Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Paulis Labsvīrs (1900-1968) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Bijis strādnieks. Latvijas armijā no 1919.g. 9.IV, piedalījies visās 5. Cēsu kājnieku pulka kaujās. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, bijis J.Cimzes ģimnāzijas apkalpotājs. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu muižā. Vēlāk – kurinātājs. Apbedīts Valkas pilsētas J.Cimzes kapos.

 

Jānis Lācars (1935-2003) – inženierzinātņu doktors. Dzimis Ērģemes pagastā. Bijis LLA/LLU docētājs.

 

Andris Lācis (1941). Dzimis Smiltenē. 1964.g. beidzis Perdjū universitāti, 1967.g. Veinas universitāti (ASV). No 1963.g. profesionāls inženieris Indianā, strādājis firmā „Uniroyal Tire Co”, kur kopš 1968.g. ir nolēsumu pārzinis. Dzīvo Vestblumfīldā, piedalās latviešu sabiedriskajā dzīvē Detroitā.

 

Indriķis Hugo Lācis (1891-1953) – agronoms, docents. 1918. un 1919.g. darbojies Valkā. Strādājis dažādos amatos Apgādības un Zemkopības ministrijās, darbojies kā privātdocents Lauksaimiecības akadēmijā. Bijis Jaungulbenes laukkopības izmēģinājumu stacijas vadītājs. Publicējis vairākus zinātniskus darbus. Abalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Kārlis Lācis (1893-?) – dzelzceļu dienesta darbinieks. Dzimis Valkā, beidzis pilsētas skolu. 1911.g. iestājies Krievijas dzelzceļa dienestā par telegrāfistu. I pasaules kara laikā dienējis flotē, vēlāk brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Pēc kara bijis Zilupes stacijas priekšnieka palīgs, vēlāk – Mežvidu stacijas priekšnieks.

 

Linards Laicens (1883-1938) – rakstnieks. Piedalījies revolucionārajā kustībā, no 1909.-1911.g. turēts Valkas un Rīgas cietumos. Pēc atbrīvošanas strādājis laikrakstos, tai skaitā „Kāvi” redakcijā Valkā. 1917.g. regulāri devis nacionāldemokrātiskus rakstus Valkas „Līdumam”, vienu mēnesi strādājis arī šī laikraksta redakcijā. Vēlākos gados Rīgā nonācis komunistu ietekmē. No 1932.g. dzīvojis PSRS, 1937.g. represēts, 1938.g. miris, pēc nāves reabilitēts.

 

Antons Laimiņš (1857-1909) – pedagogs, mācību grāmatu autors. 1877.g. beidzis skolotāju semināru Valkā. Bijis skolotājs Vecpiebalgā un Rīgā. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas: „Skola”, „Domraksti”, „Jauns vadonis pareizrakstībā” u. c. Tulkojis apcerējumus, stāstus. Darbojies RLB Derīgu grāmatu nodaļā.

 

Eduards Laimiņš (1882-1982) – kara topogrāfs, pulkvedis, astronoms, ģeodēzists, Dr. ing. h. c. LU (1935). Dzimis Trikātā. Kara topogrāfs (1904-1918). Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks (1918), Austrumfrontes virspavēlnieka un Kurzemes divīzijas štāba priekšnieks (1919). Kara ministra biedrs (1919-1924). Iekšlietu ministrs (1925-1926, 1928-1931), kara ministrs (1931), Saeimas deputāts (1928-1934). Rīgas pilsētas valdes loceklis, Rīgas pilsētas vecākais (1939), Nekustamo īpašumu pārvaldes priekšnieks (1941-1944). LU Inženierzinātņu fakultātes vecākais docents (1922-1935). RU ārkārtas profesors (1941-1944). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Trimdā Vācijā no 1944.g., no 1950.g. – ASV, bijis Hārvarda Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks. Miris Bostonā.

 

Augusts Laiviņš (1889-1965) – rakstnieks. Dzimis Palsmanes pagastā, mācījies Palsmanes un Gaujienas draudzes skolās, 1905.g. beidzis Valkas apriņķa skolu. Bijis Valkas apriņķa valdes priekšsēdētājs (1919) un Latvijas Jaunatnes savienības vadītājs.

 

Arnolds Laksbergs (1901-1983). Bijis ārsts-asistents Rīgas Sarkankalna slimnīcā un direktors valsts slimnīcā Daugavpilī. Vēlāk – Strenču psihiatriskās slimnīcas direktors.

 

Jakobs Lange (1711-1777) – vācbaltiešu garīdznieks, tulkotājs. No 1736.g. darbojies Vidzemē: 1736.-45.g. mācītājs Ēvelē, 1745.-71.g. – Smiltenē, 1762.-70.g. Cēsu iecirkņa prāvests, 1771.-77.g. Vidzemes ev.lut. baznīcas superintendants. Labi prata latviešu valodu, gādāja par tās literāro izteiksmi. Redkolēģijas loceklis Bībeles 2. izdevumam latviešu valodā. Sarakstījis grāmatu „Vidzemes ļaužu vecas un jaunas būšanas”. Tulkojis un papildinājis medicīnas apcerējumu „Latviešu Ārste”. Tulkojis, pārstrādājis M.Lutera katehismu. Sastādījis pirmo vārdnīcu ar latviešu valodu „Vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca”. Apbedīts Smiltenē, Cērtenes kapos.

 

Mārtiņš Lapa (1846-1909) – dzejnieks, tulkotājs un žurnālists. Dzimis Jaunkārķu pagasta „Vecumos”.  Mācījies Jaunkāŗķu pagastskolā (1860-62), šeit tapuši viņa pirmie dzejoļi. Pēc tam strādājis pie saimniekiem, mūrniekiem. Ar J.Neikena un barona Krēdera atbalstu iestājies Rūjienas draudzes skolā, ko beidzis 23 gadu vecumā. Sācis rakstīt laikrakstam „Mājas Viesis” un „Ceļa Biedrs”, iznācis arī pirmais dzejoļu krājums. Vēlāk mācījies Valmieras apriņķa skolā. Bijis palīgskolotājs Jaunkāŗķu pagastskolā (1870-71), bet laikrakstos publicēto patriotisko dzejoļu dēļ no darba atlaists. Dzīvojis Rīgā, Jelgavā. Strādājis dažādās vietās, bijis arī „Baltijas Vēstneša” līdzstrādnieks. Sarakstījis vairāk nekā 100 grāmatu, tulkojis no igauņu valodas. Daudzi viņa dzejoļi kļuvuši par populāru patriotisku un sentimentālu dziesmu tekstiem: „Latviski lai atskan dziesmas”, „Ak, tēvija, tu dārgā, svētā”, „Cel pāri man’ par Daugavu”.

 

Jānis Eduards Lapiņš (1885-1941) – publicists, rakstnieks un pedagogs. No 1905.-1910.g. skolotājs Cēsīs, Rīgā, Valkā. No 1910.g. dibinājis un līdz 1912.g. rediģējis sabiedriski politisko avīzi „Kāvi” Valkā, no 1915.-1917.g. – politiskā, sabiedriskā un literārā dienas laikraksta „Līdums” (tolaik Valkā) redaktors.

 

Aleksandrs Lasmanis (1891-1978) – pulkvedis. Bērnības gados dzīvojis Valkā. 1905. un 1906.g. vasarās strādājis Valkas dzelzceļu darbnīcas kantorī. Mācījies Viļņas karaskolā. Piedalījies I pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Bijis Rīgas kara apriņķa priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940.g. atvaļināts. 1944.g. mobilizēts latviešu leģionā. Pēc II pasaules kara – karagūstekņu nometnēs Vācijā un Beļģijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz Zviedriju. Sarakstījis grāmatu “Cerības un vilšanās: latviešu karavīra dzīves stāsts”.

 

Bruno Lasmanis (1896-1967) – kara inženieris, pulkvežleitnants. Dzimis Valkā. Beidzis Valkas reālskolu un LU. Piedalījies I pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Rakstījis žurnālā „Militārais apskats”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.

 

Ērihs Lauberts (1878–1931) – aktieris un režisors. Strādājis Latvijas teātros. Dibinājis Ventspils Jauno teātri un teātri „Komēdija”. 1918.g. darbojies Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā. Veidojis arī iestudējumus Nacionālajā operā u.c.

 

Jēkabs Lauberts (1896–1944) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Jērcēnu pagasta „Lejaskančos”. 1915.g. brīvprātīgi iestājies latviešu strēlniekos, apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi. Latvijas armijā no 1919.g. 20.III. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās brīvības cīņu kaujās. Pēc atvaļināšanas 1922.g. 7. III dienējis robežpolicijā Valmieras apriņķī, pēc tam zemkopis tēva mājās. 1925.g. atgriezies robežsardzes dienestā. Apcietināts 1941.g. 14.VI, deportēts uz Krieviju. Miris Irkutskas apgabalā.

 

Eduards Laursons (1876-1950). Mācījies Jaunvāles pagastskolā un Trikātas draudzes skolā. No 1916.g. Valkā ņēmis dalību pie Latvijas kooperācijas paglābšanas no iznīkšanas kara un okupācijas laikā, un pie „Konzuma” pārveidošanas par savienību. No 1917.g. bijis tā valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs. Aktīvi darbojies bēgļu apgādāšanas organizācijās. Kopā ar M.Valteru un K.Ulmani 1917.g. dibinājis zemnieku savienību, piedalījies pirmās zemes sapulces organizēšanā, tajā ievēlēts par pirmās Vidzemes zemes padomes locekli, vēlāk – par pirmās Latviešu Nacionālās padomes un tās valdes locekli Valkā. 1949.g. 25.III apcietināts, deportēts, izsūtījumā abi ar sievu izdarījuši pašnāvību.

 

Ludvigs Laus (1877-1943) – aktieris. Darbojies vairākos Rīgas teātros, no 1917.-1918.g. – Latvijas pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā, vēlāk arī Valmieras un Ceļojošajā teātrī. Bijis komisko un raksturlomu tēlotājs. Darbojies arī kā dekorators.

 

Reinholds Lazdiņš (1882-1943) – žurnālists. Bijis vairāku laikrakstu redakcijas loceklis (1917.g. „Laika Vēstīs”, 1918.g. „Līdumā” u.c.). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

 

Elmārs Leikarts (1903-?) – sportists. Dzimis Valkā, 1928.g. uzsācis skrējēja karjeru, iedvesmojoties no Valkas sporta biedrības rīkotajiem ielu skrējieniem. 1932.g. kļuvis par Latvijas rekordistu 25 km skrējienā, kas tobrīd bija pirmais augstākais Valkas sporta sasniegums.

 

Sandra Leimane (1972) – fotomāksliniece, grafiķe. Mācījusies Valkas 1. vidusskolā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Dekoratoru nodaļu un Rīgas 34. arodvidusskolu, kur apguvusi fotografēšanu. Mācījusies LMA grafikas nodaļā. Kopš 2001.g. Latvijas Fotomākslinieku savienības biedre. Ar panākumiem piedalījusies konkursos.

 

Olga Lejaskalne-Līkuma (1904-1980) – aktrise. 1919.g. beigusi piecu klašu ģimnāziju Valkā. No 1926.g. strādājusi Latvijas Nacionālajā teātrī. Bijusi apveltīta ar muzikalitāti, plastiskumu, sievišķīgu šarmu un temperamentu.

 

Dairis Leksis (1972) – kamaniņu braucējs. Dzimis Valkā. Mācījies Kārķu pamatskolā, Murjāņu sporta internātskolā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. 1994.g. piedalījies ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, 1998.g. – Nagano.

 

Dāvids Levins (1922-1979). Valkā dzīvojis kopš 1944.g. septembra. Strādājis komjaunatnes Valkas apriņķa komitejā, no 1951.g. – rajona izpildu komitejas plānu daļas priekšnieks. Atbalstījis stadiona būvi Valkā, veicinājis pašdarbības attīstību (nodibināts koris, uzbūvēta brīvdabas estrāde).

 

Amanda Liberte-Rebāne (1893-1981) – operdziedātāja. Dzimusi Valkā. Bijusi Petrogradas Muzikālā drāmas teātra, Ļeņingradas Akadēmiskā Operas un baleta teātra soliste. No 1925.-1944.g. – Latvijas Nacionālās operas soliste, dziedājusi arī ārzemju operteātros. No 1949.g. dzīvojusi Ņujorkā.

 

Mirdza Lībiete (dz. Ploce; 1929) – skolotāja. Dzimusi Ērģemes pagasta „Lejaskukros”. Beigusi Rencēnu pagastskolu, Rūjienas vidusskolu, mācījusies CSI, neklātienē – LVPI. Bijusi latviešu valodas un literatūras katedras lektore CSI. Pēc tā slēgšanas – audzinātāja Cēsu sanatorijas meža skolā, skolotāja Cēsu 1. vidusskolā, Cēsu mūzikas vidusskolā, Cēsu sanatorijas internātskolā. Skolās izdevusi literāros žurnālus („Jaunais literāts”, „Kamertonis”). Nodarbojusies ar adīšanu, Lietišķās mākslas meistare. Darbojusies Cēsu Grāmatu draugu biedrībā. Publicējusies Cēsu laikrakstos.

 

Jānis Lībietis (1885-1946). No 1888.g. dzīvojis Valkā, mācījies Valkas pilsētas skolā, Tērbatā, Pēterburgā. I pasaules kara laikā bijis ārsts. 1917.g. XI iecelts par 101. evakuācijas nodaļas Valkas punkta pārzini. Vācu okupācijas laikā strādājis Valkā, 1918.g. XII iecelts par Valkas pilsētas slimnīcas vadītāju, bijis arī Valkas apriņķa ārsts. No 1919.g. 22.II – Sarkanā Krusta Valkas biedrības priekšnieks un slimnīcas pārzinis. Bijis rosīgs robežkomisijas loceklis. No 1928.g. – Ķemeru sēravotu iestādes direktors. Kara gados emigrējis uz Zviedriju.

 

Jānis Lībietis (1887-?) – skolotājs. Dzimis Bilskas pagastā. Vairāk kā 30 gadus bijis Vijciema pagastskolas pārzinis, arī Trikātas rajona mazpulku vecākais. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1949.g. 25.III izsūtīts uz Tomskas apgabala Zirjanskas rajonu, 1956. g. atbrīvots.

 

Juris Lībietis (1915-1991) – ārsts. Dzimis Valkā. 2.pasaules kara laikā Latviešu leģionā pildījis bataljona ārsta pienākumus. Kara beigās emigrējis. No 1947.g. dzīvojis Zviedrijā, darbojies rentgenoloģijā.

 

Kārlis Lībietis (1846-1904) – ārsts, tautiskās atmodas darbinieks. Dzimis Trikātas pagasta „Lībiešos”. Studējis medicīnu Tērbatas Universitātē. Piedalījies A.Kronvalda pulciņā Latviešu rakstniecības vakari. No 1875.-77.g. ārsts Smiltenē. Vēlāk strādājis Drustos, Gatartā un Jaunpiebalgā. A.Kronvalda sakārtotajā krājumā „Sēta. Daba. Pasaule” publicējis populārzinātnisku rakstu „Acs” – pirmo latviešu zinātnisko publikāciju oftalmoloģijā. Sarakstījis grāmatu „Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem”, ko uzskata par pirmo latviešu populārzinātnisko medicīnas enciklopēdiju. Daudz rakstījis presē par uzturu, higiēnu, slimību izcelsmi u.c. Jaunpiebalgas Dziedāšanas biedrības ilggadīgs priekšnieks, jautājumu un izskaidrošanas vakaru lektors, teātra izrāžu rīkotājs.

 

Tālivaldis Lībietis (1917-1983) – aktieris un režisors. Dzimis Valkā ārsta ģimenē. Strādājis dažādos teātros. Kopš 1973.g. – Liepājas teātra aktieris.

 

Augusts Līcis (1863-1935). 1919.g. iecelts par miertiesnesi Valkā, piedalījies latviešu-igauņu robežkomisijas darbos. Bijis pilsētas domnieks, Valkas Viesīgās biedrības valdes priekšsēdētājs, namsaimnieku biedrības valdes loceklis u.c.

 

Gunārs Liedags (1945). Dzimis Smiltenē. No 1967.-1973.g. strādājis Valkas rajona laikraksta „Darba Karogs” redakcijā. No 1973.-1989.g. vadījis Valkas rajona kinodirekciju. 1991.g. nodibinājis privātuzņēmumu „Smiltenes televīzija”, izdevis laikrakstu „Smiltenīte”.

 

Arturs Lielais (1920-1981) – rakstnieks. Dzimis Plāņu pagastā. Bērnību pavadījis Plāņu un Bilskas pusē. Kā pirmais skolnieks beidzis Smiltenes sešklasīgo pamatskolu. Strādājis par burtlici Smiltenē Zušmaņa grāmatu spiestuvē, arī Valkā pie grāmatu izdevēja Jāņa Rauskas. Ilgus gadus strādājis izdevniecībā „Liesma”, iedibinājis grāmatu sērijas „Ievērojamu cilvēku dzīve”, „Stāsti par vēsturi”, „Stāsti par dabu”, „Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi”. Sarakstījis 9 grāmatas, kas veltītas ģeogrāfisko atklājēju un lielo pasaules apceļotāju darbībai.

 

Ādolfs Lielausis (1885-?) – inženieris. Dzimis Ērģemē, beidzis Turnas pagastskolu, Ērģemes draudzes skolu. Bijis Finansu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta Proves valdes priekšnieks (1922-1940). Izveidojis Latvijas valsts dārgmetālu un dārgakmeņu kvalitātes uzraudzības sistēmu (1922) un Proves valdi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Kārlis Lielausis (1893-1974) – tirgotājs un sabiedrisks darbinieks Valkā. Dzimis Lugažu “Smēķos”.

 

Leons Liepa-Antanovičs (1912-1981) – režisors. No 1962.g. strādājis par režisoru Valkas rajona kultūras nama dramatiskajā kopā. Ar iestudējumu „Indrāni” Valkas kultūras nama dramatiskā kopa 1963.g. ieguvusi 1. vietu republikas skatē.

 

Eduards Liepiņš (1881-?) – lauksaimnieks. Dzimis Ēveles „Telpos”. Beidzis Ēveles draudzes skolu, Andromeras lauksaimniecības-piensaimniecības skolu, praktizējies Somijā. Bijis Ēveles krājaizdevu sabiedrības priekšnieks, Latvijas piensaimnieku centrālās sabiedrības padomes priekšsēdētājs. Rakstījis presē, uzstājies radiofonā un piensaimnieku kursos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

 

Jānis Liepiņš (1886-?) – amatnieks un tirgotājs. Dzimis Vijciema „Kāsīšos”. Beidzis Vijciema pagastskolu. Bijis kameras loceklis un maiznieku amata meistarpārbaudes komisijas priekšsēdētājs, Rīgas amatnieku biedrības maiznieku sekcijas vecākais. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 

Kārlis Liepiņš (1901-1959) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, mācījies pilsētas skolā. 1919.g. 18.III brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Neatkarības pēdējos gados virsnieka vietnieks Armijas štāba bataljonā Rīgā. Atvaļināts 1940.g. 1944.g. devies trimdā, 1951.g. izceļojis uz ASV. Dzīvojis Ņujorkas tuvumā.

 

Kārlis Liepiņš (1904-1960) – militārs un kultūras darbinieks, apakšpulkvedis. Dzimis Valkā, 1924.g. beidzis Valkas vidusskolu. Bijis vada komandieris Latvijas armijā, studējis LU. Piedalījies II pasaules karā. Pēc kara bijis LLA prorektors, no 1949.g. – LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas direktors.

 

Kārlis Valters Liepiņš (1902-1990) – agronoms. Dzimis Vijciema pagasta „Kalējiņos”. Mācījies Vijciema pagasta Celīša skolā u.c. Studējis LU, bijis biedrs un valdes loceklis Trikātas studentu biedrībā. Bijis Rūjienas Valsts ģimnāzijas Ēriņu muižas saimniecības vadītājs, rediģējis „Rūjienas Balsi”, no 1935.g. – skolotājs Smiltenes lauksaimniecības skolā. No 1942.g. saimniekojis tēva mājās, rakstījis grāmatu. 1944.g. devies trimdā uz Vāciju, vēlāk dzīvojis ASV, Grand Havenā, aktīvi iesaistījies latviešu dzīvē.

 

Pēteris Liepiņš (1875-1942) – kara ierēdnis. No 1896.g. bijis rakstvedis Valkas apriņķa kara priekšnieka pārvaldē. No 1903.g. ierēdnis Galvenajā karaskolu valdē, no 1904.g. – Valkas apriņķa kara priekšnieka pārvaldē. 1910.g. iecelts par 95. kājnieku pulka saimniecības daļas darbvedi. No 1919.g. 25.III – Latvijas armijā. Bijis saimniecības priekšnieks, intendants, Apgādības valdes priekšnieks. 1933.g. atvaļināts.

 

Jānis Līmanis (1898-1945) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā, beidzis pilsētas skolu, bijis atslēdznieks. 1919.g. 17.VI brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Pēc atvaļināšanās strādājis Rīgā. Padomju okupācijas laikā deportēts uz Krieviju, kur miris.

 

Viktors Liniņš (1891-?) – agronoms, lauksaimniecības skolotājs. No 1922.g. – Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skolas vicedirektors. Bijis lauksaimniecības vidusskolas direktors Priekuļos un Mežotnē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 50-os g. – agronoms Ogrē. Gājis bojā, pakļūstot zem vilciena.

 

Alfreds Līvens (1880-1931) – pašvaldību darbinieks. Dzimis Ērģemes pagastā. Beidzis reālskolu, studējis ķīmiju. Piedalījies I pasaules karā, paaugstināts par virsnieku. 1918.g. XII iestājies Studentu rotā, cīnījies pie Skrundas. No 1919.-1927.g. bijis Valmieras, vēlāk Cēsu apriņķa priekšnieks, 10. Cēsu aizsargu pulka komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Eduards Līviņš (1880-?) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 28. II, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē. Bijis Valkas komandantūras seržants. 1919.g. 30.IV Valkas aizstāvēšanas laikā, kad komandas priekšnieks tika smagi ievainots, uzņēmies komandēšanu, sakārtojis vienību, aizrāvis sev līdzi triecienā pārējos kareivjus, tā sekmēdams uzvaru.

 

Jānis Locāns (1925-1995). Strādājis par skolotāju, žurnālistu, kolhoza priekšsēdētāju. Ilgus gadus bijis Valkas rajona laikraksta žurnālists. Rakstījis dzejoļus un lugas.

 

Jānis Ločmelis (1952) – literāts. Strādājis dažādās nozarēs – mežos, uz jūras, Valkas bibliotēkā. Kopš 2001.g. – izdevējs un redaktors apgādā „Raudava”. Kopā ar Juri Cibuli sarakstījis latgaliešu humoresku krājumu „Īdzer veina, lai dzeive ir feina”. Izdevis arī dzejoļu krājumu „Meža ilgas”.

 

Jānis Loks (1888-?) – skolotājs un sabiedrisks darbinieks. No 1908.-1914.g. bijis Valkas draudzes skolas skolotājs, vēlāk Valkas pagastskolas pārzinis. I pasaules kara sākumā piedalījies Latvijas Sarkanā Krusta nodaļas dibināšanā Valkā. Vēlāk strādājis pie agrārās reformas ieviešanas Latvijā.

 

Vitālijs Lozda (1940-1984) – dzejnieks. No 1965.g. dzīvojis Valkā. Vairākus gadus bijis rajona laikraksta „Darba Karogs” redakcijas darbinieks. Pēdējā darba vieta – Valkas novadpētniecības muzejā – vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors. Dzejoļus sācis rakstīt jau skolas gados. Tie publicēti krājumos „Acis”, „Dzejas diena” un periodikā.

 

Arturs Ludeks (1918-1991). Dzimis Valkā. Mācījies Ā.Tērauda pamatskolā, Valkas Valsts J.Cimzes ģimnāzijā. Dziedājis skolas korī, pūtēju orķestrī spēlējis klarneti, viņa dzejas publicētas ģimnāzistu žurnālā „Skolu dzīve”. Līdzekļu trūkuma dēļ sācis darba gaitas Valkas pastā. II pasaules kara laikā iesaukts leģionā, dziedājis „Zuikas vīru korī”. Vācijas nometnē sācis praktizēties zīmēšanā un gleznošanā. Ieceļojis Anglijā, kur strādājis dzelzs fabrikā Korbijā. Kādu laiku bijis Anglijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas vadītājs, valdes loceklis.

 

Dace Lūse (1949) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore. Dzimusi Valkā. Beigusi LVU. Kopš 1980.g. docētāja, LU Filoloģijas fakultātes dekāne, lasa lekciju kursus par latviešu trimdas literatūru, latviešu literatūras vēsturi. Sarakstījusi grāmatu „Latviešu trimdas proza”, sastādījusi Viļa Eihvalda piemiņas grāmatu „Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli”.

 

Arnolds Lūsis (1908-1993) – garīdznieks. Dzimis Ķeižu muižā Ēveles draudzē. Bērnību pavadīja Lejasciemā. Beidzis LU. Bijis Lauksaimniecības kameras mazpulku vadītājs, mazpulku žurnāla „Vadītājs” redaktors, mācītājs Aizkrauklē. Sarakstījis grāmatas „Augsim Latvijai!”, „Zemnieka gods”. 1944.g. nokļuvis Vācijā. 1949.g. izceļojis uz Kanādu. Bijis mācītājs, vēlāk arhibīskaps Toronto, Baznīcu virsvaldes prezidents. Rakstījis presē par reliģiju un sadzīvi. Sastādījis reliģiskās dzejas antoloģiju „Mūžība”. Vairāku grāmatu autors. Rakstījis arī dzeju („Aiztek ūdeņi – aiztek gadi”), atmiņas.

 

Arvīds Lūsis (1900-1969) – matemātiķis. Beidzis Valkas reālskolu un LU. Bijis LVU profesors, LPSR ZA Matemātikas laboratorijas vadītājs (1946–50). Veicis pētījumus integrālvienādojumu teorijā, sistematizējis Latvijas matemātiķu bibliogrāfijas. Sarakstījis grāmatu „Diferenciālvienādojumi un variāciju rēķini” u.c.

 

Jānis Arnolds Lūsis (1897-1979) – zoologs. No 1912.-1916.g. mācījies Valkas reālskolā. Studējis un strādājis Krievijā. Latvijā atgriezies 1949.g. Strādājis LVU, bijis Zooloģijas katedras vadītājs.

 

Kārlis Lūsis (1874-1941) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Lugažu pagastā. Dzīvojis Valkā, bijis strādnieks. Latvijas armijas sastāvā piedalījies cīņās pret landesvēru pie Cēsīm. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, šeit arī miris.

 

Pēteris Lūsis (1901) – ratnieku amata meistars. Dzimis Cirgaļu pagastā. Beidzis vidusskolu, studējis LU. Bijis mehāniskās ratu un auto būvētavas īpašnieks Rīgā, Latvijas Amatniecības kameras kokapstrādes sekcijas vadītājs.