalvojumiem. Apbedīts Ēveles kapos.

 

Tālivaldis Gaumigs (1930-2016) – tēlnieks, pedagogs. Dzimis Valkā, dzīvojis šeit līdz 1934.g. ("Vārdam Valka man ir īpaša skaņa. Tā atgādina jauko bērnības laiku, ko pavadīju Valkā un tās savdabīgajā apkārtnē, kura veidoja pamatus manai dzīvei.") Beidzis Rīgas LMV un Latvijas VMA. Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas dibinātājs un vairāk kā 50 gadus pasniedzējs. Izstādēs piedalījies kopš 1957.g. 1999.g. viņam piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

 

Valdis Gaumigs (1928-2019). Dzimis Valkas pagastā. Mācījies Valkas pilsētas Ā.Tērauda pamatskolā, 1943.g. iestājies Smiltenes Lauksaimniecības mācību iestādē, pēc gada pārgājis uz Valkas vidusskolu, kuru beidzis 1948.g. Studējis LVU Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Jaunjelgavas, Rīgas 3. vidusskolā. Bijis Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta Fizikas kabineta vadītājs, LU Eksperimentālās fizikas katedras izglītības metodiķis. Publicējis vairāk nekā 30 grāmatas un mācību līdzekļus skolēniem un fizikas metodiskos izdevumus skolotājiem. Uzrakstījis atmiņas "Manas skolas gaitas" par mācību gadiem Valkā.

Veltījums Valdim Gaumigam 90. dzimšanas dienā (2018) 

 

Arturs Goba (1932-2019) – rakstnieks. Valkā dzīvojis kopš 1956.g. Bijis Valkas strādnieku jaunatnes vakarskolas direktors (1956-59), dažādos amatos Valkas rajona Tautas izglītības nodaļā (1959-78). Kopš 1978.g. strādājis tikai literāru darbu. Rakstījis dzeju bērniem un pieaugušajiem, vairāku senvēsturei un ezoterikai veltītu grāmatu autors. 1990.g. saņēmis Pastariņa prēmiju, 2002.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 1998.g. – Valkas pilsētas Goda pilsonis. Publicētos darbus meklēt šeit

Veltījums Arturam Gobam 85. dzimšanas dienā (2017) 

 

Jānis Goba-Alojietis (1869-1928) – izglītības un literatūras darbinieks. No 1889.g. mācījies Valkā skolotāju seminārā, kuru sākoties pārkrievošanas laikmetam slēdza. 1890.g. rudenī ieguvis tautskolotāja tiesības. Bijis vairāku skolu skolotājs un pārzinis. 1927.g. ordinēts par mācītāju. Rakstījis dzeju, sastādījis skolas mācību grāmatas.

Piezīme: Valkas skolotāju semināra beidzēju  sarakstos neparādās, citos avotos minēts par pāriešanu uz Kuldīgas semināru.

 

Kārlis Goppers (1876-1941) – ģenerālis. Dzimis Plāņu "Maskatos". 16 gadu vecumā pabeidzis Trikātas draudzes skolu un pēc skolotāja Mūrnieka ieteikuma izglītību turpinājis kara gaitās. 19 gadu vecumā kļuvis par virsnieku. Gopperam ir lieli nopelni pirmā pasaules kara cīņās, īpaši – Ziemassvētku kaujās. Vēlāk piedalījies cīņās pret lieliniekiem. 1920.g. paaugstināts par ģenerāli. Daudz darbojies sabiedriskajā dzīvē. Sarakstījis grāmatas: „Krusttēvs Oskars”, „Četri uzbrukumi”, „Militārās audzināšanas pamati”, „Strēlnieku laiki”. 1921.g. ievēlēts par Latvijas skautu organizācijas priekšnieku, bet 1922.g. – par Latvijas skautu centrālās organizācijas prezidentu. Pēc lielinieku iebrukuma 1940.g. apcietināts, 1941.g. nonāvēts. Apglabāts Rīgā, Brāļu kapos, bet viņa sirds – Trikātā. Godinot ģenerāļa piemiņu, "Goppera fonds" izgatavojis piemiņas marku, uz kuras rakstīts: "Latvijai un latvju jaunatnei".

 

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) – komponists un mūzikas kritiķis. Rakstījis kantātes, simfoniskus tēlojumus, kora un solo dziesmas, tautas dziesmu apdares, arī mācību grāmatas. Četrus gadus bijis tautskolotājs Trikātā.

 

Adolfs Grencenšteins (1849-1916) – igauņu pedagogs un rakstnieks. No 1871.-1874.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā. Bijis vairāku igauņu laikrakstu līdzstrādnieks un redaktors, uzstājies pret Baltijas vāciešiem. Rakstījis dzejas un stāstus, pētījis igauņu valodu, publicējis vairākas politiskas brošūras.

 

Tenis Grencenšteins (1863–1916) – igauņu gleznotājs, portretists. Beidzis Valkas apriņķa skolu, mācījies Diseldorfas mākslas akadēmijā. Strādājis Vācijā, Dīdenhofenā nodibinājis sieviešu glezniecības skolu.

 

Alvils Grencions (1886-1954). Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies Vijciema pagastskolā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. No 1920.g. – Finansu ministrijas muitas departamenta dienestā, bijis Rīgas muitnīcas ievedpreču nodaļas vadītājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Pāvils Grencšteins (1902-1982) – Valkas mūzikas skolas dibinātājs un pirmais direktors (1946-52).

 

Laimdots Grendze (1927-2003) –  prāvests. Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies Vijciema pamatskolā un Smiltenes ģimnāzijā. Augstāko izglītību guvis ASV. Bijis prāvests Klīvlendā.

 

Jānis Greste (1876-1951) – skolotājs, kultūras darbinieks un literāts. Dzimis Smiltenē Māloves pagastskolā. Pēc gada ģimene pārcēlusies uz Alsviķu pagastu. Apmeklējis pagastskolu. Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu, studējis dabas zinības Pēterburgas universitātē. Strādājis par skolotāju gan Krievijā, gan Latvijā. Ierīkojis Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju un Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju. Viņa savāktie materiāli ir pamatā vairāku muzeju kolekcijām. Pēterburgā kļuvis par vienu no Blaumaņa draugiem, atmiņas apkopotas krājumā "Rūdolfs Blaumanis". Autobiogrāfiski tēlojumi, vēstules – krājumos "…kā dzeņa vēders", "Krist un celties". Periodikā publicēti dabaszinātniski un pedagoģiski raksti. Iznākusi grāmata "Latvijas derīgie izrakteņi".

 

Oskars Grimms (1883-?) – skolotājs. Mācījies Jaunātes, Paipastes, Jaunkārķu un Rencēnu pagastskolās, Valmieras pilsētas skolā. Beidzis LU. Bijis skolotājs Vecgulbenē, Rīgas Teodora Zeiferta pamatskolas pārzinis. Bijis Latvijas skautu centrālās organizācijas līdzdibinātājs, Jaunatnes Sarkanā Krusta valdes loceklis. Rakstījis jaunatnes periodikā. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Jānis Grīnbalts (1906-1975). Dzimis Smiltenes pagasta "Sieros". Beidzis Smiltenes vidusskolu, audzināts hernhūtiešu garā, ietekmējies arī no draudzes mācītāja Kārļa Kundziņa. Pēc skolas beigšanas kļuvis par agronomijas studentu, jo tēvs cerējis, ka vienīgais dēls, liekot lietā modernās zinātnes atziņas, mācēs vecāku iekoptās mājas izveidot par paraugu visai apkārtnei. Mācoties Rīgā, krusttēva Dāvja Miesiņa ietekmēts, kļuvis par reportieri. Darbojies kā agronoms Skrundā, Tukumā, Jelgavā u.c., līdzdarbojies "Zemes Spēkā", "Zemkopī" un LLK izdevumos. Bijis Jelgavas dienas laikraksta "Zemgale' un lauksaimniecības žurnāla "Taisnā Vaga" redaktors. Trimdā kādu laiku vadījis laikrakstu "Latvija Amerikā'. Materiālus par latviešu zemniecības vēsturei apkopojis grāmatā "Smiltenes – Trikātas novads".

 

Milda Grīnfelde (1881-1966) – gleznotāja. Dzimusi Ēveles pagastā. Mācījusies J.Rozentāla studijā Rīgā, Parīzē – A.Martēna studijā un kā brīvklausītāja Mākslas akadēmijā, vēlāk papildinājusies Maskavā pie J.Žukovska. Ir viena no pirmajām sievietēm, kas darbojusies latviešu glezniecībā, un pirmā, kas izstādījusi darbus ārzemēs. Gleznojusi ainavas, klusās dabas.

 

Elga Grīnvalde (1966) – stikla māksliniece un gleznotāja. Dzimusi Valkā, mācījusies Valkas 1. vidusskolā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla apstrādes nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijā U.Daņiļevska glezniecības meistardarbnīcu. Kopš 1999.g. vada RPIVA vizuālās mākslas "Studiju 110". Strādājusi Madonas bērnu mākslas skolā. Izstādēs piedalās kopš 1987.g. 1996.g. bijusi personālizstāde Valkā.

 

Kārlis Grobiņš (1857-?) – skolotājs. Mācījies Tērauda skolotāju seminārā Valkā. Strādājis dažādās vietās, vēlāk bijis būvuzņēmējs. Ziedojis līdzekļus Kokneses biedrības nama būvei. Bijis Viļķenes lauksaimniecības biedrības  un krājaizdevu sabiedrības priekšnieks.

 

Pēteris Grūbe (1900-1939) – žurnālists. Mācījies Strenču elementārskolā un proģimnāzijā, Valmieras pilsētas skolā un reālskolā. Brīvības cīņu laikā darbojies Valkas komandantūrā. Bijis "Jaunāko Ziņu" redakcijas loceklis un aizsargu rotas komandieris.

 

Roberts Pēteris Grūbe (1894-1969) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagasta "Ozoliņos", mācījies draudzes skolā. 1919.g. 10.VII iesaukts Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas – tirgotājs un namīpašnieks Rīgā.

 

Georgs Gotfrīds Gruške (1717–1781) – sudrabkalis. 1752.g. ieguvis Valkas pilsoņa tiesības, ierīkojis darbnīcu, kurā strādājuši vairāki zeļļi un mācekļi. Vienīgais zināmais viņa darbs – 1756.g. Hallē iespiestas Bībeles sudraba vāki, kurus pasūtījusi Lugažu baznīcas draudze.

 

Arnolds Gudrītis (1900-11939) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Beidzis Lugažu draudzes skolu. Bijis maiznieks. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 9.IV Valkā, piedalījies cīņās Vidzemē, kaujās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Omuļu pagasta „Jaunstintos”, bijis zemkopis.

 

Harijs Gulbis (1926-2019) – rakstnieks. No 1953.-59.g. bijis mācību pārzinis un latviešu valodas un literatūras skolotājs Valkas 1. vidusskolā. Vēlēšanās rakstīt viņu pavadījusi jau no vidusskolas laikiem, bet visspēcīgāk atklājušies tieši Valkā. Uzrakstījis kādus 10 stāstus. Pirmais no tiem iespiests „Zvaigznes” 1957.g. 16.Nr., bet pati pirmā publikācija parādījusies jau 1956.g. 28.VI „Skolotāju Avīzē” – Valkas 1. vidusskolas mācību daļas vadītāja H.Gulbja raksts „Likvidēsim formālismu”, kurā atklāti runāts par skolas darba praktiskiem jautājumiem un daudzām formālisma izpausmēm mācību darbā. Vairāku lugu („Aijā žūžū, bērns kā lācis”, „Kamīnā klusu dzied vējš”, „Cīrulīši” u.c.), romānu „Pieneņu laiks” un „Doņuleja”, eseju un literāru pārdomu grāmatas „Par nesasniedzamo pilsētu” autors.

Kad Harijam Gulbim bija 90. dzimšanas diena (2016)

 

Johans Heinrihs Guleke (1821-1889) – vācbaltiešu garīdznieks, izglītības darbinieks. Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē. Bijis mācītājs Dikļos. No 1856.-78.g. mācītājs Smiltenē. No 1869.-72.g. Valkas iecirkņa garīgais skolu revidents, no 1872.g. Vidzemes lauku skolu pārlūks. Ievērojami nopelni latviešu skolu mācību kvalitātes uzlabošanā: pilnveidojis mācību programmas, gādājis par skolotāju izglītības līmeņa celšanu. Īstenojot muižniecības intereses, kavējis latviešu tautiskos centienus, atbalstījis latviešu pārvācošanu. No 1882.-83.g. Valkas skolotāju semināra direktora v.i. No 1886.g. reliģijas skolotājs Rīgas meiteņu skolā.

 

Ādolfs Ģērsons (1876-1934) – rakstnieks, žurnālists, tulkotājs. Strādājis dažādos laikrakstos, no 1915.-16.g. un 1917.g. beigās – laikrakstā „Līdums” Valkā. Sarakstījis mācību grāmatu pamatskolām „Latvijas vēsture”.