Kr-Ķu

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Augusts Krastiņš (1893-1965) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iestājies 1919.g. 28.V, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1925.g. – Rēzeknes kara apriņķa pārvaldes priekšnieks, pēc tam tādā pašā amatā Valkas apriņķī, Valkas garnizona priekšnieks. 1934.g. pārcelts uz Liepāju. II pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā. 1944.g. izceļojis uz Vāciju, 1950.g. – uz Jaunzēlandi. Miris Kristčērčā.

 

Jānis Krastiņš (1847-1893) – skolotājs, ērģelnieks. No 1865.-1868.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Antons Krauja (īst.v. Antons Balodis; 1880-1942) – diplomāts un literāts. Dzimis Jērcēnu pagasta „Kraujiņās”. Strādājis par skolotāju, sūtni. No 1928.-1931.g. bijis LR ārlietu ministrs. Rakstījis gleznainas apceres par Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa un Jaunsudrabiņa darbiem. 1941.g. izsūtīts uz Krieviju.

 

Kārlis Oļģerts Kraujiņš (1879-1975) – rakstnieks, žurnālists un tulkotājs. Strādājis dažādās kultūras organizācijās. 1925.g. bijis laikraksta „Ziemeļlatvija” atbildīgais redaktors Valkā, 12.IX kā redaktors pēdējo reizi parakstījis avīzi, vēlāk par to rakstījis: „Jūtos kā atraitnis, kopš atlaulājos no „Ziemeļ-Latvijas”. 1926.g. – laikraksta „Daugavas Vārds” redaktors Daugavpilī. Pēc ierašanās Rīgā nodevies rakstniecībai un literatūras un mākslas kritikai.

 

Mudīte Kraukle (1947-2003) – cirka māksliniece. Dzimusi Valkā. Strādājusi Kijevas cirkā, vēlāk Maskavas vecajā cirkā. Kopumā cirka arēnā pavadījusi 20 gadus. 1987.g. Valkas kultūras namā izveidojusi cirka pulciņu, kas turpina darboties arī pēc viņas nāves.

 

Fricis Krauklis (1880-1941) – ierēdnis, cenzors. Pirmā pasaules kara laikā strādājis Vidzemes guberņas pārtikas valdē. Darbojies arī Valkā – līdz 1918.g. 31.V.

 

Gerhards Krauze (1863-?). Dzimis Valkā. Bijis namsaimnieks. 1889.g. līdzdibinājis Valkas riteņbraucēju biedrību. Sportista gaitās pavadījis 50 gadus, piedalījies Vienības braucienos. Apbalvots ar Valsts Prezidenta balvu.

 

Oto Krauze (1883-1947) – mācītājs. No 1922.-1939.g. bijis mācītājs Lugažos, no 1926.-1930.g. – Valkā, no 1910.-1919. un no 1921.-1933.g. – Ērģemē.

 

Jānis Kreicburgs (1898-1973). Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis dzelzceļa un muitas ierēdnis, Valkas muitnīcas priekšnieks, vēlāk tādā pašā amatā Rīgā.

 

Viktors Krenbergs (1881-1950) – vācietis, veterinārārsts pulkvedis-leitnants. Bijis iecirkņa vetārsts Smiltenē, vēlāk Siguldas rajona vetārsts (no 1911.g.). Mobilizēts armijā, kritis vācu gūstā. Pēc atbrīvošanas – Siguldas iecirkņa vetārsts. No 1919.g. 27.XI Latvijas armijā; atvaļināts 1922.g. II. Bijis Siguldas, vēlāk Rīgas rajona vetārsts. 1939.g. izceļojis uz Vāciju. Pēc II pasaules kara dzīvojis Hefecegerodē, Marburgas apriņķī.

 

Jānis Krieviņš (1891-1925) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagastā. Mācījies draudzes skolā. Bijis kalējs. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 8.III, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam arī citās Vidzemes artilērijas pulka cīņās. Atvaļināts 1920.g. 22.II. Strādājis par kalēju Vijciema pagasta „Gutuliņos”. Apbedīts Vijciema kapos.

 

Juris Krieviņš (1933-2000) – fotomākslinieks. Ar mākslas fotografēšanu darbojies no 1961.g. No 1967.g. piedalījies starptautiskās fotoizstādēs Itālijā, Šveicē, ASV u.c., guvis godalgas. Gandrīz 30 gadus vadījis Latvijas Republikāniskās arodbiedrības kultūras nama Tautas fotostudiju Īriss, kur apmācīti jaunie fotogrāfi. 70.-90. gados ar fotoaparātu sekojis Latvijas kultūras dzīvei, atstājis bagātu valsts kultūras dzīves fotoarhīvu. Publicējis grāmatu par fotomākslu „Agrā gaita”. Rakstījis presē par fotomākslu. Ilgus gadus dzīvojis Inešu pagasta „Paulēnos”. Iemūžinājis fotogrāfijās Piebalgas dabu un cilvēkus. Apbedīts Aumeistaru kapos.

 

Pauls Krieviņš (1885-1972) – mūzikas skolotājs un pianists. Bijis skolotājs Rūjienas vidusskolā, vēlāk Valmieras mūzikas skolā. 1929.g. beidzis Latvijas konservatoriju. Strādājis Valkā. Pēc II pasaules kara skolotājs Cēsu mūzikas skolā.

 

Vitolds Krieviņš (1954) – izglītības darbinieks, vairāku mācību grāmatu autors. Bijis Valkas 1. vidusskolas direktors, SOS bērnu ciemata direktors Valmierā.

 

Velga Krile (1945-1991) – dzejniece un dramaturģe. Dzimusi Valkas pagasta „Strautiņos”. 1964.g. beigusi Valkas 1. vidusskolu. Mācījusies LVU. No 1967.-1969.g. strādājusi par kluba vadītāju kolhozā „Ļeņina ceļš”. Bijusi korektore izdevniecībā „Liesma” un bibliotekāre Zinātniski tehniskajā bibliotēkā. Pirmā publikācija – dzejolis „Runča Mura grēksūdze mazajai” – Valkas rajona laikrakstā „Darba Karogs” 1959.g. 23.VII. Dzeja iznākusi vairākos krājumos. Publicētos darbus skatīt šeit

Veltījums Velgai Krilei 65. dzimšanas dienā (2010) (PDF)

 

Arturs Kroders (1892-1973) – publicists. 1917.g. kopā ar A.Plensneru dibinājis un vadījis laikrakstu „Laika Vēstis”. 1918.g. dzīvo Valkā. Kopā ar K.Skalbi vada mēnešrakstu „Jaunā Latvija” un raksta laikrakstā „Līdums”, kā arī piedalās toreiz slepenā Nacionālās Padomes darbībā. 1945.g. emigrējis uz Zviedriju.

 

Jēkabs Krūms (īst.v. Jēkabs Krūmiņš; 1901-1994) – literāts. Dzimis Smiltenē. Ieguvis vidējo izglītību, bijis strādnieks. Dzīvojis Smiltenē, Rīgā. Sarakstījis romānu “Mīla” (1926).

 

Eduards Krūze (1891-1941). Dzimis Valkā. Beidzis Lugažu Silmūrnieku pagastskolu un Valkas pilsētas skolu. No 1921.g. strādājis par izmeklēšanas tiesnesi Rīgā. Apbalvots ar Atzinības krustu. 1941. gada 27.–29. jūnijā bez tiesas nogalināts Rīgas Centrālcietumā.

 

Lonija Kukura (1907-1996) – žurnāliste. Dzimusi Valkā, beigusi Valkas ģimnāziju. Tulkojusi no igauņu valodas. No 1928.-1931.g. kā autore darbojusies laikrakstā „Ziemeļlatvija”. Pēc II pasaules kara dzīvojusi Austrālijā, bijusi laikrakstu „Austrālijas Latvietis” un „Universitas” redakciju darbiniece.

 

Pēteris Kulbis (1898-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. I pasaules kara laikā dienējis 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 27.febr. Valkā. Piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas 1921.g. 1.janv. bijis dzelzceļa strādnieks Valkā, kur dzīvojis līdz 1937.g.

 

Ādolfs Kundziņš (1865-1940) – teologs. No 1914.-1918.g. bijis prāvesta vietas izpildītājs Valkas iecirknī, no 1918.-1920.g. – prāvests. Apmēram 10 gadus bijis Valkas apriņķa skolu garīgais pārzinis.

 

Haralds Kundziņš (1898-1981) – arhitekts. Dzimis Smiltenē. LVU, RU Arhitektūras fakultātes asistents (1940-1944). Kopš 1944.g. trimdā: lektors BU (1946-1949); Kanādā – Halifaksā projektējis baznīcas, veikalus, bibliotēkas u.c. ēkas.

 

Pauls Kundziņš (1888-1983), arhitekts, latviešu koka celtniecības pētnieks, Dr. arch. LU (1933). Dzimis Smiltenē. Absolvējis RPI Arhitektūras nodaļu. LU Arhitektūras fakultātes docents, vecākais docents un profesors, Arhitektūras fakultātes dekāns. LVU, RU profesors. Pieminekļu valdes un Brīvdabas muzeja dibinātājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 1944.g. trimdā, bijis BU profesors, dekāns un viceprezidents. Stokholmas Etnoloģijas institūta pētnieks, no 1952.g. – Kanādā. Publicējis vairāk nekā 80 darbus. Sarakstījis grāmatu „Latvju sēta”. Saņēmis PBLA Tautas balvu (1974). Miris Halifaksā.

 

Jānis Kupcis (1871-1936) – farmaceits. Dzimis Jērcēnu pagasta „Vecdreimaņos”. Mācījies vietējās skolās. No 1921.g. strādājis LU, bijis uztura un baudvielu katedras asistents, vēlāk docents un praktiskās farmācijas profesors. 1931.g. nodibinājis aptieku Gogoļa ielā 11. Pētījis Latvijas minerālūdeņu avotus, veselības dūņas, sērūdeni. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Jūlijs Kupčs (1882-1962) – mācītājs. 1915.g. ordinēts par mācītāju Valkā, 1918.g. lielinieku arestēts, sūtīts uz Pleskavu, ceļā izbēdzis un atgriezies Valkā. 1918.g. XII pārcēlies uz Rīgu. Bijis A.Niedras valdībā izglītības ministrs. Kad Pagaidu valdība Niedras ministrus izsludinājusi par valsts nodevējiem, devies uz Vāciju.

 

Mārtiņš Kuplais (1943) – etnogrāfs, vēstures zinātņu doktors. Dzimis Valkā. Beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1968.g. strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ir LVMA/LMA, arī LKA, LU docētājs.

 

Jānis Kurelis (1882-1954) – ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā. Krievu armijā dienējis no 1899.g., 1916.g. pārcelts uz 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1919.g. iecelts par Armijas virspavēlniecības štāba Organizācijas daļas priekšnieku, vēlāk arī par Apsardzības ministrijas padomes locekli. 1925.g. paaugstināts par ģenerāli. 1930.g. atvaļināts. II pasaules kara beigās noorganizējis militāru vienību partizānu karam Sarkanās armijas aizmugurē, bet sakarā ar plāniem vienību izmantot Latvijas neatkarības atjaunošanai 1944.g. XI vācu spēki to likvidēja. Kurelis tika izsūtīts uz Vāciju, 1951.g. emigrēja uz ASV, dzīvoja Čikāgā.

 

Ausma Kurpniece (1930) – literāte. Dzimusi Ērģemes pagastā, mācījusies Turnas pamatskolā un Valkas vidusskolā. Dzejoļi iznākuši krājumā „Ar sauli sirdī”. Savas dzīves gaitas un dzimtas vēsturi aprakstījusi krājumā „Spēka avots: Kurpnieku dzimtas saknes un zari”.

 

Monta Kurše (1947-2005) – gleznotāja, rakstniece, dziedniece. Dzimusi Vijciema Ielīcēs. Viņas darba lauks bija augi, cilvēku ārstēšana. Savās gleznās mēģinājusi atainot sarunas ar ziediem, augiem un veļiem. Rakstījusi dzejoļus, kas dēvēti par meditatīvām sarunām ar Visumu. Sarakstījusi grāmatas „Galotņu gaisma” un „Pāri laikiem”.

 

Jānis Ķelpe (1908-1981) – literāts. Dzimis Trikātas pagastā. Beidzis Trikātas draudzes skolu, kā eksterns reālskolu Valmierā un vidusskolu Rīgā. Strādājis Rīgā, publicējis rakstus laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Brīvā Zeme” u.c. Pēckara gados strādājis par klētnieku Trikātas kolhozā, bijis arī akmeņkalis. Republikas presē publicējis informāciju par kultūras un sadzīves jautājumiem.

 

Eduards Ķencis (1896-1916) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ēveles pagasta „Pavulēnos”. Mācījies Ēveles pagastskolā, Valmieras tirdzniecības skolā. Strādājis brāļa veikalā Alūksnē. No 1915.g. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. 1916.g. 8.III kaujā kritis varoņa nāvē.

 

Pēteris Ķepīts (1866-1932) – skolotājs. Dzimis Trikātas pagastā. Mācījies Trikātas draudzes skolā, no 1884.-1887.g – Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

 

Ivars Jānis Ķezbers (1944-1997) – politiķis. Dzimis Valkā. Strādājis Latvijas Komjaunatnes CK, LKP CK. Bijis diplomāts, LR Saeimas deputāts. Piedalījies Demokrātiskās partijas „Saimnieks” dibināšanā, bijis tās domes un valdes loceklis. Vēsturē ieies ar savu sakrālo frāzi „ar gara spēku pret karaspēku!”

 

Jānis Ķikāns (1899-1977) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā, beidzis pagastskolu. Bijis zemkopis. Latvijas armijā iestājies 1919.g. 5.VI, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Ērģemes pagasta „Saliņās”. Turpat dzīvojis arī pēc II pasaules kara. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Oskars Ķikāns (1898-1981) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā, beidzis draudzes skolu. Latvijas armijā iestājies 1919.g. 28.II, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis Ērģemes „Puņģos”. 1944.g. arestēts, izsūtīts uz Mordoviju. Latvijā atgriezies 1958.g., dzīvojis Valkā. Bijis kurinātājs Ziemeļelektrotīklos, dārzniecībā. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Valdis Ķikāns (1929-2013) – literatūras kritiķis, zinātnieks un dzejnieks. Dzimis Ērģemes pagastā, 1949.g. beidzis Valkas vidusskolu, studējis LVU. No 1954.-1960. un kopš 1986.g. – docētājs Daugavpils universitātē; bijis arī LVU aspirants un docētājs, ZA valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Vairāku grāmatu autors.

 

Ķikuļa Jēkabs (1740-1777?) – pirmais zināmais latviešu tautības rokraksta dzejas autors. Dzimis Smiltenes draudzes Blomu kroņa muižā. Bijis audējs. Sarakstījis dzejoli „Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777.gadā taisīta”. Atbalstījis Vidzemes zemnieku nemierus, apcietināts, miris cietumā.

 

Alma Ķikute (1912-1999). Dzimusi Krasnojarskas guberņas Ujarskas raj. Suhonnojas ciemā, beigusi vietējo latviešu skolu, Ļeņingradas Latviešu pedagoģisko tehnikumu. Strādājusi par skolotāju gan Sibīrijā (vadījusi Suhonnojas Latviešu dramatisko kopu), gan vēlāk Latvijā, kur no 1954.g. vadījusi Valkas 1. vidusskolas dramatisko kopu. Darbojusies Valkas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā.

 

Māra Ķīle (1942-2003) – vēsturniece. Dzimusi Smiltenē. No 1949.-1958.g. atradusies izsūtījumā. Beigusi LVU Vēstures un filozofijas fakultāti. No 1971.-1979.g. strādājusi Valkas novadpētniecības muzejā, bijusi pirmo ekspozīciju autore, arī muzeja direktore.

 

Roberts Ķīlis (1968) – antropologs. Dzimis Valkā. Ar izcilību beidzis Valkas 1. vidusskolu, LU filozofus. Kembridžas universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu sociālajā antropoloģijā. Bijis pasniedzējs LU un citās mācību iestādēs. Publicētos darbus skatīt šeit

 

Jānis Ķimins (1882-1941). Dzimis Lugažos. Beidzis Valkas apriņķa skolu. Bijis Latvijas bankas Valkas nodaļas priekšnieks. No 1926.-1929.g. un 1941.g. – Valkas pilsētas galva.

 

Aleksis Ķīsis (1886-1948). Mācījies Rīgā un Pēterpilī. Strādājis Cēsīs, Alūksnē. Bijis Valkas ģimnāzijas direktors un pamatskolas pārzinis. Apbalvots ar Atzinības krustu. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā.