Mūsu cimdu stāsts nav tikai 100 gadu garumā.  Tas nesākas ar Latvijas dzimšanu, bet ievijas 19. gadsimta beigās, kad dzimušas vairākas izstādē aplūkojamo cimdu adītājas. No paaudzēm pārņemtās zināšanas un raksti, pacietība un darba mīlestība, zemes spēks un dabā redzamo toņu gamma ir dūrainī savijušies kārtu kārtām. Kāds cimdotu roku pāris ir braši turējis grožus kamanu pajūgā, kādi cimdi varbūt uzvilkti vien uz baznīcu vai godos ejot.

Kopā ar savu valkātāju cimdi gājuši cauri smagajiem Sibīrijas izsūtījuma gadiem, un šķiet - krāsas pašas par sevi runā. Bija palikušas tikai melnā un baltā un tumši zilās debesis, kas zvaigžņotas klājās pāri cerībām un ticībai kādreiz atgriezties Latvijā. Ir cimdi - padomju laika liecinieki, kad darbs tika veltīts piecgadēm un saulainajai komunisma tālei, kad veikalos neko nevarēja nopirkt, un tad kaut kur sadabūtai vilnas dzijai un pašu adītam cimdam bija liela vērtība.

Ikkatrs izstādītais cimdu pāris glabā mirkļus par to adītājiem, par mīļiem cilvēkiem, kopā vadītām dienām. Dzīve turpinās ar šodienas steigu, lietu pārpilnību, kad var teikt, ka netrūkst nekā. Tomēr nepazūd cilvēki, kam pirksti sajūt radīšanas prieku, top cimdiņš košs un mīksts, kas senā rakstā uzdzirkst jaunas valkātājas rokā. Lepni skan atbilde apbrīnotājiem - jā, tas manas mammas, vecmāmiņas adīts un tikai man vienai. Un šķiet, ka nekas nav mainījies šos 100 un vairāk gadu - ir prieks un mīlestība ielikta cimdos, ir lepnums un siltas rokas valkātājam.

Aicinām  aplūkot izstādi “Cimdi ar īpašo stāstu” Valkas bibliotēkā no 5. līdz 30. novembrim.