Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Jēkabs Ūders (Ūdris) (1833-?) – pedagogs. No 1853.-1856.g. mācījies Cimzes seminārā Valkā.

 

Mārtiņš Ūders (Ūdris) (1839-1921) – skolotājs un mūzikas darbinieks. No 1859.-1862.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. No 1862.-1910.g. bijis skolas vadītājs Lugažu draudzes skolā. 1868.g. ņēmis dalību I Valkas Dziesmu svētkos. 1873.g. I Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā kopā ar R.Tomsonu un J.Grīnfeldu bijis karognesējs. 1900.g. organizējis un vadījis II Valkas apriņķa dziedāšanas svētkus. 1885.g. dibinājis un vadījis Valkas Viesīgo biedrību, bijis tās kora diriģents.

 

Ernests Ūdris (1869-1958) – skolotājs un mūzikas darbinieks. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur apguvis klavieru un ērģeļu spēli, kā arī harmonijas mācību. No 1893.-1896.g. bijis tautskolotājs Palsmanes draudzes skolā, vēlāk Madlienā un Liepājā. Komponējis kora un solo dziesmas, darbus orķestrim un klavierēm, izdevis dziesmu krājumus. Bijis Kurzemes diriģentu biedrības priekšnieks.

 

Kārlis Kristiāns Ulmanis (1793-1871) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. Bijis Tērbatas universitātes teoloģijas profesors, pēc atstādināšanas no amata atgriezies Latvijā. Bijis Vidzemes skolu padomnieks, atbalstījis Cimzes semināra darbību. Mūža pēdējos gadus pavadījis Valkā, nodevies literārai un valodnieciskai darbībai. Sarakstījis „Rēķināšanas mācību” skolām, sastādījis latviešu-vācu vārdnīcu u.c. Apbedīts Valkā.

 

Jānis Ulpe (1858-1934) – skolotājs un rakstnieks. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis skolotājs un baznīcas ērģelnieks Jaunpiebalgā, Jaunpiebalgas Dziedāšanas biedrības kora diriģents. Piedalījies teātra izrāžu sagatavošanā, uzstājies ar ērģeļkoncertiem. Darbojies rakstniecībā: sastādījis dziesmu krājumu „Kokle”. Bijis žurnāla „Jaunības Draugs” līdzstrādnieks, vadījis nodaļu „Darbs un māksla”, kur ievietojis rakstus jaunatnei ar paša zīmētām ilustrācijām. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas: „Bībeles stāsti”, „Jautājieni un atbildes”, „Pirmais ģeogrāfijas kurss” u.c. Tulkojis daiļliteratūru, rakstījis apceres presē. Pārkrievošanas laikā atlaists, devies uz Kijevu, strādājis par ērģelnieku ev.lut. draudzē.

 

Lūcija Elza Upīte (1910-1952) – dzejniece. Dzimusi Smiltenes pagasta Pujās. Mācījusies Smiltenes draudzes skolā un ģimnāzijā. Saslimusi ar kaulu tuberkulozi. 1945./46. mācību gadā dzīvojusi Smiltenes tehnikumā un mācījusi vēsturi.

 

Hugo Upītis (1893-1978). No 1906.-1912.g. mācījies Valkas reālskolā. Bijis zemkopības ministrijas mežu inspektors, virsmežzinis; Cīravas mežsaimniecības skolas pasniedzējs, priekšnieks. No 1937.g. – Mežu departamenta direktors. Sarakstījis grāmatu „Mežkopība” u.c. 1944.g. emigrējis, devies uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz Kanādu.

 

Andrejs Upīts (1877-1970) – rakstnieks. 1915.g. vasarā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās, divus gadus dzīvojuši Valkā klavieru meistara Zommera atraitnes mājā. Rakstniekam gan šeit iznācis uzturēties ar lielākiem pārtraukumiem, par ko viņš rakstījis: „Pie sava rakstāmgalda Valkā maz tiku strādājis.”

 

Vija Upmale (1932-1996) – rakstniece. Dzimusi Ērģemes pagasta „Upmaļos”. Mācījusies Turnas skolā un Valkas vidusskolā. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Olainē. Sarakstījusi deviņas bērnu grāmatas, izdoti četri romāni pieaugušajiem lasītājiem. Rakstnieces darbu prototipi nāk no dzimtās puses.

Veltījums Vijai Upmalei 85. dzimšanas dienā (2017) (PDF)

 

Eduards Upmanis (1901-?). Bijis lauksaimnieks Trikātas „Grotēs”, Latvijas lauksaimniecības kameras loceklis.