Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

Ernests Nagobads (1883-1949). Mācījies RP un Pēterpils NI, 1917.g. atgriezies Latvijā, vēlāk pārcēlies uz Valku, kur strādājis pilsētas valdē un guberņas zemes padomē, bijis arī skolotājs. 1919.g. piedalījies bruņoto spēku organizēšanā Ziemeļvidzemē, tad pārcēlies uz Rīgu, strādājis dažādos amatos.

Arturs Nazars (1900-1964) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Kārķu pagastā, beidzis tautskolu. 1919.g. III iesaukts Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Atvaļināts 1921.g. III, bijis jaunsaimnieks Kārķu „Dāņkalnos”. Apbedīts Ērģemes kapos.

Pēteris Neijs (1862-1935) – vācu valodas skolotājs un ērģelnieks. No 1879.-1883.g. mācījies Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis skolotājs Raunas mācītājmuižā. Vēlāk – Kijevā, Pēterpilī, kur piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Cēsu skolās. Sarakstījis vairākas vācu valodas mācību grāmatas. Par vācu valodas mācīšanu rakstījis presē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1933.g. pensijā, dzīvojis savās mājās Jaunraunā.

Jānis Neilands (1840-1915) – mācītājs un literāts. No Kaudzītes Matīsa grāmatas „Smaidi un asaras”: „Pirmāk izmācījies par skolotāju Cimzes seminārijā…” No citiem avotiem: sekmīgi nolicis iestājeksāmenus, bet nav uzņemts, jo bijis 3 gadus par jaunu. Piedalījies latviešu Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatu jaunizdevumu rediģēšanā. Tulkojis dziesmu tekstus J.Cimzes krājumam „Dziesmu rota”, pēc Cimzes nāves izdevis krājuma 7. un 8. daļu (1884). Populāra kļuvusi dziesma ar Neilanda vārdiem „Teici, teici, valodiņa”.

Kārlis Neimanis (1901-?). Beidzis Blomes pagastskolu, Straupes draudzes skolu, Turaidas ministrijas skolu. Projektējis un vadījis Rūjienas aerodroma uzbūvi. Bijis Rūjienas koppienotavas vadītājs. Apbalvots ar Atzinības krustu, Zemkopības ministrijas godalgu par sasniegumiem piensaimniecībā.

Oto Nonācs (1880-?) – žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Bijis laikraksta „Līdums” redaktors Valkā (1915-1918), Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes līdzdibinātājs un darbinieks Valkā. 1919.g. pavasarī no jauna ieradies Valkā, kur nodibinājis un vadījis laikrakstu „Tautas Balss”. Pēc valdības atgriešanās Rīgā, kļuvis par „Valdības Vēstneša” atbildīgo redaktoru. Bijis Tautas padomes, Satversmes sapulces loceklis, 1. un 2. Saeimas deputāts. 1941.g. deportēts, par tālāku likteni ziņu nav.