T

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Elza Tannenberga (1900-?) – akrobāte. Dzimusi Valkā.

 

Felikss Tarto (1893-1971) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Mācījies tirdzniecības skolā. No 1915.g. bijis grāmatvedis Petrogradā. Dienējis krievu armijā. 1919.g. 17.VI iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, lieliniekiem. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Beidzis virsnieku kursus, uzdienējis līdz leitnanta pakāpei, bijis bataljona komandieris. 1941.g. deportēts, ieslodzīts nometnē Noriļskā. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Rīgā.

 

Ādams Tērauds (1830-1891) – skolotājs. No 1850.-1853.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā.  Bijis skolotājs un ērģelnieks Ērgļos. No 1871.–1887.g. jaundibinātā Vidzemes pagastskolas skolotāju semināra direktors Valkā. Pēc semināra slēgšanas dzīvojis ārzemēs. Vēlāk skolotājs Valkā. Darbojies Vidzemes skolotāju konferencēs. Sarakstījis mācību grāmatas. Publicējies laikrakstos. Miris Valkā.

 

Aleksandrs Teteris (1892-1969) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris . Beidzis Valkas reālskolu. Pēc II pasaules kara bijis P.Stradiņa Medicīnas vēsture muzeja pārzinis, aktīvs novadpētnieks.

 

Silga Tīruma (1975) – operdziedātāja. Dzimusi Valkā. Mācījusies Valkas 1. vidusskolā. Muzikālo pamatizglītību (1984–1991) ieguvusi Valkas mūzikas skolā, kur mācījusies savas mātes Tatjanas Tīrumas vadībā. Absolvējusi Grācas Mūzikas un mākslas augstskolu Austrijā.

 

Jānis Tirzītis (1896-1951) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, leitnants. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās, Zaļās armijas partizāns. Cīnījies pret lieliniekiem, bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas beidzis LU Lauksaimniecības fakultāti. Dzīvojis Ērģemē, bijis rajona agronoms, rotas komandieris 7. Valkas aizsargu pulkā. Pēc tam Latvijas Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vēlāk – pasniedzējs Lauksaimniecības akadēmijā.

 

Kārlis Tobis (1866-1935) – pulkvedis. Dzimis Kārķu pagastā. Beidzis Valkas apriņķa skolu. Dienējis armijā, beidzis Viļņas junkurskolu, virsnieku strēlnieku skolu Orānienbaumā. Piedalījies kaujās Rietumu frontē. 1918.g. III atvaļināts. Bijis Kijevas apriņķa priekšnieka palīgs. No 1921.g. 9.IX Latvijas armijā, 1928.g. atvaļināts. Strādājis a/s „Fēnikss” pārvaldē.

 

Ādolfs Tomsons (1891-1926) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Strādājis par grāmatvedi. 1912.g. iesaukts krievu armijā. Mācījies Tiflisas praporščiku skolā. 1917.g. VII pārnācis uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 8. VI, piedalījies 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas 1921.g. strādājis par policijas uzraugu Valkā.

 

Viljars Tooms (1937) – inženieris mehāniķis, mācību grāmatu autors. Dzimis Tartu, 1943.g. kopā ar māti atgriezies viņas dzimtajā Smiltenē. 1955.g. kā teicamnieks beidzis Smiltenes vidusskolu. Studējis LLA. Strādājis Burtnieku sovhozā, Bulduru sovhoztehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības arodbiedrības komitejā. Sarakstījis grāmatas: „Darba aizsardzība lauksaimniecībā”, „Darba aizsardzība un ugunsdrošība lauksaimniecībā”. No 1978.-95.g. strādājis Cēsīs dažādos amatos. Vēlāk – Liepājā. Publicējis rakstus periodikā par dažādiem tematiem. Žurnālos „Auto”, „Vides vēstis”, laikrakstos „Kursas Laiks”, „Kurzemes Vārds”, „Lauku Avīze”, „Laiks” publicējis ceļojuma aprakstus.

 

Roberts Traube (1890-1972) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis draudzes skolu. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 27.II, piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē un citās brīvības cīņās. Pēc atvaļināšanas strādājis Medzē un Saldū. 1937.g. pārcēlies uz dzīvi savā jaunsaimniecībā Lugažu pagastā. 1944.g. devies bēgļu gaitās, 1951.g. emigrējis uz Austrāliju, kur bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks. Miris Sidnejā.

 

Jūlijs Traubergs (1897-?) – skolotājs, mācību grāmatu autors. Dzimis Ēveles pagastā. Bijis skolotājs Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijā Cēsīs. Sarakstījis mācību grāmatas: „Zooloģija”, „Botānika”, „Cilvēks”, „Bioloģija”, „Ķīmija”. Publicējis rakstus IMM un Audzinātājs. Pēc II pasaules kara uz 10 gadiem ieslodzīts padomju spaidu darbu nometnē. Pēc soda izciešanas laborants Priekuļu SIS. Miris 60. gadu sākumā.

 

Einerts Jūlijs Tupureinis (1895-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies pagastskolā. 1919.g. 9.III iesaukts Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas bijis tirgotājs Saldū. 1938.g. veikalu pārdevis. Dzīvojis Vijciema pagasta „Zāģerīšos”, bijis zemkopis. 1948.g. 14.VIII apcietināts un nocietināts. Atbrīvots 1954.g. 2.XII, par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Einārs Tupurītis (1973) – sportists. Dzimis Smiltenē, mācījies Valkas 1. vidusskolā, no 7.klases – Murjāņu sporta skolā. Studējis Vičitas universitātē ASV. Bijis 1996.g. ASV universitāšu meistarsacīkšu uzvarētājs telpās un stadionā. Piedalījies XXVI vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā (bijis Latvijas komandas karognesējs), startējis 800 m skrējienā (šajā distancē bijis Latvijas rekordists). Trenējies Dienvidāfrikā, bijis ASV vieglatlētikas kluba Santa Monica biedrs.

 

Jānis Turauskis (1865-1940). 1883.g. iestājies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kura mācību kursu pēc 4 gadiem beidzis teicami. Bijis skolotājs Vidzemē un Pēterpilī, tirdzniecības skolas inspektors, pilsētas galva, arodskolas direktors Ventspilī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.