Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.
Dati tiek papildināti.
Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.
Elga Kagaine (1930-2007) – valodniece. Dzimusi Valkā. Mācoties Valkas vidusskolas 9. klasē, iesaistījusies Latvijas Nacionālās Jaunatnes apvienības Valkas grupā, kopā ar citiem grupas biedriem 1945. g. 18. novembrī nolikuši ziedus Varoņu kapos, par ko piespriesti 10 gadi Sibīrijā. Valkā atgriezusies 1956. g., iestājusies vakara vidusskolā, vienas ziemas laikā beigusi 3 klašu kursu. Jau studiju gados Latvijas Universitātē iesaistījusies apvidvārdu vākšanā. Vislabāk viņai pazīstama Ērģemes novada izloksne, to arī izraudzījusies par sava darba objektu. Kopā ar Silviju Raģi izstrādājusi „Ērģemes izloksnes vārdnīcu” trijos sējumos, par ko saņēmusi J.Endzelīna prēmiju. Apglabāta Valkā, Cimzes kapos.
Augusts Kaksis (1886-1972) – viens no pirmajiem latviešu ģeobotāniķiem. Dzimis Valkas pag. „Lejaskalcos”. Bijis Valkas piensaimnieku sabiedrības dibinātājs un ilggadējs valdes priekšsēdētājs. No 1925.g. 19.IX-1926.g. 19.VI – laikraksta „Ziemeļlatvija” redaktors un līdzizdevējs. Bijis Zemkopības ministrijas labības biroja direktors no tā dibināšanas 1930.g. 18.VIII, noorganizējis tā darbību. Rakstījis par purvu un pļavu pētījumiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Jānis Kaksis (1926-2002) – gleznotājs un mākslas zinātnieks. Dzimis Valkā. Izstādēs piedalījies kopš 1958.g., darbus publicējis kopš 1962.g. – galvenokārt par glezniecību un tēlniecību. Sarakstījis monogrāfiju „Alvīne Veinbaha” (viņa sieva – tēlniece). Gleznojis galvenokārt ainavas. Piedalījies Jelgavas latviešu strēlnieku pieminekļa veidošanā.
Juris Kaksis (1961) – tēlnieks. Beidzis Rīgas LMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu, LVMA Tēlniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1986.g. Radošo darbību sācis 1977.g., kad kopā ar vecākiem A.Veinbahu un J.Kaksi saņēmis prēmiju konkursā par Inčukalna kritušo karavīru brāļu kapu pieminekļa projektu. Ieceres īstenojis marmorā un bronzā. Vaļasbrīžos glezno. Valkā apsaimnieko dzimtas zemes īpašumu, piedalījies Vispasaules valcēniešu – mākslinieku darbu izstādē „Veltījums Valkai” 2003.g.
Jānis Kaktiņš (1827-1901) – skolotājs un žurnālists. Beidzis Cimzes skolotāju semināru, kas tolaik atradās Valmierā. Bijis skolotājs Koškelē, no 1849.-1856.g. – Lugažos, vēlāk Rīgā, Burtniekos. Rakstījis „Mājas Viesī”. Kopā ar J.Caunīti sastādījis pirmo laicīgo dziesmu krājumu „100 dziesmas un ziņģes ar notēm jaunekļiem par labu” (1858). Palīdzējis J.Cimzem Dziesmu rotas tapšanā.
Jūlijs Kalējs-Kuzņecovs (1843-1905) – publicists un sabiedrisks darbinieks. Bijis miertiesnesis un zemnieku lietu komisārs Lietuvā. Pēc tam rosīgi darbojies par zemnieku lietu komisāru Valkas apriņķī, aizstāvējis zemnieku tiesības. Pēc sanaidošanās ar gubernatoru pārcelts uz Turkestānu. Publicistikā vērsies pret cariskās Krievijas birokrātiju; vācis latviešu un lietuviešu folkloras, etnogrāfijas un valodas materiālus.
Māra Kalniete (īst.v. Tamāra Zaļkalna, dzim. Kārna; 1918-1994) – rakstniece. Dzimusi Valkā, beigusi Ā.Tērauda pamatskolu (1932), Valkas J.Cimzes ģimnāziju (1937). No 1949.g. dzīvojusi Melburnā Austrālijā. 1985.g. izdots viņas darbu krājums „Logā kāpj varavīksne”.
Andrejs Kalniņš (1894-1942) – pulkvedis-leitnants. Latvijas armijā no 1919.g. 12.VII, no oktobra – jaunformējamā bataljona komandieris Valkā, decembrī iecelts par Valkas apriņķa apsardzības priekšnieku un komandantu. No 1921.g. maija bijis Valkas, no 1925.g. – Madonas kara apriņķa priekšnieks. Miris izsūtījumā.
Fridrihs Kalniņš (1894-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, beidzis Valkas reālskolu. 1919.g. IV brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies Cēsu kaujās. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1941.g. apcietināts un izsūtīts, miris Noriļskā.
Juris Kalniņš (Prātkopis; 1847-1919). No 1865.-1868.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju Ļaudonā, Vietalvā, Sausnējā. Nodibinājis labdarības biedrību, vadījis kori. Vēlāk darbojies Rīgā dažādu laikrakstu redakcijās. Sarakstījis biogrāfisku apcerējumu par J.Cimzi u.c.
Pēteris Kalniņš (1884-1934) – skolotājs. Strādājis Tērbatā, Valkā un Liepājā. Palīdzējis apdāvinātiem audzēkņiem izglītoties, novēlējis to stipendijām lielāko daļu savas mantas. Sastādījis „Algebras uzdevumu krājumu”.
Rodrigo Kalniņš (1883-1940) – aktieris. Darbojies vairākos teātros Rīgā. No 1918.g. strādājis Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā, no 1919.g. – Padomju Latvijas Strādnieku teātrī. Vēlāk Nacionālā teātra aktieris. Bijis pedagogs E.Feldmaņa teātra kursos.
Teodors Kalniņš (1895-1980) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Beidzis draudzes skolu. Bijis kurpnieks. Latvijas armijā no 1919.g. 17.X, par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu. Atvaļināts 1921.g. 27.II. Bijis zemkopis, amatnieks Trikātā. Pēc II pasaules kara strādājis vietējā kolhozā „Gaisma”.
Valdonis Kalniņš (1886-1945) – inženieris-tehnologs. Beidzis Rīgas politehnisko institūtu. Bijis Smiltenes ģimnāzijas direktors, amatu papildskolas pārzinis, Kameras loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Paulis Kanaviņš (1886-?). No 1921.-1924.g. beigām darbojies pie Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrības kā Valkas apriņķa agronoms. Šajā laikā strādājis lauksaimniecības kultūras pacelšanā, noorganizējis vairākus sabiedriskus pasākumus, piedalījies Sedas upes regulēšanas darbu organizēšanā. Vēlāk bijis lauksaimniecības skolas pārzinis Ludzā.
Baiba Kangere (dzim. Metuzāle, prec. Muzikante; 1942) – valodniece un dramaturģe. Dzimusi Lugažu pagasta „Žurbu” mājās. 1944.g. kopā ar ģimeni devusies uz Vāciju, 1949.g. – uz Austrāliju. No 1979.g. dzīvo Stokholmā. Ir Stokholmas universitātes Baltijas studiju centra zinātniskā līdzstrādniece. Presē raksta par latviešu valodas morfoloģiju. Darbojusies režijā Austrālijas latviešu teātrī, kur izrādītas arī viņas lugas.
Artūrs Kangers (1875-1960). Dzimis Valkā. Beidzis Valkas ģimnāziju. Savu akadēmisko darbību sācis Odesā. 1923.g. atgriezies dzimtenē, iecelts par Latvijas zinātniskās tiesas ekspertīzes institūta rektoru. 1927.g. ievēlēts par LU tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes privātdocentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Kārlis Kāre (īst.v. Kārlis Reintāls; 1910-1980) – dzejnieks. Dzimis Bilskas pagastā. Bērnībā dzīvojis Smiltenē. 1928.g. beidzis Valkas ģimnāziju. Strādājis par skolotāju. 1944.g. devies trimdā, no 1947.g. dzīvojis Austrālijā. Izdevis satīrisku dzejoļu krājumus.
Jānis Kārkliņš (1891-1975) – rakstnieks. Dzimis Jērcēnu „Rēpeņos”. Mācījies Ēveles draudzes skolā, pilsētas un tirdzniecības skolās Valmierā. Rīgā sācis darboties žurnālistikā („Jaunajā Dienas Lapā”, „Jaunākajās Ziņās” u.c.). Rakstījis dzeju, ceļojumu aprakstus, grāmatas ar vēsturisku, reliģisku, mistisku ievirzi. 1944.g. emigrējis uz Zviedriju. Strādājis Latviešu palīdzības komitejā. Sarakstījis atmiņu grāmatas „Latviešu preses karalis”, „Latviešu Pūcesspieģelis”. Miris Stokholmā.
Kārlis Karlovskis (1888-1966) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Bijis daiļkrāsotājs. Latvijas armijas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Rīgā, bijis dzelzceļa konduktors. Mūža nogali pavadījis Valkā, bijis Valkas evaņģēliski luteriskās draudzes pērminderis, arī draudzes priekšnieks. Apbedīts Valkas Jāņa kapos.
Alīse Karlsone (1881-1959) – valodniece. Dzimusi Valkā virstiesas priekšnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas sieviešu ģimnāzijā, Kijevas Svētā Vladimira universitātē. Doktores diplomu saņēmusi Minhenes universitātē. No 1922.g. lektore LU ģermanoloģijā un angļu filoloģijā, no 1926.g. – privātdocente. No 1944.-1948.g – Latvijas Valsts universitātes docente. Pētījusi senangļu valodu un angļu literatūras vēstures vecākos posmus. Strādājusi arī Britu muzejā un Oksfordas universitātes bibliotēkā.
Nikolajs Alberts Jānis Karlsons (1896-1981) – pulkvedis-leitnants. Dzimis Palsmanes pagastā. Mācījies gardemarīnu skolā. No 1918.g. VI dzīvojis pie vecākiem Smiltenē. Dienējis Krievijas Ziemeļrietumu armijā. 1919.g. 10.X brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Beidzis LU. No 1936.g. kara prokurora palīgs. 1940.g. atvaļināts, izceļojis uz Vāciju, kara sākumā atgriezies, būdams Vācijas armijas tulks. Darbojies uzņēmumos Rīgā. Vēlāk latviešu leģiona virsnieks. 1945.g. piedalījies Latviešu nacionālās padomes dibināšanā Potsdamā, darbojies Latvijas Atjaunošanas Komitejā. Vēlāk bijis lektors, juriskonsuls. No 1951.g. trimdā, ASV. Miris Sietlā.
Arturs Kaugars (1910-1971) – dzejnieks, pedagogs. Dzimis Smiltenē. No 1921.-1924.g. mācījies Smiltenes pamatskolā. 1928.g. beidzis Smiltenes ģimnāziju. 1944.g. devies uz Vāciju, 1950.g. izceļojis uz ASV. Dzīvojis Kalamazū, Mičiganā. Izdevis dzejoļu krājumus, piedalījies mācību grāmatu un lasāmgrāmatu skolām sastādīšanā.
Atis Kauliņš (1867-1944) – mūziķis. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur guvis pirmās zināšanas mūzikā. Bijis diriģents un ērģelnieks Jelgavā. Izdevis žurnālu „Mūzikas Druva”. Pseidonīms: Bindu Atis.
Augusts Kauliņš (1875-?). Dzimis Ērģemes „Domeros”. Beidzis Ērģemes pagastskolu un draudzes skolu, Valkas pilsētas skolu. Bijis Finansu ministrijas nodokļu departamenta nodaļas vadītājs. Sistematizējis materiālus pie likumprojekta par zīmognodokli. Izdevis brošūru „Ziemeļlatvijas atmoda” u.c.
Augusts Kauliņš (1876-?). Dzimis Valkas pagastā. Mācījies Tomēnu pamatskolā, 1893.g. beidzis Valkas pilsētas draudzes skolu. 1895.g. iestājies par Lugažu pagasta valdes sekretāra palīgu, no 1902.g – Aumeisteru pagasta sekretāra palīgs, 1903.g. ievēlēts par sekretāru šajā pagastā. Par sekmīgām mobilizācijām apbalvots ar medaļu, bet pēc 10 gadu nokalpošanas – par labu darbu apbalvots ar sudraba medaļu.1917.g. sākumā ievēlēts par Kārķu pagasta sekretāru. Visu laiku rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē. Noorganizējis vairākas biedrības, kurās aktīvi līdzdarbojies (Kārķu krājaizdevumu sabiedrībā, Valkas apriņķa sekretāru biedrības nodaļa). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Jānis Kauliņš (1863-1940) – valodnieks. No 1880.-1884.g. mācījies Cimzes seminārā Valkā, tas bijis laikā, kad nomiris J.Cimze un vadību pārņēmuši vācieši, bet semināristi nonākuši grūtā stāvoklī. Strādājis par mājskolotāju Grundzālē ārsta H.Heses ģimenē, vēlāk Palsmanē – R. fon Bēra ģimenē. No 1920.g. LU filoloģijas un filozofijas fakultātes docents, vēlāk profesors. Pētījis latviešu valodas izlokšņu intonācijas. Nodibinājis LU profesora J.Kauliņa fondu.
Kārlis Kaužēns (1832-1898) – skolotājs. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Kādu laiku bijis skolotājs Trikātā. Bijis ģimnāzijas skolotājs Monpeljē (Francijā), vēlāk Rēvelē. Studiju laikā sacerējis dažas dziesmas.
Vilnis Kazāks (1941) – mēbeļu dizainers un dizaina teorētiķis. Dzimis Kārķu pagasta „Kalniešos”. Mācījies Cēsu arodskolā, LLA Mežtehnikas fakultātē, LVMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursos. Beidzis LLA aspirantūru; tēma – „Mēbeļu un tipveida dzīvokļu konstruktīvo struktūru koordinācija”. Strādājis par galdnieku Valkas SCO (1959-64). Bijis LLA, LVU pasniedzējs, Latvijas Izglītības ministrijas galvenais speciālists par amatu izglītību. Piedalījies Amatnieku brālības atjaunošanā, bijis Latvijas Amatniecības kameras priekšnieks. Izstrādājis dzīvokļu un mēbeļu maketēšanas sistēmu. RTU asociētais profesors un Latvijas Amatniecības kameras Goda prezidents.
Augusts Kažoks (1863-1893) – dzejnieks. 1884.g. beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis palīgskolotājs Limbažu draudzes skolā, no 1886.-1987.g. strādājis Ērģemes draudzes skolā, vēlāk – citviet. Rakstījis dzejoļus, epigrammas, atdzejojis. Viņa dienasgrāmata – bagātīgs laikmeta sabiedriskās, literārās un pedagoģiskās dzīves raksturojums.
Kārlis Kažoks (1879-?) – pulkvedis-leitnants. Dienējis krievu armijā. No 1919.g. 2.VI – Latvijas armijā. No 1925.g. XII bijis Valkas kara apriņķa priekšnieks. 1935.g. atvaļināts. Dzīvojis Valkas apriņķī. Pēc II pasaules kara bēgļu gaitās Vācijā. Turpmākais liktenis nav zināms.
Reinholds Kažoks (1887-1941) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Strādājis par tautskolotāju (arī Valkas pagastskolā) un pasta ierēdni. 1940.g. no darba atlaists, 1941.g. 14.VI deportēts uz Krieviju, miris Usoļlagā.
Kažoku Dāvis (īst.v. Dāvids Pelcs; 1850-1913) – skolotājs, rakstnieks. Dzimis Smiltenes pagasta „Kažaučos”. Mācījies Smiltenes draudzes skolā, beidzis tirdzniecības skolu Rīgā. Ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis Tveras guberņā, Pēterpilī. Darbojies Pēterpils latviešu literatūras pulciņā, rīkojis latviešu teātra izrādes, viens no Pēterpils latviešu labdarības biedrības dibinātājiem, pirmais Ausekļa biogrāfs. Publicējis rakstus par valodniecību u.c. tematiem laikrakstos „Baltijas Vēstnesis”, „Balss”, žurnālā „Austrums” u.c. Rakstījis satīriskus dzejoļus, īsprozu, lugas, tulkojis. Sakopojis Ausekļa Rakstu 1. un 2. sējumu (1888). Sastādījis reģistru „Augstskolās izglītotie latvieši”. Izkalpojis valsts padomnieka titulu un vairākus ordeņus. Mūža pēdējos gados dzīvojis Cēsīs. Apbedīts Smiltenes kapos.
Aleksandrs Keriks (1891-1951) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, dzīvojis un izglītojies Maskavā. Iesaukts krievu armijā, 1915.g. pārcelts uz latviešu strēlnieku bataljoniem. Piedalījies kaujās pie Smārdes, Tīreļpurva un Mazās Juglas. Pēc brīvības cīņām dzīvojis Rīgā, pēc II pasaules kara Rīgas rajona Vīgantos.
Pēteris Frīdrihs fon Kerners (1732-1799) – pirmais Valkas novada ārsts, apmeties šeit 1758.g. Bijis baku potēšanas iniciators.
Antons Kimerals (1881-?). Bijis Iekšlietu ministrijas ierēdnis, Valkas apriņķa valdes priekšsēdētājs un apriņķa vecākais, vēlāk Abrenes apriņķa vecākais. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. No 1944.-1946.g. – Vācijā Ventas nometnes komandants.
Jānis Kinna (1952) – inženieris mehāniķis, sabiedrisks darbinieks. Dzimis Smiltenē. Beidzis LLA. No 1978.-88.g. Dzērbenes sovhoza direktors. No 1988.g. darbojies LTF, Latvijas AP deputāts (1990-93), 1990.4.V bija starp 138 AP deputātiem, kuri balsoja par Latvijas valstiskumu. Viens no vadošajiem Zemnieku Savienības dibinātājiem. Bijis zemkopības ministrs (1993-94). No 1997.g. Latvijas Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Kārlis Kiršteins (1890-1937) – mežkopis. Bijis Vijciema un Cīravas mežskolu vadītājs, no 1927.g. – LU docents un mežu bioloģijas katedras vadītājs, Saeimas loceklis. Sarakstījis grāmatas: „Mežzinība”, „Rokas grāmata mežkopjiem”, „Mežkopības pamatprincipi”, „Mežu tipoloģija”. Bijis žurnāla „Meža Dzīve” līdzredaktors. Apglabāts Smiltenē.
Ēvalds Kivilands (1930-2018). Dzimis Valkas apriņķa Omuļu pagastā. Mācījies dārzniecības skolā Valmierā. Strādājis augļkopības skolā «Kārļi» Cēsīs, Lauksaimniecības nodaļā Baldonē un Iecavas MTS. No 1956. g. dzīvojis Iecavā, strādājis par dārznieku, bijis Dārzkopības un biškopības biedrības Iecavas reģionālās grupas priekšsēdētājs. Inventarizējis 22 Iecavas kapsētas, sastādījis vairākas brošūras ar kapu vēsturiskiem aprakstiem, fotogrāfijām, plāniem. Sarakstījis grāmatas “Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā” un ”Iecavai 520”. Par mūža ieguldījumu Iecavas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā 2011.g. iecelts par Iecavas novada Goda pilsoni. Grāmatā “Omuļi” (2015) apkopojis sava dzimtā pagasta vēsturi.
Bruno Klaips (1912-1994) – gleznotājs. Dzimis Valkā, pēc II pasaules kara devies trimdā. Piedalījies izstādēs ASV un Kanādā.
Jānis Klāviņš (1843-1902) – izdevējs un redaktors. No 1862.-1865.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju Ļaudonā, no 1867.-1868.g. bijis Cimzes semināra skolotājs Valkā. Studējis tieslietas, strādājis tieslietu resorā dažādās vietās. Nodibinājis ilustrētu nedēļas žurnālu ”Rota”, bijis tā izdevējs un redaktors. Šeit ievietoti nozīmīgi latviešu literatūras vēstures materiāli. Izdevis un rediģējis arī dienas laikrakstu „Vārds”.
Kārlis Klāviņš (1847-1908) – žurnālists un lauksaimnieks. Beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju, vēlāk bijis lauksaimnieks. No 1884.-1888.g. kopā ar brāli Jāni izdevis un rediģējis pirmo latviešu ilustrēto nedēļas žurnālu „Rota”.
Eduards Klišāns (1891-?). Beidzis Tērbatas universitāti, piedalījies brīvības cīņās, bijis viens no Augškurzemes partizānu pulka dibinātājiem. Bijis apriņķa ārsts Ilūkstē, vēlāk – Valkā. Bijis arī Valkas namsaimnieku biedrības priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Kārlis Kļaviņš (1876-1955) – skolotājs. No 1903.g.-1938.g. bijis Smiltenes elementārskolas (1939.g. – K.Kļaviņa pamatskola) pārzinis. Bijis Smiltenes pilsētas savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Elza Knope (1925-1996) – literatūrzinātniece. Dzimusi Bilskas pagastā. Mācījusies Biskas pagastskolā, 1944.g. beigusi Smiltenes ģimnāziju. Studējusi LVU. Pētījusi literatūrvēsturi, īpaši kritikas attīstību. Apbedīta Smiltenes kapos.
Vilis Kokamegi (1946) – diriģents. Dzimis Valkā. No 1954.g. līdz 1966.g. mācījies Valkas 1. vidusskolā, spēlējis pūtēju orķestrī, aizrāvies ar sarīkojumu dejām un fotografēšanu. 35 gadus vadījis Ogres pūtēju orķestri „Horizonts”. 2016. gada oktobrī Vilim Kokamegi ieguvis Ogres Goda pilsoņa nosaukumu par mūža veikumu Latvijas mūzikas dzīvē, īpaši pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā un ieguldījumu jauno mūziķu izglītošanā.
Veltījums Vilim Kokamegi 75. dzimšanas dienā (2021)
Aleksandrs Gotlībs Otto Kollangs (1859-?) – pedagogs. No 1877.-1880.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā.
Eduards Kols (1890-1978) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, beidzis pamatskolu. Bijis mūrnieks Rīgā. Latvijas armijā no 1919.g. 28.I, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Pēc atvaļināšanas jaunsaimnieks Omuļu pagasta „Smilgās”. 1947.g. arestēts un notiesāts. Atradies ieslodzījumā Vologdas apgabalā. Pēc atgriešanās 1956.g. dzīvojis Valkā.
Kristaps Koškins (1875-1931) – aktieris un režisors. No 1892.g. darbojies dažādos teātros. 1915.g. nodibinājis Rīgas komēdijas teātri. 1918.g. strādājis Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā, tad Dailes teātrī, bijis Ventspils teātra direktors, vēlāk darbojies Nacionālajā teātrī. Tulkojis lugas.
