30.10.2023
Tautas daiļamata meistares Brunhildes Pētersones 100. jubilejai veltīta izstāde

Patriotiskākajā no mēnešiem Valkas bibliotēkā apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Saulīte” ilggadējās vadītājas Brunhildes Pētersones simtajai jubilejai veltīta izstāde “Tautas daiļamata meistares atziņas”. Starp ekspozīcijas materiāliem, kas sniedz ieskatu meistares radošajā un izglītojošajā darbā, izceltas spilgtākās Brunhildes Pētersones un viņas laikabiedru atziņas par darbu, dzīvi un vērtībām, kas lolojamas vēl šodien.

 

Brunhilde Pētersone dzimusi 1923. gada 1. novembrī Ērģemes pagastā. Interesi par rokdarbiem viņā rosināja mamma, kura, pēc dažādu mājturības kursu apmeklēšanas, visu redzēto un dzirdēto sīkumos meitai atstāstīja. Brunhilde ātri iemācījās adīt, tamborēt, izšūt izvilkuma tehnikā un klājdūrienā. Rokdarbi viņu aizrāva, tāpēc zināšanas nolēma papildināt Apes lauksaimniecības skolas mājturības nodaļā. Brunhilde bija sabiedriska personība un vēlme iesaistīties tautas mākslas atdzimšanā un popularizēšanā viņai pavēra iespēju apmeklēt kursus Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 1955. gadā viņa sāka vadīt Bilskas ciema kolhoza “Druva” tautas lietišķās mākslas pulciņu. Piecus gadus vēlāk viņa piekrita kļūt par Valkas kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa - vēlāk TLMS “Saulīte” - vadītāju un šajā amatā darbojās 40 gadus. “Brunhildei rūpēja viss latviskais. Viņa strādāja cik spēka, lai tautas mākslas bagātības neaizietu nebūtībā, lai saglabātu novada tautas tērpus un rakstus.”* Par savu darbu Brunhilde saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Triju zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi.     

 

2003. gada oktobra laikrakstā “Ziemeļlatvija” lasāms: “Brunhildei dievs devis ne tikai māksliniecisku dvēseli, bet arī labu stāstnieces talantu.” Viņas atziņas ir tiešas, patriotisma un mīlestības pret tautas tradīcijām piepildītas. To aktualitāte nav mazinājusies arī šodien – laikā, kad tautas atstātais mantojums ir arī spēka, enerģijas un ticības avots.

 

“Daba mums visiem ir pati gudrākā skolotāja. .. Jānes tālāk tautas uzkrātās garamantas. Tikai tā mēs spēsim izdzīvot un noturēties. Jācenšas dzīvot tā, kā saka tautasdziesma:

„Noaud, māmiņ, baltu sagšu

Visa mūža garumā,

Baltais atnāks atpakaļ

Mūsu tautas dvēselē.””

 

Brunhilde Pētersone, 1993

 

 

*Valkas Novada Vēstis, 2013. gada 25.oktobris “Nesajuka sīki raksti, ne plānie dzīpariņi” autore Aija Priedīte

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
Ance Andrējeva-Empele
Valkas novada Centrālās bibliotēkas
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.