M

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Eduards Mackins (1887-1942) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Dzīvojis Rīgā. Iesaukts krievu armijā, vēlāk pārgājis uz latviešu strēlnieku bataljonu. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 27.II Valkā, sava pulka sastāvā piedalījies visās cīņās. Pēc atvaļināšanas 1920.g. dzīvojis Rīgā, kur arī miris. 1940.g. mainījis uzvārdu uz Meija.

 

Aivars Magone (1947) – koktēlnieks. Kopš 1970.g. dzīvo un strādā Valkā. Bijis Valkas 1. vidusskolas darbmācības skolotājs, pasniedzējs Valkas mākslas skolā. Darbojas Valkas lietišķās mākslas studijā „Saulīte”, Latvijas Amatniecības kamerā ieguvis kokgriezēja amata meistara diplomu.

 

Andris Markus (1982) – gleznotājs. Dzimis Valkā. Mācījies Valkas 1. vidusskolā, beidzis mākslas skolu. Mācījies J.Rozentāla mākslas koledžā un LMA glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 1996.g.

 

Ādolfs Maršaus (1907-1941) – leitnants, Latvijas armijas virsnieks. 1940.g. vasarā norīkots dienestam Valkā, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 6.jūlijā kritis varoņa nāvē, izglābjot Valkas Tautas namu (tagad – kultūras nams) no uzspridzināšanas.

 

Konstantins Martinsons (1887-1942). No 1919.g. Valkas apriņķa nodokļu inspektors. Reorganizējis un vadījis Valkas krājaizdevu sabiedrību, nodibinājis Valkas apdrošināšanas sabiedrību, rosīgi darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās. Ievēlēts Valkas pilsētas domē.

 

Agris Māsēns (1947) – aktieris, režisors. Bijis mākslinieciskais vadītājs Gaujienas kultūras namā, Ērģemes klubā. Kopš 1968.g. Valmieras Drāmas teātra aktieris. Iestudē lugas Smiltenes Tautas teātrī.

 

Osvalds Mauriņš (1932) – žurnālists, rakstnieks. No 1951.-55.g. strādājis Strenču MRS Pedeles mežniecībā par mežziņa palīgu. Rakstījis stāstus un miniatūras, pēdējos gados iznākuši vairāki viņa romāni.

 

Kārlis Mazais (1895-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, mācījies pilsētas skolā. Bijis elektromontieris firmā „Spēks un gaisma”. Latvijas armijā no 1919.g. 25.II, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Paaugstināts par virsnieka vietnieku. Atvaļināts 1934.g. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Kārlis Meiris (1901-2002) – latviešu strēlnieks. Dzimis Lugažu pagastā. Mācījies Lugažu pagastskolā. 18 gadu vecumā ticis iesaukts armijā. Piedalījies cīņās pret Bermontu un Golcu. Bijis izvirzīts Lāčplēša Kara ordenim, tomēr ordenis nav piešķirts. 39 gadus nostrādājis uz dzelzceļa. Dzīvojis Valkā.

 

Jānis Mekšs (1890-1948) – seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Smiltenes pagastā. Beidzis pagastskolu. Zemnieks Blomē. 1915.g. iesaukts karā, cīnījies latviešu strēlnieku pulkā, apbalvots ar Jura krustu. 1919.g. VI iesaukts Latvijas armijā, cīnījies pret landesvēru, lieliniekiem, bermontiešiem. 1920.g. atvaļināts. Dzīvojis Jelgavā, Rīgā. 1944.g. atgriezies Smiltenes pagastā. Apbedīts Smiltenē.

 

Marianna Melbārde-Bergmane (1885-1951) – viena no pirmām diplomētām latviešu sievietēm ārstēm. Medicīnu studējusi Maskavā. Voroņežā primitīvos apstākļos vadījusi slimnīcu ar 100 gultām. Piedalījusies sabiedriskajā dzīvē, spēlējusi teātri. Pēc I pasaules kara atgriezusies Latvijā. Strādājusi Valkā, visilgāk Gulbenē. 1944.g. nokļuvusi Vācijā. Mirusi Augustdorfā.

 

Emīls Jēkabs Melderis (līdz 1922 Millers; 1889-1979) – tēlnieks. 1922.g. veidojis Brāļu kapu pieminekli Valkā. 1922.g. 3.X laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” rakstīts: „Neskatoties uz ārkārtīgām mazpilsētas neērtībām un citām grūtībām, Millers pāris mēnešos paveicis visu darbu, – iesākot ar izdomu, beidzot ar smago akmens bluķu uzstatīšanu. Centīgajam meistaram un Valkas pilsētai pienākas pateicība par krietno mākslas darbu.”

 

Jānis Melders (1890-1926) – preses darbinieks. Avīžnieka darbu uzsācis 1916./1917.g. laikrakstā „Līdums” Valkā. Vēlāk piedalījies „Ilustrētā Žurnāla” organizēšanā, vadījis žurnālu „Nedēļa”, izdevis jaunatnes žurnālu „Cīrulītis”, rīta avīzi „Pirmdiena”.

 

Kārlis Menzins (1901-1979) – ģeodēzijas inženieris, tehnisko zinātņu kandidāts. Dzimis Ērģemes pagastā. Absolvējis Pleskavas mērniecības skolu un LU Inženierzinātņu fakultāti. Ilgus gadus strādājis triangulācijas un poligonometrijas tīklu izveidošanā, kā arī dažādos uzmērīšanas darbos. Bijis LVU un RPI mācībspēks. Pētījis ģeodēzijas grafoanalītikas metodes. Publicējis 23 zinātniskus darbus un sarakstījis 3 grāmatas.

 

Sandris Metuzāls (1970) – žurnālists. Mācījies Ērģemes astoņgadīgajā skolā, 1988.g. beidzis Valkas 1. vidusskolu. Darbojies dažādos laikrakstos. Bijis līdzautors triju sējumu grāmatai „Mūsu vēsture, 1985.-2005.”.

 

Aleksandrs Mežciems (1891-1960) – ārsts-ķirurgs. Dzimis Trikātas pagastā. Mācījies Palsmanes draudzes skolā, Aleksandra ģimnāzijā un Tērbatas universitātē. I pasaules karā – ārsts latviešu strēlnieku pulkos un Francijas kara slimnīcā. Latvijas brīvības cīņu laikā – Liepājas garnizona virsārsts, ierīkojis slimnīcu. No 1921.g. bijis LU medicīnas fakultātē asistents. Vēlāk galvenais ārsts Vispārējā apdrošināšanas sabiedrībā. 1922.–1940.g. – profesora J.Alkšņa vadītās LU ķirurģijas klīnikas asistents. 1944.g. izceļojis uz Vāciju, kur strādājis bēgļu nometnēs. 1947.g. emigrējis uz Angliju. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Lāčplēša Kara ordeni.

 

Jānis Mežulis (1891-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Aumeisteru (Cirgaļu) pagasta „Mālupos”. Strādājis tirdzniecības iestādēs Cēsīs un Pēterburgā. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. VI, piedalījies visās 5. Cēsu kājnieku pulka kaujās. Atvaļināts 1920.g. X. Dzīvojis Rīgā, pārdevējs Armijas ekonomiskajā veikalā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Pēteris Mežulis (1883-1941) – skolotājs un literāts. Dzimis Trikātas pagastā. Beidzis Trikātas draudzes skolu. Ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis Trikātā. Bijis skolotājs Siguldā, Palsmanē, Strenčos, arī Krievijā. Bijis Strenču skolas pārzinis, no 1923.-1926.g. tautskolu inspektors Valkas apriņķī. Par izglītības jautājumiem rakstījis presē. Sarakstījis apcerējumu “Bērni Poruka darbos” un mācību līdzekli “Klases darba tehnika”.

 

Gunta Micāne (1938-2014) – skolotāja, dzejniece un rakstniece . Gan bērnībā, gan visā turpmākajā dzīvē daudz laika pavadījusi Kārķu pagastā, tēva vecāku mājās „Māras”. Neilgu laiku mācījusies Kārķu pamatskolā. Strādājusi par skolotāju vairākās skolās Jelgavā un Rīgā. Izdotas vairākas viņas lugas un dzejoļu krājumi, arī bērniem.

 

Inga Miezīte (1965) – gleznotāja. Mācījusies Valkas 1. vidusskolā, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un LU. Strādājusi Cēsu Kultūras centrā, no 2001.g. – Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, no 2003.g. – arī Cēsu pilsētas mākslas skolā. Piedalījusies vairākās Valkas un Cēsu rajonu mākslinieku izstādēs.

 

Jānis Miķelsons (1893-1978) – mākslinieks. No 1931.-1945.g. strādājis Rūjienas ģimnāzijā par zīmēšanas skolotāju, 1934.g. 1.VIII apstiprināts par zīmēšanas skolotāju arī J.Cimzes ģimnāzijā Valkā, pasniedzis arī mākslas vēsturi. Valkā dzīvojis J.Poruka ielā 17 (māja nav saglabājusies). Pēc kara atgriezies tēva mājās, strādājis Limbažu vidusskolā. Vēlāk bijis bibliotekārs, mākslinieks-noformētājs, sargs.

 

Roberts Miķis (1913-?). Dzimis Bilskas pagastā, mācījies Smiltenē. Agri sācis ganu gaitas, 16 gadu vecumā sācis strādāt maiznīcā. Vēlāk bijis telefonlīniju strādnieks Valmieras un Smiltenes apkārtnē. Piedalījies revolucionārajā kustībā. Pēc kara bijis LK(b)P Valkas apriņķa komitejas instruktors. No 1945.-1948.g. – Valkas pilsētas IK priekšsēdētājs, vēlāk Komunālās saimniecības direktors. No 1955.g. līdz mūža beigām Valkas rajona Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētājs.

 

Konrāds Miška (1893-1959) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28.II Valkā, piedalījies Valmieras kājnieku pulka kaujās līdz pat brīvības cīņu beigām. Pēc atvaļināšanas piešķirta jaunsaimniecība Ērģemes pagasta „Vīgantos”. Pēc II pasaules kara kolhoznieks vietējā kolhozā. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Kārlis Moris (1892-1946) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā. Beidzis draudzes skolu. Bijis zemkopis. Dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 18.II Valkā, piedalījies visās Ziemeļvidzemes atbrīvošanas kaujās, pēc tam cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas – jaunsaimnieks Lugažu pagasta „Aizupēs”, kur dzīvojis arī pēc II pasaules kara. 1946.g. notiesāts, miris nometnē Permas apgabalā.

 

Igors Morozovs (1946) – baletdejotājs. Dzimis Valkā. No 1966.-1984.g. bijis LNO balets solists.

 

Oskars Morozs (1977) – gleznotājs, kinorežisors. Mācījies Valkas 1. vidusskolā, beidzis mākslas skolu. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas kokapstrādes dizaina nodaļu un LMA – Dizaina un vizuālās komunikācijas nodaļā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1994.g. 2000.g. Valkā bijusi personālizstāde. 2009.g. uzņēmis īsfilmu „Daudz laimes, Sofka!”.

 

Hermanis Muhks (1890-1976) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā, izglītojies Valkas pilsētas skolā. Bijis ierēdnis Rīgas apgabaltiesā. Iesaukts krievu armijā, pēc tās sabrukšanas apmeties vecāku mājās pie Valkas. 1919.g. II brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies pirmajās kaujās Vidzemē, cīnījies pret landesvēru. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Pēdējos neatkarības gados pulkvedis, sevišķi svarīgu saimniecisku lietu izmeklēšanas tiesnesis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. II pasaules kara beigās nokļuvis Zviedrijā, aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē. Miris Stokholmā.

 

Lidija Mūrmane (dz.Lielbikse, 1922-1989) – dabaszinātniece. Dzimusi Valkā. Strādājusi Viskonsinas universitātē, no 1962.g. pētniecības iestādēs, specializējusies elektronmikroskopijā.