Jūnijā bibliotēkas mazie lasītāji zīmēja savas iemīļotākās un skaistākās vietas pilsētā, kā arī mēģināja ilustrēt dažus Valkas vēstures faktus. Jūlijā šie darbiņi bija apskatāmi novadpētniecības stendā – izstādē "Tur, kur jumta korē tup kaimiņu vārna smalka, tur ir Valka". Izstāde svinīgi tika slēgta 2.augustā. Pēc tam zīmējumu autori tika aicināti uz pikniku Valkas brīvdabas estrādē.
Nokļūšana estrādē nemaz nebija tik vienkārša. Vispirms bibliotēkā bija jāatrod karte, kurā atzīmēti „kontrolpunkti”. (Citi ķer pokemonus, mēs bijām nolēmuši meklēt raganiņas.) Ņemot palīgā karti, pa ceļam uz estrādi bija jāatrod visas raganiņas, kas paslēpušās iezīmētajās vietās. Tā nu mēs atradām rosīgo Vinniju, apmaiņas programmas raganiņu Aleksandru, kā arī raganiņas, no kurām vienai ir saistība ar trollīšiem, bet otrai ar Margaritas Stārastes Dižmežu.
Uzzinājām teiku par kādu sasirgušu puisi, kam nav varējuši palīdzēt ne dakteri, ne mācītājs un Dieva lūgšana. „Beidzot puišam iestāstījuši, ka Valkā esot viena gudra vecene, kas bieži vien atlaižot cilvēkus no nelabumiem. Puisis aizbraucis pie Pīļu vecenes (tā to veceni saukuši). Vecene puisi izārstējusi.”
Iespējams, ka tieši viņa arī bijusi tā mūsu Valkas ragana, kas, kā stāsta, senos laikos dzīvojusi tur, kur tagad atrodas mikrorajons.
Estrādē mums vēl izdevās atrast Mazo raganiņu, kura ir tikai 127 gadus jauna, bet ļoti vēlas nokļūt lielo raganu ballē. Nu arī mūsu izklaides varēja sākties. Netrūka ne raganisku cienastu, ne arī jautru sarunu par un ap raganām.
