04.12.2017
Viena novada valodas bagātās tīnes: Ērģemes izloksnes vārdnīca

No 1. decembra līdz nākamā gada 31. janvārim Valkas bibliotēkas novadpētniecības stendā apskatāma izstāde “Viena novada valodas bagātās tīnes: Ērģemes izloksnes vārdnīca” – veltījums Valkas novadnieču, valodnieču Elgas Kagaines un Silvijas Raģes nozīmīgajam darbam.

 

Tautas valoda dod veldzi, kas pārvēršas par bagātību un baudu

ne tikai smēlējam, bet arī itin visiem citiem

(arī tiem, kuri valodas skaistumu neapzinās vai pat noliedz),

kad viņi ar šo “smēlēju” nonāk saskarē.

(Silvija Raģe)

 

Tieši pirms 40 gadiem iznāca “Ērģemes izloksnes vārdnīcas” 1. sējums, 2. sēj. izdots 1978. g., bet 3. – 1983. g. Tā ir pati pirmā viena novada izloksnes pilna tipa skaidrojošā vārdnīca Latvijā ar 20 000 šķirkļiem un atspoguļo Ērģemes novada valodas bagātību un izteiksmes savdabību. Aiz katra vārda skaidrojuma minēts kāds teksta piemērs, kas pierakstīts no sarunām ar iedzīvotājiem.

Nosaukums var likt domāt, ka grāmata domāta tikai speciālistiem. Tomēr ikviens, ieskatoties tajā, atradīs tur interesantu lasāmvielu, ko var pētīt ar milzīgu aizrautību.

 

No valodnieku un literatūrkritiķu atzinumiem: lasot “saklausīsim dzidru un skanīgu latviešu tautas balsi, vārdus, kas teikti reāla situācijā un no sirds.” (O. Bušs) Ikviens “būs pārsteigts par savāktā materiāla bagātību. Valoda ir izteiksmīga, koša un krāšņa” (K. Karulis); tajā “starot staro gan tautas gudrība, gan asprātība, gan ētiskie un estētiskie uzskati.” (A. Blinkena)

 

Darbs pie “Ērģemes izloksnes vārdnīcas” uzsākts valodnieces Silvijas Raģes (1928-1976) vadībā, viņa izstrādājusi tās veidošanas zinātniskos principus, regulāri sekojusi vārdnīcas tapšanas darbam un vajadzības brīdī sniegusi nepieciešamo palīdzību. Tomēr galveno darbu paveikusi valodniece Elga Kagaine (1930-2007), apkopojot kartotēkā ap pusmiljona novada valodas paraugu – gan ieklausoties ērģemiešu savstarpējās sarunas, gan iztaujājot vecākās un vidējās paaudzes iedzīvotājus. Materiālu apzināšana sākusies ap 1953. gadu, bet sistemātisks darbs pie vārdnīcas veidošanas sācies 1962. gadā.

 

Ērģemieši, kas snieguši valodas materiālu, ieguldījuši lielu darbu latviešu valodniecībā. Grāmatas priekšvārdā minēti galvenie teicēji Elīze Kagaine, Kārlis Meļķis, Matilde Pole, Jānis Ogsts, Pēteris Gailītis, Anna Vīlistere, Vallija Irkle un Kārlis Irklis. Viņi ir tie, “kas saglabājuši no paaudžu paaudzēm mantotās un sava novada valodas apcirkņos sakrātās bagātības. Šajā vārdnīcā ir paglābtas no aizmirstības daudzas jo daudzas valodas vienības, kas, laikus nesavāktas, varētu pazust bez pēdu.” (R. Grabis)

 

Ērģemē runātā izloksne ir tuva latviešu literārajai valodai, jo pieder pie vidus dialekta, uz kura bāzes arī izveidojusies literārā valoda. Vairums vārdu ir visiem labi pazīstami, bet diezgan bieži atšķirīgā formā.

Senāk Ērģemes, Lugažu un Valkas novadi ietilpa Ērģemes draudzē; no ziemeļiem un dienvidiem tos apņēma purvi un meži, kas apgrūtinājuši satiksmi ar šiem kaimiņiem. Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc šīs izloksnes diezgan stipri atšķiras no Vijciema un Cirgaļu izloksnēm.
Ērģemes iedzīvotājiem izsenis bijuši regulāri kontakti ar igauņiem. Vārdnīcā diezgan daudz aizguvumu no Baltijas somu valodām, piemēram, sobiķis, tosa, roida. Igauņu ietekmē radušies tādi vārdi, kā: dīdika, midēgi, iet ukā u.c. Vārdnīca atspoguļo latviešu valodas kontaktus arī ar slāvu un ģermāņu valodām.

 

Vārdnīcā stāstīts par dažādiem lauku darbiem un darbarīkiem, par apģērbiem un to izgatavošanu, par ēdieniem un daudz ko citu, kas raksturo novada īpatnības. Šeit atrodami arī miniatūri sadzīves tēlojumi, piemēram par to, kas kādreiz ballēs dejots – “padekāteris bi un padespaņ”, teikuši ei nu usspēlē tuo “paduo spaini”.

Sinonīmi lasītājam ļauj spriest par izloksnes bagātību, plašajām izteiksmes iespējām. Piemēram, līdzās vārdam ēst Ērģemē lietoti sinonīmi: kammāt, klesēt, knuopēt, kēpāt, ķepēt, ķesēt, lopsīt, ņukāt, rabāt, siksnāt, slorbāt, snapāt, strēbt, suimīt, sukāt, tūkāt, veķēt, vicāt, vīstīt, zuolēt.

 

Dažādos avotos “Ērģemes izloksnes vārdnīcai” veltīti daudzi cildinoši vārdi: “diždarbs latviešu valodniecībā” (Rūdolfs Grabis); “pirmreizīgs darbs latviešu leksikogrāfijā” (O. Bušs); “Ziemeļvidzemes novada valodas piemineklis” (B. Bušmane).

 

1984. gadā “Ērģemes izloksnes vārdnīcai” piešķirta akadēmiķa Jāņa Endzelīna prēmija, par laureātēm pasludinot Elgu Kagaini un (pēc nāves) Silviju Raģi.

“Ērģemes izloksnes vārdnīcu” augstu novērtējuši arī lietuviešu un igauņu valodnieki. Par vārdnīcu dažādās valodās publicētas 11 recenzijas, visas ir cildinošas.

 

“Es vēru vārdnīcu uz labu laimi

un asi akā nokliedzos. Ne atbalss,

bet pretī atsaucās man skaidra balss –

tik ļoti sveša, sava, dzīva, pusaizmirsta,”

“Ērģemes izloksnes vārdnīcai” veltītajā dzejolī raksta Ludmila Azarova, tajā viņa atklāj, “cik dzīļaini Ir lauku ļaužu prāti”.

 

Jāpiezīmē, ka Ērģemes izloksnes pētījumi turpinās joprojām. Ar secinājumiem var iepazīties Latviešu valodas institūta dialektoloģes Anetes Dainas publikācijā “Ērģemes izloksne 21. gadsimtā” rakstu krājumā “Vārds un tā pētīšanas aspekti” (2016). Kā vienu no raksturīgākajām izloksnes īpatnībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, autore min pamazinājuma formu izskaņas -īns un -īc lietošanu literārās izskaņas -iņš vietā (piemēram, aitīna, sunīc).

 

“Ērģemes izloksnes vārdnīcā” katrs varēs atrast kaut ko noderīgu – gan prātam, gan sirdij.


Būsim priecīgi, ja atsauksies kāds, kas kopā ar Elgu Kagaini izloksnes pētījumos apstaigājis Ērģemes puses mājas.

 

Atgādinām, ka Valkas pilsētas kultūras namā apskatāma Tautas lietišķās mākslas izstāde “Tad var iemīt ar”, kas arī veltīta Elgas Kagaines un Silvijas Raģes sastādītajai „Ērģemes izloksnes vārdnīcai”.

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.