Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Reinis Ebelis (Ēbeļu Reinis, pseid. Reinis Bitāns; 1859-1928) – tautskolotājs, rakstnieks. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, izstājies materiālu apstākļu dēļ. 1877.g. eksaminējies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. 51 gadu strādājis par skolotāju dažādās vietās Latvijā, arī Pēterburgā. Vācis tautasdziesmas. Iesniedzis H.Visendorfam 517 latviešu tautasdziesmas. 80.-90. gados darbojies literatūrā – laikrakstos „Balss”, „Rota”, žurnālā „Austrums” publicējis dzejoļus, atdzejojumus, aprakstus, stāstus, apcerējumus.

 

Kārlis Egle (1887-1974) – bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks, tulkotājs. No 1908.-1914.g. strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos (draudzes skolā), Ziemerī un Druvienā. Radis lielu atsaucību skolēnos. Jau šajā laikā sācis rakstīt savas dienu piezīmes, kas rāda jaunā skolotāja intereses: centrā ir skolas darbs, pedagoģijas problēmas, bet visu laiku uzmanību saista arī literatūra.

 

Augusts Eglītis (1876-1949) – vetārsts, pulkvedis. Bijis laikraksta „Līdums” līdzstrādnieks.

 

Roberts Eidemanis (1895-1937) – rakstnieks un militārs darbinieks. No 1908.-1914.g. mācījies Valkas reālskolā. Pirmos dzejoļu sacerējis 1908.g., jau 1910.g. Valkā iznācis viņa pirmais dzejoļu krājums „Straumē”, 1913.g. – drāma „Kalnāju dzimta”. 1937.g. maijā represēts, 12.VI nošauts. Reabilitēts pēc nāves.

 

Hanss Einers (1856-1927). Dzimis Sangastē. No 1874.-78.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Visa viņa darbība ar nelieliem pārtraukumiem saistīta ar Valku, kas toreiz vēl nebija sadalīta. 1880.g. Viljandes ielā darbu uzsākusi draudzes skola, kas bija pirmā skola Valkā ar igauņu mācību valodu. Tā saukta arī par Einera skolu. Vienlaikus strādājis par igauņu valodas pasniedzēju skolotāju seminārā, pilsētas skolā, meiteņu ģimnāzijā, vēlāk arī reālskolā. Darbojies dažādās igauņu biedrībās. Sastādījis igauņu valodas gramatikas mācību grāmatu. Miris Valgā, apbedīts Cimzes kapos.

 

Alfreds Eklons (1909-1982) – šahists. Ar šaha spēli iepazinies, mācoties Valkas vidusskolā. Piedalījies valsts mēroga šaha turnīros. Bijis laikraksta “Ziemeļlatvija” šaha nodaļas vadītājs, Valkas Sporta biedrības šaha sekcijas vadītājs. Sarakstījis “Rokasgrāmatu šaha spēlē”. 1941.g. pārcēlies uz dzīvi Talsos, kļuvis par Talsu ātrspēles šaha meistaru. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlies uz Rīgu. 

 

Ingūna Elere (1969) – dizainere. Dzimusi Valkā. Kopš 1997.g. LMA Vides mākslas nodaļas pedagoģe. Izveidojusi savu autortehniku – līmējot papīru slāņiem, to slīpējot un grebjot, panākot daudzslāņainu faktūru. Veido telpiskus objektus strādā reklāmas dizaina jomā.

 

Kārlis Eliass (1899-1985) – dzejnieks. No 1916.g. mācījies Valkas komercskolā, skolas kursu beidzis 1919.g. bēgļu laikā Irkutskā. 1917.g. 12./25.III laikrakstā „Līdums” Valkā iespiests viņa pirmais dzejolis „Jaunā Latvija”. Pēc atgriešanās Latvijā darbojies žurnālistikā, tulkojis franču autoru darbus, iznākuši vairāki viņa dzeju krājumi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Tamāra Elziņa (1955) – literāte. 1973. g. Beigusi Valkas 1. vidusskolu. Strādājusi par skolotāju Valkā un Ērģemē. Dzeja un stāsti publicēti periodikā un krājumos. 2015.g. izdota grāmatiņa “Gliemezīša Lī pirmais ceļojums”.

 

Jānis Enkmanis (1856-1915) – skolotājs un tautas atmodas laika darbinieks. Dzimis Smiltenes pagastā. Beidzis Cimzes skolotāju semināru. Bijis Valmieras kurlmēmo skolas priekšnieks un pilsētas galvas biedrs. Dibinājis Valmieras latviešu biedrību un no 1882.-1915.g. bijis tās priekšnieks.

 

Johans Erdmanis (1809-1858) – terapeits, medicīnas doktors. Bijis Valmieras pilsētas ārsts, Tērbatas universitātes profesors un iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Miris Valkas apriņķī.

 

Zāmuels Erdmanis (1878–1929) – skolotājs un sabiedrisks darbinieks. Strādājis Rīgas skolās. I pasaules kara laikā uzturējies Valmierā, Valkā un Tērbatā, strādājis Pilsētu savienībā, sabiedrībā „Apgāde”, Strēlnieku biedrībā u.c., vēlāk bijis Latvijas Nacionālās operas administrators, Krievu drāmas teātra direktors.

 

Jānis Erenštreits (1942) – diriģents, pedagogs. Ilgus gadus E.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora mākslinieciskais vadītājs. Bijis Rīgas Doma kora skolas direktors. LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1982). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1997). No 1984.g. bijis Valkas rajona koru virsdiriģents, no 1997.g – arī Valkas rajona skolu koru virsdiriģents. Grāmatas "Kroņu pinējs" (par Jāni Cimzi) autors.

 

Jānis Eriņš (1878-?). Apguvis atslēdznieka un virpotāja amatu. 1909.g. Valkā atvēris ādu un sedlinieku darbu veikalu. 1912.g. ieguvis dzimtas īpašumā namu, kur pārvietojis savu uzņēmumu. Pēc lielinieku aiziešanas īpašumu Valkā pārdevis un nopircis 2 namus Rīgā, kur izveidojis rūpniecības uzņēmumu.

 

Pēteris Ērmanis (1893-1969) – rakstnieks, literatūrvēsturnieks. Dzimis Plāņu pagastā. No 1906.-1908.g. mācījies Trikātas Tiepeles Ozolskolā, Smiltenes draudzes skolā, no 1909.-1912.g. – Smiltenes tirdzniecības skolā. No 1913.-1915.g. strādājis par bibliotekāru Smiltenes zemkopības biedrības bibliotēkā. 1944.g. emigrējis uz Vāciju. Rakstījis dzeju (“Es sludinu”, “Es šaubos, es ticu”), stāstus un tēlojumus (“Atsacīšanās”), atmiņas (“Paziņu portreti”, “Sejas un sapņi”). Daudz paveicis literatūras vēsturē, bibliogrāfijā.

 

Ādolfs Erss (1885-1945) – rakstnieks. No 1914.g. strādājis laikrakstā „Līdums” Rīgā, vēlāk kopā ar redakciju pārcēlies uz Valku, kur īrējis istabu pie tolaik ievērojamākā pilsētas nažu trinēja un mehāniķa Fina nelielā Semināra ielas namiņā. No E.Virzas atmiņām: „Te viņš dzīvoja kopā ar kādu jaunu dāmu apbrīnojami garām, melnām matu pīnēm, kas viņai sniedzās līdz papēžiem. Tā bija viņa līgava Helene jeb Kolibris, kā viņu iesauca Antons Austriņš.”

 

Jānis Ezeriņš (1891-1924) – rakstnieks. 1917.g. bijis laikrakstā „Līdums” līdzstrādnieks. Šeit publicēts viņa „Stāsts par papīra nazi jeb Viņa Ekselence”, „Kristus brūte”, dzejoļi, apraksti „No Malienas uz Kaukāzu”.