“Braucot no Valkas uz Rūjienu, 22. kilometrā ir miestiņš un autobusa pietura Vēveri. Tur ir Kārķu pagasta “Vēveri”. Patiesībā agrāk tur nebija nekādi Vēveri. Tur bija mājas kādas četras: mālers, skroderis, kalējs – amatnieki. Viens pēc otra katrs bija uzbūvējis pa mājai. Un mans tēvs izdomāja, ka tur vēl vajag bodnieku tiem amatniekiem klāt, jo izdevīga vieta. Tur varētu atvērt veikalu, kur visi garāmbraucēji varētu iepirkties. Viņam tāds ķēriens bija no sava tēva. Tā nu izdomāja un būvēja augšā māju.”

Tā savu dzīves stāstu kādā 2017. gada ziemas dienā sāka Judītes kundze. Aiz bibliotēkas logiem puteņoja un nemanot paskrēja vairākas stundas. Pamazām atklājās dažnedažādi notikumi gadsimta garumā. Tā mēs iepazinām Judītes tēvu Ernestu Vēveri. Kā teica Judīte: “Kas tik viņš nav bijis: pūtēju un stīgu orķestra vadītājs, diriģents, veikalnieks, galdnieks, slotas kātu taisītājs, kuļmašīnas vadītājs, biškopis, fotogrāfs, arī skolotājs...” Izsūtījumā viņas tēvu novērtēja arī vietējā kolhoza priekšsēdētājs – “Vēveris ir ar zelta rokām”.

Šodien Ernestam Vēverim 125. dzimšanas diena. Viņu godinām ar virtuālu izstādi, kurā lasāmi fragmenti no viņa meitas Judītes stāsta “Viena mūža raibumi”, kas ilustrēti ar fotogrāfijām no ģimenes albuma. Izmantoti arī arhīva materiāli, publikācijas presē un laikabiedru atmiņas (paldies Mārītes kundzei!).

Informāciju sagatavoja

Jana Čākure, Valkas novada Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre