Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Kārlis Zade (1881-1964). Dzimis Smiltenes „Zadēs”. Beidzis Smiltenes Mežoles pamatskolu, draudzes skolu un Cēsu apriņķa skolu. Ierosinājis un dibinājis a/s „Aiviekste”, bijis šīs spēkstacijas valdes loceklis, Smiltenes krājaizdevumu sabiedrības valdes loceklis no 1911.g. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Pēteris Zaķis (1866-?) – lauksaimnieks. Dzimis Blomes „Pāņos”. Beidzis draudzes skolu. Bijis pagasta vecākais un lauksaimniecības biedrības priekšnieks, a/s „Latvijas centrālais sēklu eksports” padomes loceklis, septiņu bērnu tēvs.

 

Elīna Zālīte (1898-1955) – rakstniece. 1913.g. iestājusies Valkas sieviešu ģimnāzijā. 14-15 gadu vecumā jau pasniegusi privātstundas Valkas turīgo vecāku bērniem. Iemīlējusi franču valodu un matemātiku, lasījusi daudz grāmatu, viņai padevusies vēstuļu rakstīšana, sacerējusi tās savu skolas biedru vietā. Tieši te sākusi izpausties viņas liriski romantiskā izjūta un poētiskās izteiksmes spējas. Apmeklējot ģimnāzijas pēdējo klasi, saslimusi, 1917.g. skolu nācies pamest. Strādājusi par skolotāju Alūksnē. No 1921.g. dzīvojusi Rīgā, bijusi dramaturģe teātros. Rakstījusi dzeju, dramatizējusi romānus, publicējusi ceļojumu aprakstus, stāstus, romānu „Agrā rūsa”, tulkojusi no igauņu valodas.

 

Jānis Arvīds Zālītis (1933-2007) – ārsts seksologs, psihoterapeits, hipnologs. Mācījies Brantu pagastskolā, 1949.g. 25.III izvests ar ģimeni uz Sibīriju. Tomskā beidzis Medicīnas institūtu. Bijis onkologs un psihoterapeits Valsts Onkoloģiskajā centrā, LU lektors dzimumaudzināšanā, psihoterapeits Valsts Ģimenes centrā un J.Zālīša doktorātā Raunā. Autors 6 atklājumiem. Izstrādājis 128 zinātniskus darbus. Sarakstījis grāmatas: „Mīlestības vārdā”, „Laulības dzīves erotizācija un seksterapija”, „Vēlreiz par mīlestību”, „Mīlestības mācība”.

 

Kārlis Zālītis (1895-1941) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g.V. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1939.-1940.g. bijis Valkas kara apriņķa priekšnieks, pulkvedis-leitnants. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Aizsargu ordeni. 1941.g. 14.VI savā dzīvoklī Rīgā aizturēšanas brīdī nošāvies.

 

Voldemārs Zāmuels (1872-1948). 1917.g. Valkā ievēlēts par Latvijas Pagaidu Nacionālās Padomes priekšsēdētāju, vadījis Satversmes projekta izstrādāšanas komisiju. Bijis viens no pirmajiem senatoriem Latvijas Senātā, 1921.g. – zemkopības ministrs. 1924.g. sastādījis valdību, bijis ministru prezidents, reizē arī ārlietu un tieslietu ministrs – līdz gada beigām, kad valdība demisionējusi.

 

Kārlis Zanders (1897-1976) – skolotājs. Strādājis Vidzemes skolās. Rakstījis periodikā. Bijis aizsargu rotas komandieris un Raunas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1941.-1944.g. bijis Grundzāles pagastskolas pārzinis. Vēlāk skolotājs Veselavā, Cēsu bērnu nama direktors. 1947.g. smagā formā saslimis ar poliomielītu.

 

Eduards Zandersons (1898-1958) – pulkvedis-leitnants. Beidzis Valkas reālskolu. Dienējis Sarkanajā armijā, no 1919.g. 5.okt. – Latvijas armijā. Bijis diviziona komandieris. 1941.g. 24.jūn. apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 1947.g. jūlijā atbrīvots, smagi slims atgriezies Rīgā, vēlāk dzīvojis Smiltenē.

 

Jānis Zariņš (1915-1973). Grāmatā “Cepure ar zelta vārpu” rakstījis par Smiltenes novadu, mācībām Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā.

 

Kārlis Zariņš (1893-1943) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Mācījies Valkas reālskolā. No 1918.g.beigām – Latvijas armijā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. Bijis adjutants Ziemeļlatvijas brigādes štābā. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Bijis Vidzemes divīzijas štāba priekšnieka palīgs. 1941.g. 14.jūn. deportēts uz Krieviju. Miris Vjatlagā.

 

Oskars Zariņš (1888-1967) – pulkvedis-leitnants. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Bijis mājskolotājs. 1919.g. 28.I iestājies Latvijas armijā. Bijis Kurzemes, vēlāk Vidzemes divīzijas intendants. Atvaļināts 1940.g. X. Pēc II pasaules kara devies emigrējis, dzīvojis Anglijā. Miris Londonā.

 

Imants Zauls (1942) – alpīnists. Mācījies Kārķu pamatskolā, beidzis Valkas 1. vidusskolu. Strādājot par enerģētiķi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, aizrāvies ar kalnu tūrismu. Uzkāpis Everestā, sasniedzis 6. augstāko virsotni Daulagiri. Piedalījies projektā „Septiņas visu kontinentu augstākās virsotnes Latvijai”.

 

Augusts Aleksandrs Zēbode (1844-1887) – skolotājs, ērģelnieks, kordiriģents. Beidzis Cimzes skolotāju semināru. Bijis Cēsu draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks, Cēsu Labdarības biedrības jauktā kora diriģents. Ar šo kori piedalījies 1. Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā, izcīnījis II godalgu – mazo sudraba liru. Uzskatāms par latviešu kora dziesmas pamatlicēju Cēsīs.

 

Zeiboltu Jēkabs (1867-1924) – rakstnieks. Dzimis Bilskā. Mācījies vietējā pagastskolā Bāčos, Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolā un Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju Vijciemā, Jaunbilskā, Rauzā, Plāņos, Blomē. No 1908.g. dzīvojis tēva mājās. Apbedīts Smiltenes kapos.

 

Eduards Zeibots (1864-1897) – dzejnieks. Dzimis Palsmanes muižā. Mācījies vietējā pagastskolā. Bijis mācītājs Slokas un Dubultu draudzē. Savā dzejā turpinājis tautiskā romantisma tradīcijas. Rakstījis arī stāstus.

 

Vilis Zempurs (1888-1978) – Valkas stacijas priekšnieks. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā.

 

Valentīns Viktors Zerviņš (1897-1986) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis. Dzimis Valkā, beidzis Valkas reālskolu. Bijis aizsargu aviācijas pulka saimnieciskais priekšnieks, piedalījies Spilves, Kuldīgas un Liepājas lidlauka izbūvē. 1944.g. devies uz Vāciju, 1950.g. – uz ASV. Bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks, avīzes „Laiks” korespondents. Miris Pitsburgā.

 

Eduards Zicāns (1884-1946) – valodnieks, teoloģijas zinātņu doktors. No 1903.-1905.g. skolotājs Trikātas draudzes skolā, 1905.-1919.g. strādājis Valmieras skolās. Darbojies Latviešu biedrībā, vadījis kori, spēlējis čellu simfoniskajā orķestrī, piedalījies teātra uzvedumos. No 1921.-1938.g. skolotājs N.Draudziņas sieviešu ģimnāzijā, LU mācībspēks. Pētījis senlatviešu mitoloģiju, senģermāņu reliģiju, rakstījis LKV. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1944.g. nokļuvis Vācijā. 1945.g. Fišbahas latviešu nometnē dibinājis kursus, mācījis latviešu valodu bēgļu ģimenēs. Izdevis ābeci un lasāmgrāmatu, dzejoļu krājumu u.c. Tulkojis psalmus no senebreju valodas.

 

Elmārs Zieds (1913-2000). Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies Vijciema pamatskolā, Smiltenes lauksaimniecības skolā. Strādājis vecāku saimniecībā, aktīvi darbojies Aizsargu organizācijā, vadījis 34. Plāņu mazpulku. Bijis Vijciema lauksaimniecības biedrības priekšnieks un pagasta vecākā vietnieks. II pasaules kara laikā iesaukts latviešu leģionā, kara beigās nokļuvis Francijā. Piedalījies Francijas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Vadījis mazpulkus. Publicējies žurnālā „Zeme un Tauta”, laikrakstā „Brīvā Latvija”.

 

Jānis Ziemeļnieks (īst.v. Jānis Krauklis; 1897-1930) – dzejnieks. Dzimis Bilskas pagasta Bānūžu muižā. No 1908.-1912.g. mācījies Plāņu pagasta Sarkaņu skolā, no 1912.-1914.g. – Strenču ministrijas skolā. No 1914.-1918.g. strādājis par fotogrāfu Strenčos. 1918.g. beigās ievēlēts par Strenču izpildu komitejas sekretāru. Drīz pēc tam pārgājis uz Rīgu, strādājis IM Mākslas departamentā, laikrakstā “Jaunākās Ziņas” un žurnālā “Atpūta”. Izdevis 4 dzejoļu krājumus, rakstījis stāstus, recenzijas.

 

Indriķis Zīle (1841-1919) – kordiriģents. No 1859.-1862.g. mācījies Vidzemes draudzes skolotāju seminārā, kursu beidzis ar labām sekmēm, un direktors J.Cimze uzaicinājis viņu par semināra skolotāju, šajā amatā strādājis līdz 1867.g. Viņa nopelns ir arī līdzdalība Cimzes „Dziesmu rotas” izdevumos. Kā skolotājs bijis stingrs, bet taisnīgs, tāpēc semināra audzēkņi viņu ļoti mīlējuši. No 1867.-1878.g. strādājis par Valkas draudzes skolotāju, ērģelnieku un vadījis draudzes kori. Kad nervu kaites dēļ pedagoga darbs bijis jāatstāj, pārcēlies uz Tērbatas apkārtni, bet mūziķa darbību nav pametis – devies uz Latviju virsdiriģenta pienākumos. Guvis visplašāko atzinību kā I, II, un III dziesmu svētku virsdiriģents; kā rakstījusi prese: „viņa vadībā dziesmas skanēja viegli un jūsmīgi…”.

Veltījums Indriķim Zīlem 170. dzimšanas dienā (2011) (PDF)

Indriķis Zīle: no ekspozīcijas «Valkas novada dižļaudis» (2011) (PDF)

 

Jūlijs Zīle (1888-1920) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Palsmanes pagastā. Bijis skolotājs Valkā un Litenē. Viens no pirmajiem iestājies Latvijas armijā, bijis rotas komandieris, paaugstināts par virsleitnantu. 1920.g. 22.jūn. kritis varoņa nāvē. Apbedīts Palsmanes draudzes kapos.

 

Mārtiņš Zīle (1863-1945) – medicīnas zinātņu doktors. Mācījies Valkas draudzes skolā un apriņķa skolā. Bijis ārsts Vīlandē, Maskavā, Jaltā, Sevastopolē, Odesas universitātes docents. No 1921.g. – LU profesors, pēc tam – klīnikas direktors, medicīnas fakultātes dekāns, rektors.

 

Persijs Zīlīte (1878-1945) – būvinženieris. Absolvējis RPI. Studiju laikā 1909.g. vasarā sekojis darbiem pie dzelzsbetona šosejas tilta būves pār Gauju pie Strenčiem. Bijis LU mācībspēks; LU, LVU, RU ārkārtas profesors. Projektējis dzelzsbetona konstrukcijas: angāriem Spilvē, Tērvetes sanatorijai, Brīvības piemineklim, Finanšu ministrijas ēkai u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Ērika Zimule (1925) – literatūrzinātniece un pedagoģe. Dzimusi Ērģemes pagasta „Čoros”. Beigusi J.Cimzes Valkas vidusskolu un LVU. Strādājusi par skolotāju, zinātnisko līdzstrādnieci Pedagoģijas zinātņu pētniecības institūtā. Publicējusi brošūru „Dažas mūsdienu latviešu padomju romāna žanra un stila īpatnības”, līdzautore vidusskolas literatūras mācību grāmatām.

 

Emīls Zīmulis (1880-1964)– pulkvedis-leitnants. Dzimis Ērģemes pagastā. Beidzis rakstvežu klasi Valkā.

 

Arturs Jūlijs Ziņģītis (1901-1973). Dzimis Jērcēnos. Beidzis LU mehānikas fakultāti. No 1937.g. bijis LU privātdocents pie ceļammašīnu un transportierīču katedras. Sarakstījis vairākas grāmatas: „Dīzeļmotori automobiļiem un traktoriem”, „Pneimatiskais transports” u.c.

 

Kārlis Zirnis (1897-1966) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis draudzes skolu. I pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku pulkā, Ziemassvētku kaujās ievainots. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28.II, piedalījies cīņas pret lieliniekiem un citās Valmieras kājnieku pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Pededzē, pārcēlies uz Rīgu. Vēlāk dzīvojis Lugažu pagasta „Gaidās”, kur arī miris. Apbedīts Lugažu kapos.

 

Kārlis Zirnis (1884-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis pagastskolu. Bijis dzelzceļa konduktors. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 24.II Valkā, piedalījies visās Vidzemes artilērijas pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagastā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Benjamiņš Zobs (1898-1973) – agronoms. Beidzis LU. Bijis skolotājs Saldus lauksaimniecības skolā, no 1938.-1941.g. strādājis Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādēs. 1944.g. nokļuvis Vācijā. Pēc II pasaules kara izceļojis uz Indianapoli, ASV. Izveidojis savā mājā modernu maizes ceptuvi. Pēc aiziešanas pensijā pārcēlies uz St. Petersburgu un nodevies dārzeņu audzēšanas izmēģinājumiem. Rakstījis presē par lauksaimnieciskiem un sabiedriskiem tematiem. Trimdas latviešu Agronomu biedrības žurnāla „Zeme un Tauta” līdzstrādnieks. Dibinājis Latviešu biedrību, bijis ilggadīgs tās priekšnieks.

 

Ansis Zunde (1948) – filozofs. Dzimis Trikātas ciemā (tagadējā Plāņu pagasta teritorijā). Mācījies Trikātas pamatskolā („Kazruņģī”), Trikātas 1. astoņgadīgajā skolā, no 1963.-64.g. – Valkas 1.vidusskolā. Studējis LVU filozofiju. Vēlāk tur arī strādājis. Bijis tulkotājs un zinātniskais redaktors izdevniecībā „Avots”. No 1985.g. strādā ZA (tagadējā LU) Filozofijas un socioloģijas institūtā. Bijis redaktors žurnāliem „Grāmata” un „Kentaurs XXI”, kā arī citos amatos.

 

Bernhards Zutis (1893-?) – farmaceits. Dzimis Valkā. Beidzis Alkšņa tirdzniecības skolu Valkā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņas, bijis biedrības „Ziemeļnieki” priekšnieks. No 1920.g. – aptiekas īpašnieks Valkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

 

Teodors Zvaigzne (1879-1963) – pedagogs. Mācījies Cēsu apriņķa skolā, no 1896.-1898.g. – Valkas skolotāju seminārā Rīgā. 39 gadus strādājis par skolotāju un skolu pārzini Vidzemē, no 1930.-1943.g. – Valkas 2. pamatskolas pārzinis. Bijis Valkas apriņķa Skolotāju biedrības priekšnieks. No 1944.g. brāļu Kaudzīšu muzeja pārzinis „Kalna Kaibēnos”. Darbojies kultūras biedrībās, rakstījis presē par audzināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Jēkabs Zvaigznīte (Jēkabs Šterns; 1833-1867) – skolotājs, rakstnieks. No 1850.-1853.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju, no 1857.-1859.g. – Cimzes seminārā Valkā, vēlāk citur. No 1861.-63.g. ģimnāzijas skolotājs Pēterpilī. Bijis laikraksta „Pēterburgas Avīzes” līdzstrādnieks. Saslimis ar tuberkulozi, 1865.-67.g. ārstējies Vācijā. Viens no pirmajiem pievērsies folkloras jautājumiem, aplūkojis latviešu tautasdziesmu kultūrvēsturisko un māksliniecisko nozīmi, publicējis vairāk nekā 100 Piebalgā, Nītaurē un Trikātā paša savāktas tautas dziesmas. Reizē ar Neikenu ievadījis latviešu nacionālo stāstu rakstniecību. Tulkojis pasakas, rakstījis izsmieklus par kārkluvācietību, tumsonību, muļķību. Apveltīts ar spilgtu rakstnieka talantu (liecība tam – nepabeigtais stāsts „Līvu Ādams”). Popularitāti iemantojis ar malēniešu stāstiem. Iznākuši A.Gobas sakārtoti Zvaigznītes „Kopoti raksti”. Spēlējis klavieres, ērģeles, komponējis (viena kompozīcija – Cimzes Dziesmu rotā).

 

Pēteris Zviedris (1882-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Beidzis tirdzniecības skolu, bijis koku brāķeris Valkā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Strenčos, strādājis sabiedrībā „Konsums”. Gājis bojā autokatastrofā īsi pēc II pasaules kara.