V

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

J.V.Alfreds Valters (1820-1882) – mācītājs. No 1853.-1857.g. bijis mācītājs Lugažos, Valkā un ticības mācības skolotājs Cimzes skolotāju seminārā.

 

Kārlis Vanadziņš (1890-1965) – ārsts, pašvaldību darbinieks. Dzimis Trikātas Ūdriņos. No 1916.g. bijis ārsts Cēsīs. No 1922.-33.g. – Cēsu pilsētas galva, arī Cēsu apriņķa sanitārārsts, Cēsu Ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks. Viņa laikā uzcelts un atklāts Cēsu Uzvaras piemineklis. Cēsu kūrorta komitejas instruktors viens no sabiedrības „Gauja” dibinātājiem (izdeva laikrakstu „Cēsu Vēstis”). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.1939.g. iecelts par Rīgas 1. slimnīcas direktoru. II pasaules kara laikā ārsts Cēsīs. Kara beigās nokļuvis Zviedrijā.

 

Alfrēds Vanags (1918-2009) – būvinženieris. Dzimis Valkā. Mācījies Štutgartes tehniskajā augstskolā Vācijā. Darba mūžu aizvadījis Austrālijā. Darbojies Latviešu organizācijās. Miris Melburnā.

 

Pēteris Vanders (1886-1961) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Aumeisteru (Cirgaļu) „Dzērvītēs”. Beidzis pagastskolu. Dienējis krievu armijā. 1919.g. II iesaukts Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, cīņās pret bermontiešiem. Atvaļināts 1920.g. 20.VIII. Dzīvojis Rīgā, strādājis par miesnieku. Otrā pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju, pēc tam emigrējis uz ASV, apmeties Mineapolisā, vēlāk – Vašingtonā. Bijis aktīvs LKOK biedrības loceklis.

 

Jānis Vārna (1876-1967) – lauksaimnieks Birzuļu “Jaunmiķeļos”. Dzimis Birzuļu (Mēra) pagastā. Beidzis Mēra pamatskolu un Smiltenes draudzes skolu. Bijis Latvijas Lauksaimniecības kameras sekcijas priekšsēdētājs, a/s „Tosmāre” padomes priekšsēdētāja vietnieks.  Apbalvots ar ZM godalgu par sasniegumiem lauksaimniecībā. Saimniecība iekļauta LLK 1939.g. izdevumā „105 Latvijas priekšzīmīgās saimniecības”. Miris Pūrē. Apglabāts Meža kapos Rīgā.

 

Rūdolfs Vārna (1895-1982) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Mēra pagasta “Jaunmiķeļos”. 1915.g. pieteicies karot, cīnījies 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Staņislava ordeni. 1919.g. II Valkā iestājies Latvijas armijā. Komandējis rotu pret landesvēru, paaugstināts par kapteini. Piedalījies Cēsu kaujās. Cīnījies pret bermontiešiem, ievainots. 1920.g. atvaļināts, saimniekojis Bilskas pagastā. 1944.g. iesaukts latviešu leģionā, kara beigās nokļuvis Vācijā. 1949.g. izceļojis uz ASV. Miris Klīvlendā.

 

Ādolfs Varonis (1905-1997) – agronoms. Mācījies Cēsīs. Pēc augstskolas beigšanas kādu laiku strādājis Ērģemē par rajona agronomu. Mūža otro pusi aizvadījis zinātniskā darbā Mičiganas pavalstī ASV.

 

Marija Vecrumba (1885-1919) – ārste. Valkā strādājusi no 1915.-1918.g., 1917.g. nogalē un 1918.g. sākumā bijusi Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildu komitejas (Iskolata) Sanitārās nodaļas vadītāja.

 

Klāvs Veinbahs-Kaksis (1960) – mākslinieks. Beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādājis par zīmēšanas skolotāju. Tagad brīvmākslinieks. Sarakstījis grāmatu «Krāsu pasaule». Laiku pa laikam apmeklē dzimtas zemes īpašumu Valkā, par kuru ir teicis: „Valka ir jauka pilsēta ar brīnišķīgiem cilvēkiem.”

 

Solvita Velde (1978) – žurnāliste. Dzimusi Valkā. Beigusi Valkas 1. vidusskolu, LU. Publicējas žurnālos „Una”, „Veselība” u.c. Bijusi žurnāla „Veselība” galvenā redaktore.

 

Kārlis Vēmanis (1867-1929) – mācītājs. No 1920.-1926.g. bijis Igaunijas Valkas Jāņa draudzes mācītājs.

 

Jānis Venners (1905-1999) – agronoms. Dzimis Smiltenes pagasta „Grāvjos”. Beidzis Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu, LU Lauksaimniecības fakultāti. No 1934.-40.g. bijis Smiltenes pilsētas galva un skolotājs Smiltenes lauksaimniecības skolās, aizsargs. 1941.-42.g. – Smiltenes pilsētas vecākais un saimnieks „Vecgrāvjos”. No 1942.g. IX-1944.g. IX Cēsu apriņķa vecākais. 1944.g. nokļuvis Austrijā, vēlāk pārcēlies uz Bavāriju, skolotājs latviešu bēgļu ģimenēs, 1949.g. ar ģimeni izceļojis uz Kalamazū, ASV. Dārznieks augļu fermā, Bordžisa slimnīcas dārzu un apstādījumu pārraugs. Ierīkojis savu punduraugļukoku audzētavu. Dibinājis Kalamazū pirmo latviešu papildskolu, bijis tās pārzinis. Piedalījies Kalamazū Latviešu biedrības dibināšanā, darbojies valdē. Bijis Latviešu agronomu biedrības priekšnieks. Autors grāmatām „Ģimenes mājas augļu dārzs”, „Jaunas atziņas dārzkopībā”. Publicējis rakstus par augļkopību krājumā „Zeme un Tauta”, laikrakstā „Laiks”.

 

Ādolfs Venters (1906-1998) – agronoms. Dzimis Trikātas „Pūkās”. Beidzis LU, strādājis par skolotāju Leču un Burtnieku lauksaimniecības skolās. Bijis Latvijas lauksaimniecības kameras cūkkopības nozares vadītājs.

 

Emīls Vērzemnieks (1911-1998). Dzimis Palsmanē. Bijis Latvijas Universitātes maģistrs, pēc kara lektors Baltijas universitātē (1946-1949). Specializējies tautsaimniecības teorijā. Tālākie dzīves ceļi saistīti ar ASV.

 

Eižens Vēveris (1899-1976) – dzejnieks. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Lapmežciemā, Trapenē, Bilskā. 1941.g. bijis Valkas apriņķa izglītības nodaļas inspektors, Latvijas teritoriālā korpusa pulka skolotājs. Vācu okupācijas laikā apcietināts, atradies koncentrācijas nometnēs Salaspilī, Štuthofā, Mauthauzenē. Pēc atgriešanās Latvijā bijis skolas direktors Rīgā. Izdevis 4 dzejoļu grāmatas („Iedēstiet rozes zemē nolādētā”).

 

Jānis Viesturs (1884-?) – rūpnieks. 1906.g. Valkā atvēris savu mūzikas instrumentu rūpniecības uzņēmumu. 1919.g. brīvprātīgi iestājies Ziemeļlatvijas armijā. Pēc demobilizācijas atvēris mūzikas instrumentu fabriku Rīgā, kur izgatavoti ap 10 tūkstoši stīgu instrumenti gadā.

 

Gunārs Vīksna (1930) – skolotājs, pašvaldību darbinieks. Dzimis Grundzāles pagastā. 1945.g. beidzis Grundzāles 7-gadīgo skolu, Mācījies CSI. Bijis skolotājs Cēsu arodskolā un 1. vidusskolā. Strādājis Cēsu rajona izglītības nodaļā, bijis Cēsu rajona IK priekšsēdētāja vietnieks, no 1972.-1984.g. Cēsu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Rūpējies par izglītības, kultūras un sporta iestāžu celtniecību un uzlabošanu, atbalstīja tautas mākslas kolektīvus, CVMM radošās ieceres. No 1984.g. – Rīgā MP. No 1993.-2000.g. Latvijas Unibankas personāla pārvaldes vadītājs, vēlāk šīs bankas valdes sekretārs. 2000.g. pensionējies.

 

Jēkabs Vīksna (1887-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kapteinis. Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies pamatskolā. Bijis laukstrādnieks. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 18.II Valkā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Jērcēnu pagasta Skujiņās. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Pēteris Vīķelis (1897-1974) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Smiltenes pagastā. Studējis lauksaimniecību. 1918.g. XII iestājies Latvijas armijas Cēsu rotā. Piedalījies pirmajās cīņās pret lieciniekiem.1920.g. atvaļināts. 1922.g. beidzis tieslietu studijas LU, jurists a/s „Agronoms”. 1944.g. nokļuvis Vācijā. 1952.g. izceļojis uz ASV.

 

Erasts Vilciņš (1891-1947) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēc atvaļināšanas no dienesta dzīvojis Smiltenes pagastā. Bijis advokāts. Piešķirta jaunsaimniecība Mēru pagasta Mēru muižā. No 1941.-44.g. strādājis par Rīgas apgabaltiesas rajona privātadvokātu ar dzīves vietu Birzuļu pagasta „Jaunspaļos”. 1944.g. apcietināts, notiesāts. Miris Arhangeļskas apg.

 

Kārlis Viljams (1777-1847) – pirmais Tērbatas universitātē studējušais latvietis. Dzimis Lugažu „Pilēniešos” kā dzimtļaužu dēls. Barons Vrangelis bijis pārsteigts par viņa neparasto apdāvinātību un dāvājis brīvlaišanu, kas reģistrēta Valkas notāra H.Glāzera kantorī 1803.g. 16.VII. 1809.g. absolvējis Tērbatas universitāti. Strādājis par tehniķi un muižas pārvaldnieku Ukrainā, bijis spoguļu fabrikas direktors Rokkolā pie Vīborgas.

 

Andris Vilks (1963) – ekonomists un politiķis. 1981.g. beidzis Valkas 1. vidusskolu. Augstāko izglītību ieguvis ģeogrāfa specialitātē LU. Strādājis Latvijas Unibankā. No 2010.g. 3.XI-2014.g. rudenim bijis Latvijas finanšu ministrs.

 

Ernests Vilks (1875-?) – izglītības darbinieks. Dzimis Zvārtavas pagastā. Bijis skolotājs un skolas pārzinis Rankā, Rankas krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Ēvalds Vilks (īst.v. Ēvalds Lācis; 1923-1976) – rakstnieks. Dzimis Valkā, no 1930.-1937.g. mācījies Valkas pamatskolā, no 1937.-1940.g. – Valkas valsts arodskolā. Strādājis par instruktoru komjaunatnes komitejā, bijis laikraksta „Jaunais Komunārs” līdzstrādnieks. II pasaules karam sākoties, iestājies iznīcinātāju bataljonā, ievainots, demobilizēts. Pēc kara strādājis dažādu Latvijas laikrakstu un žurnālu redakcijās. Vairāku stāstu krājumu autors.

 

Kārlis Vimba (1901-1981) – lauksaimnieks. Dzimis Zvārtavas pagastā. Beidzis pamatskolu. Bijis Zvārtavas pagasta vecākais, Lauksaimniecības kameras loceklis. Pēc kara dzīvojis Konektikutā, ASV.

 

Viola (īst.v. Minna Leontīne Blaua; 1883-1944) – aktrise un dzejniece. I pasaules kara laikā strādājusi par slimnieku kopēju Valkas Sarkanā Krusta organizācijā. Viņas dzejas centrā traģiskas mīlestības jūtas, vientulības un sāpju motīvi (krājums „Sāpju varā”). Dzīvi beigusi pašnāvībā.

 

Edvarts Virza (1883-1940) – dzejnieks. 1918.g. nogalē, dzīvodams Valkā, aktīvi vērsies pret lieliniekiem. Bijis žurnālists Latvijas Zemnieku savienības laikrakstā „Līdums”. 1919.g. sākumā pametis savu posteni un devies uz Jelgavu. Sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus, poēmas, prozu (daiļrades virsotne – „Straumēni”).

 

Jānis Vītiņš (1898-1963) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis draudzes skolu. 1919.g. 26.janv. Valkā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies visās Kurzemes artilērijas pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas bijis lauksaimnieks Lugažu pagasta „Virsaišos”, pēc II pasaules kara strādājis vietējā kolhozā, bijis brigadieris. Apbedīts Valkā, J.Cimzes kapos.

 

Annija Vītola (1890-1982) – operdziedone un pianiste. Dzimusi Palsmanē. Mācījusies Pēterburgas un Maskavas konservatorijās, beigusi Latvijas konservatoriju. Bijusi soliste Nacionālajā operā. 1921.g. apprecējusies ar Jāzepu Vītolu. Rīkojusi patstāvīgus koncertus un dziedājusi radiofonā. 1944.g. kopā ar dzīvesbiedru devušies trimdā uz Vāciju. No 1951.g. dzīvojusi ASV, bijusi ērģelniece, mācījusi klavierspēli. Rūpējusies par Jāzepa Vītola piemiņas saglabāšanu. Mirusi Longbīčā.

 

Fricis Vītoliņš (1894-1918) – žurnālists. 1917.g. bijis laikrakstu „Jaunākās Ziņas” un „Laika Vēstis”, 1918.g. – laikraksta „Līdums” redakcijas loceklis. Droši paudis Latvijas neatkarības domu un cīnījies par nacionālām idejām.

 

Antonijs Atis Vītols (1881-1941). No 1899.g. strādājis tiesu resorā; no 1910.-1917.g. bijis privātadvokāts Smiltenē, rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē. I pasaules kara laikā ieņēmis redzamu vietu dažādās organizācijās palīdzības sniegšanai karā cietušajiem, bijis valdes loceklis un darbvedis plaši noorganizētā komitejā palīdzības sniegšanai ievainotiem kareivjiem un lazaretes uzturēšanā, kā arī darbojies bēgļu komitejā. Bijis Latviešu strēlnieku pulku organizācijas komitejas priekšstāvis Smiltenē, vervējis brīvprātīgos un vācis ziedojumus. Apbalvots ar sudraba un zelta medaļām. Vēlāk bijis izmeklēšanas tiesnesis Cēsīs. Darbojies arī literatūras laukā – kopā ar Dzelzkalnu Kārli izdevis epigrammu un dzejoļu krājumu, kā atmiņas no kopā pavadītā laika Valkas cietumā. 1941.g. 14.VI izsūtīts. Miris Sevurallagā 31. nometnes stacionārā.

 

Bernhards Vītols (1900-1969) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā. 1919.g. 5.X iesaukts Latvijas armijā, piedalījies visās kaujās līdz pat miera noslēgšanai. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Rūjienas pagasta „Lāčplēšos”, kur dzīvojis arī pēc II pasaules kara. Bijis brigadieris vietējā kolhozā.

 

Jēkabs Vītols (1877-1961). Bijis Valkas tirdzniecības skolas inspektors un Tukuma komercskolas skolotājs, LU Tēlojošās ģeometrijas katedras docents, vēlāk profesors. Rakstījis zinātniskus darbus par algebriskajām līknēm, to veidošanos un radniecību.

 

Voldemārs Vītols (1911-1980) – sportists. Dzimis Rīgā, pēc Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Strenčiem. 1925.g. beidzis Strenču miesta 6-klasīgo pamatskolu. 19 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies karadienestā, kļuvis Eiropā pazīstams sportists. Bijis trešais lielākais Latvijas meistarmedaļu ieguvējs vieglatlētikā. Distanču slēpošanā par Latvijas meistaru kļuvis vismaz 10 reizes. 1936.g. piedalījies olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur izcīnījis 7.vietu 3000 m šķēršļu skrējienā. Pēc Otrā pasaules kara 11 gadus pavadījis izsūtījumā Magadanā. Pēc atgriešanās strādājis Valmieras stadionā un celtniecības darbos Strenčos.

 

Pēteris Vītums (1872-1940) – tiesnesis. Nevēlēdamies kalpot lieliniekiem, aizbēdzis uz Valku, kur 1919.g. 27.I iestājies tikko noorganizētajā Latvijas Ziemeļarmijas 4. valmieras pulka 6. rotā kā pirmais brīvprātīgais šāda vecuma kareivis. Piedalījies kaujās no Valkas līdz Jēkabpilij.

 

Aleksandrs Vorobjevs (1889-1969) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagastā, mācījies pagastskolā. Bijis zemkopis. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 8.III Valkā, kopā ar Vidzemes artilērijas pulku piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē, kā arī citās cīņās. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Vijciema pagasta Stampkalnā. Mainījis uzvārdu uz Zvirbulis. Apbedīts Vijciema kapos.