Rīgas pašvaldības iestāde VEF Kultūras pils celta kā kultūras centrs un darbojas kopš 1960. gada, kad tiek atklāts jaunuzceltais nams. Gan padomju gados, gan atjaunotās Latvijas Republikas laikā tā ir lielākā pašvaldības kultūras iestāde valstī. Kultūras pilī notikuši kongresi, starptautiski forumi, profesiju vakari, jaunāko tehnoloģisko sasniegumu prezentācijas, sporta sacensības, koncerti, teātra izrādes, mākslas izstādes un citi pasākumi. Kultūras pils vienmēr ir bijusi mājvieta daudziem radošajiem kolektīviem un studijām. Tajā meklējami latviešu estrādes žanra un sporta deju attīstības pirmsākumi. 2015. gadā VEF Kultūras pils atzīmēja 55 gadu jubileju kopš tās atvēršanas apmeklētājiem. 2016. gadā Kultūras pilī tika sākti vērienīgi renovācijas darbi. Pēc atjaunošanas darbiem Kultūras pils būs atvērta jauniem, radošiem projektiem.
Bibliogrāfiskajā rādītājā “VEF Kultūras pils” apkopoti materiāli par Kultūras pils daudzveidīgo darbību visos tās pastāvēšanas gados. Šāds materiālu apkopojums atklāj Kultūras pils nozīmību, daudzveidīgo darbību un radošo kolektīvu veikumu no pagājuša gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Rādītājs adresēts ikvienam, kurš pēta kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā padomju laikā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, interesējas par valsts lielākā kultūras centra, kā arī atsevišķu kolektīvu darbību un mākslinieku personībām.
Bibliogrāfiskā rādītāja struktūru veido piecas nodaļas. Pirmajā nodaļā “VEF Kultūras pils – lielākais kultūras un amatiermākslas centrs Latvijā” uzrādīti raksti, bukleti u. c. materiāli, kas sniedz vispārīgu ieskatu pils darbībā. Otrā nodaļa “VEF Kultūras pils – arhitektūras piemineklis” iepazīstina ar materiāliem par Kultūras pils atvēršanu, pārvērtībām laika gaitā, kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu un renovācijas nepieciešamību. Trešajā nodaļā “Daudzveidīgā darbība VEF Kultūras pilī” ietvertie materiāli liecina par pils telpu plašo izmantojumu – ne tikai radošo kolektīvu vajadzībām, bet arī dažādiem citiem pasākumiem. Pilī ir darbojies vēlēšanu iecirknis, svinīgi reģistrētas laulības, notikuši sporta pasākumi un citas aktivitātes. Ceturtā nodaļa “VEF Kultūras pils darbinieki” iepazīstina ar rakstiem par pils vadošajiem darbiniekiem. Visplašākā ir piektā nodaļa “VEF Kultūras pils radošie kolektīvi”. Tajās apkopota literatūra par koriem, vokālajām studijām, deju kolektīviem, tautas lietišķās un tēlotājas mākslas studijām, fotostudijām un kinoamatieru studiju, instrumentālajiem ansambļiem, amatieru teātriem, senioru kolektīviem un VEF vēstures muzeju.
Kultūras pils vārds saistīts ar daudziem Latvijā pazīstamiem, izciliem kultūras cilvēkiem, kuri dažādos laikos vadījuši pils mākslinieciskos kolektīvus. Viņiem rādītājā veidotas nelielas personālās rubrikas, kurās uzrādītas nozīmīgākās sarunas un literatūra par māksliniekiem. Materiālu lielā skaita dēļ šīs publikācijas dotas ierobežotā apjomā.
Bibliogrāfiskajā rādītājā ietvertas grāmatas un raksti periodiskajos izdevumos, kas publicēti laikā no 1950. gada janvāra līdz 2016. gada 1. oktobrim. Atlasīti gan Latvijā, gan ārpus Latvijas iznākušie periodiskie izdevumi latviešu un krievu valodā. Ar lielu atlasi ilustratīvos nolūkos uzrādīti arī elektroniskie resursi un skaņu ieraksti, kuru klāsts virtuālajā vidē ir ļoti plašs.
Lielu daļu rādītājā ietverto rakstu pilnos tekstus iespējams lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas datubāzē Periodika.lv (tie pieejami bibliotēkās, kas iekļautas valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā). Bibliogrāfiskā rādītāja avoti: RCB novadpētniecības datubāze, RCB filiālbibliotēkas “Vidzeme” novadpētniecības materiālu krājums, LNB datubāzes (Nacionālās bibliogrāfijas analītikas datubāze, datubāze Periodika.lv) un krājums.
Izdevumu ilustrē fotoattēli no VEF muzeja un amatierkolektīvu arhīviem.
Izdevuma sastādītāja
Zinta Geršmane
