Šogad Valkas evaņģēliski luteriskā baznīca atzīmē savas draudzes pastāvēšanas 540. gadadienu. Ievadot jubilejas gadu, bibliotēkas novadpētniecības stendā var iepazīties ar izstādi “Zem dievnama zeltītā gaiļa”.

Lugažu draudze pirmo reizi rakstos minēta 1477. gadā. Tolaik tajā ietilpa Lugažu, Burgas, Liellugažu un Coru muižu iedzīvotāji. “Draudzes patroni bija Vrangeļu dzimtas locekļi. Toreiz draudze bija ļoti liela. Vēsturiskajos dokumentos esmu lasījusi, ka tajā atradušies 2000 un 3000 cilvēku. Tad par draudzes locekli uzskatīja katru piedzimušo. Vairāk ir saglabājušies materiāli par pašu baznīcu. Ir daži raksti saglabājušies no pirmās brīvvalsts laikiem.” Tā par baznīcas vēsturi publikācijā “Būtiskais ir sevī atrast Dievu” stāsta kādreizējā draudzes priekšniece Anna Dreimane. Vēl citos laikrakstos var iepazīties ar baznīcas gaiļa piedzīvojumiem, kā arī uzzināt, kas atklāts par torņa zvanu.

Izstādē apskatāmas grāmatas, kurās atrodami gan vēstures fakti par Lugažu baznīcu, gan arī fotogrāfijas ar dievnamu dažādos gadalaikos. Īpašu ievērību pelna Lugažu mācītāja Horeba 1800. gada zīmējums no Johana Kristofa Broces krājuma “Zīmējumi un apraksti”.

Arī otra Valkas (tagad Valgas) baznīca šogad atzīmē 230 gadus, kopš tās pamatakmens ielikšanas brīža. Tāpēc daļu izstādes esam veltījuši arī Svētā Jāņa baznīcai un tās projektētājam arhitektam Kristofam Hāberlandam.

Izstāde apskatāma līdz 1.februārim.