Izstāde “Latvijas dievnami”: Vivantas Volkovas fotostāsti par sakrālajām celtnēm Latvijā apskatāma Valkas bibliotēka no 2. līdz 31.janvārim.
26.janvārī (pl.17.00) notiks tikšanās ar grāmatas “Latvijas dievnami” autori Vivantu Volkovu.
Izstāde "Latvijas dievnami" stāsta par 22 mūsu baznīcām fotogrāfijās un nelielos aprakstos. Kopumā Latvijā ir gandrīz 800 baznīcu un lūgšanu namu, kas pieder dažādām konfesijām. Katra no sakrālajām celtnēm ir ar savu vēsturi, glabātajām vērtībām un ticīgo saimi. Daudzas baznīcas lepojas ar arhitekta rokrakstu, kas redzams būves aprisēs, vēl daudzas priecē ļaudis ar amatnieku izsmalcinātajiem darinājumiem, vēl citas pierāda, kā uzcelties no drupām vai ar ticīgo neatlaidību tapt kā jaunas un modernas celtnes.
Grāmatas “Latvijas Dievnami” autore Vivanta Volkova par sevi stāsta: “Kādreiz mācījos Liepājas 5. vidusskolā, kas atrodas blakus pareizticīgo baznīcai – tā šķita noslēpumaina un Lieldienās, Ziemassvētkos pārsteidza ar saviem rituāliem. Dziļi ticīga pareizticīgā bija mana vecmamma Anna - poliete, kas augusi Rietumukrainā, bet pēc golodomora (no 12 bērnu ģimenes izdzīvoja vien trīs) un Staļina akmeņlauztuvēm nonāca Latvijā un līdz sirmam vecumam nodzīvoja Siguldā, kopdama dārzu un centīgi rūpēdamās par mums visiem. Mani bērnībā gan nebija neviens kristījis, bet apzinātā vecumā arvien vairāk jutu vēlmi tikt pasargātai ar Augstākā svētību, un man palaimējās nokristīties pie leģendārā luterāņu mācītāja Roberta Feldmaņa. Tiesa, vēlāk tomēr konvertējos pareizticībā - laikam jau vecmammas ticība šķita spēcīga un ļoti godāju viņas piemiņu. Tagad ik sestdienu un svētdienu dodos dziedāt kopā ar latviešu draudzēm kādā no piecām lauku baznīcām: Alojā, Kosā, Salacgrīvā, Ainažos vai Māļos, kā arī kapusvēkos.
Pirms teju 20 gadiem nonākot žurnālistikas darbā laikrakstā "Latvijas Avīze", kur ikdienā organizēju un uzmanu avīzes tapšanu un drukāšanu, vienmēr labprāt atsaucos uzrakstīt reportāžu par Aglonas svētkiem, kāda dievnama atjaunošanu vai nozīmīgu kristīgu notikumu. Kad "Lauku Avīzes" izdevniecībā bija ieplānots laist klajā ceļvedi pa mūsu zemes baznīcām, bet ieceres autors - redaktors Ilmārs Birulis tika negaidīti aizsaukts Mūžībā, izlēmu uzņemties turpināt viņa iesākto. Tā radās grāmata "Latvijas dievnami", pie kuras strādājot, braucu ielūkoties mūsu sakrālajās celtnēs un uzklausīt to īpašos likteņstāstus, daudzviet atklājās arī draudžu saistība ar leģendāriem cilvēkiem. Nebeidzu vien apbrīnot, ar kādu atbildību draudžu gani gādā par saviem dievnamiem un to sakrālajām vērtībām, ar kādu pašaizliedzību un uzņēmību aktīvākie draudžu locekļi rūpējas par ikdienā redzamām un neredzamām kristīgajam mantojumam svarīgām lietām. Tāpēc vēlējos kaut nelielos fotostāstos dalīties redzētajā un dzirdētajā.”
Tālā pierobežas ciemā aiz Daugavpils, kas saucas Zemgale, draudze par dievnamu pārveidojusi tukšo dzelzceļa stacijas ēku. Starp Rēzekni un Ludzu atrodas viena no katoļu svētvietām – Sarkaņu baznīca, bet Skaistkalnē – vēl viena svētvieta, kur īpaši dodas lūgties ģimenes. Subates luterāņu baznīca pārsteidz ar filigrānajiem kokgriezumiem, Gaiķu dievnams – ar daudziem simboliskiem solu gleznojumiem, bet Valtaiķu svētnīcas logos zaigo 15 košas vitrāžas. Kolkas ciematā ceļiniekus izbrīna neparastā modernā altārglezna, savukārt Liepupes baznīca ir unikāla ar savu kanceļaltāri. Ķemeru pareizticīgo koka baznīca būvēta, neizmantojot nevienu naglu, bet Jelgavas pareizticīgo katedrāle, kas celta pēc Rastrelli projekta, padomju gados pēdējā brīdī izglābta no uzspridzināšanas. Daudzu sakrālo celtņu pagātne saistās ar vēsturiskām personībām: Apriķos savulaik dzīvojis un lūdzies Neredzīgais Indriķis, Cēsu baznīcas mūros atdusas Livonijas mestrs Volters Pletenbergs, savukārt Kuldīgas Svētās Annas baznīca iegājusi vēsturē ar to, ka te notika Pirmie Baznīcas dziesmusvētki, bet 1943. gadā draudzes mācītājs Oskars Sakārnis izsludināja literāru un muzikālu konkursu par tēmu "Latvju lūgsna Dievam" – tā tika radīta Lūcijas Garūtas kantāte ar Andreja Eglīša vārdiem "Dievs, Tava zeme deg!".
