Lieldienas pazīstam kā pavasara saulgriežus – jau senču paražās tās tika svinētas par godu pavasara atnākšanai un saules atdzimšanai. Svinot šos saulgriežus, pieņemts ieviest savās darbībās rituālus, kas veicina zemes auglību un atmodu – tas parasti paredz dažādu simbolu izmantošanu.

Viens no Lieldienu un arī saules simboliem ir ola – tā simbolizē arī auglību, kas tieši pavasarī uzņem savus apgriezienus, bet Persieši, starp citu, tic, ka visa pasaule cēlusies no vienas vienīgas milzīgas olas. Lūk daži ticējumi, kas saistīti tieši ar olām:

• Kas Lieldienu olas zags – paliks pliks kā ola;
• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls – tas visu vasaru melos;
• Lieldienās ar olām jāmainās – citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies;
• Lai nodrošinātu sev veiksmi, Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai nesasistos;
• Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē - Tu man nepatīc; ja trīs – diezin kas no tevis nav, bet es padomāšu; ja četras – patikt nepatīc, bet Tu esi bagāts, tāpēc es Tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz Tevi gaidu, nāc ņem!

Bet vai Jūs pazīstat Lieldienu zaķi? To taču pazīst visā pasaulē. Par viņu stāsta pasaciņas, kā viņš nozadzis vistām olas utt. Lieldienu zaķis blakus vistai ir persona grata. Kā viņš ticis pie šī goda, to var uzzināt iepazīstoties ar izstādes materiāliem. Un brīnišķīgais ir tas, ka viņam piedēvē ne tikai māku olas zagt, bet arī pašam tās dēt.  Papildus 1758. gada tiesas protokolam, ka zaķi spēj dēt olas, ir arī vēl citi avoti par šo meža dzīvnieku, piemēram, antīkos ciļņos ļoti bieži atrodami zaķu attēli.

Kā visiem svētkiem, arī šiem jāgatavojas jau laiku. Daudz zināšanas un interesantas idejas iegūsiet, ja apmeklēsiet Valkas bibliotēkā pieejamo izstādi ar bagātīgi sarūpēto materiālu klāstu.