31.07.2019
Ieskatoties senākos laikrakstos... "Skudra"

Vēlies kaut ko palasīt par saviem tuviniekiem vai nozīmīgiem notikumiem pagājušajos laikos? Tagad tas ir vienkārši! Šo iespēju sniedz Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas portāls periodika.lv, kurā pieejami vairāk kā 3000 periodiskie izdevumi.

 

Šomēnes – augustā iepazīstinām ar humora un satīras mākslas žurnālu “Skudra”, kurš izdots un iespiests Valkā, J. Rauskas spiestuvē. 1919. gada augustā un septembrī iznāca 8 «Skudras» numuri, tad žurnāls tika aizliegts. Tā redaktors bija mākslinieks un rakstnieks Jānis Spriņģis (1892-1959). Strādājis arī par zīmēšanas skolotāju Valkas meiteņu ģimnāzijā. «Skudrā» viņš publicējis  ilustrācijas un šaržus, kas darināti spalvas tehnikā un kokgriezumā, izkopjot lakoniska, detaļu samēros pārspīlēta zīmējuma manieri.

 

 

Piedāvājam ieskatīties žurnāla numuros, kas iznākuši tieši pirms 100 gadiem augustā. Liekas, ka vieglāk saprast «Skudras» humoru būs tiem, kas pārzin vēsturisko situāciju tā brīža Latvijā. Tomēr ir arī joki, kas saprotami un pat aktuāli mūsdienu cilvēkam.

 

Jau pirmajā žurnāla numurā «Skudra» atklāj, ka «viņa nav un nebūs vēzis, kas atpakaļ rāpo, ne arī uz vietas stāvošs nosūnojis akmens, bet gan dzīvs, arvienu uz priekšu traucošs domu strauts. «Skudra» smiesies arī turpmāk kur tas būs vajadzīgs un dzels, kur cits vairs nelīdzēs. Rakstnieki un mākslinieki, kuri vēlētos šai ziņā «Skudru» pabalstīt, tiek lūgti nākt viņai talkā.»

Izrādās, daudziem tolaik par brīvvalsti bijuši brīvi jēdzieni – apmēram šādi:

Brīvvalsts ir brīva no jebkādas valsts. Tur dzīvo tikai brīvie, brīvkungi un brīvmākslinieki.. Visi iedzīvotāji ir augstākā mērā brīvdomātāji.

Visur valda vispilnīgākā brīvība. Vārda, sirdsapziņas un ticības brīvības. Tautas priekšstāvji ir brīvi no vārdiem, pārtikas apgādātāji no sirdsapziņas, tauta no – ticības.

Cilvēki ir brīvi no visiem nodokļiem un pienākumiem. Ministri ir brīvi no katras atbildības.

 

Ministri izpelnījušies arī plašāku humoristisku aprakstuTas tulkots no čigānu enciklopēdijas – tātad ir internacionāls. Vai tas raksturo arī mūsu ministrus, «Skudra» neņemas apgalvot, jo tie pagaidām strādā ļoti īsu laiku.

Piemēram, iekšlietu ministrs  «kad tu pie viņa eji, tad pieklauvējušam tev tikām jāgaida, līdz viņš sauc: «Iekšā!» Kad viņš saslimst, tad lieto tikai tās zāles, uz kurām uzrakstīts «iekšķīgi». Reizēm iegāž arī draugu, bet vēl biežāki pats krīt iekšā.»

Gori noklausītie izteicieni raksturo to, ap ko lietas grozījušās laikā pirms 100 gadiem:

Ja tu te daudz ko muldēsi, tad es drīz vie nookupēšu tavu ģīmja teritoriju.

Mans vēders taisa briesmīgu revolūciju!

Draudziņ, tavs prāts, kā liekas, ir dezertējis!

Žani, vai mēs te uz tirgus nesarīkotu starptautisku kongresu – man dilons finanču ministrijā?

Nesen ieviestā 8 stundu darba diena kādam radījusi neskaidrības: Ja ārsts veicis grūtu operāciju un šuj operētam vēderu ciet, bet astoņas stundas ir cauri – vai viņam jāatliek vēdera aizšūšana uz rītu?

Savukārt zemnieks, kas nobraucis ar mēslu vezumu tīrumā, pēc astoņām darba stundām kasa pakausi un netiek gudrs, ko lai tagad iesāk: vai nu ar visu vezumu brauc atpakaļ, vai atstāj i zirgu, i vezumu tīrumā līdz otram rītam.

Nākot pretim skalu vāciešu nepieciešamai vajadzībai, sastādīts «mazais Wörterbuch's», kurš papildinās viņu vācu valodas prašanu.

 

Savukārt  – kārklu krieviem domāts «mazais slovars», kuru izlasījis katrs kārklu krievs kļūs stiprs krievu valodā. Tas ir viss, kas jāzin, bet kas vairāk grib zināt, tam jāiet «pie tovarišča Stučkas papildināties».

 

«..tauku mucu sauc par salo

Bet nabags saka – eto malo!

Nu viss ir cauri – zakrivaju

I boļše ņičevo ņe znaju?»

 

 

 

Ajuks no Valmieras žurnālam iesūtījis joku dzejoli:

«Daudz darbi nedarīti,

Laiks pienācis sākt!»

Bet pats – it glīti

Noliekas krākt…

 

Sūtījuši arī citi, bet ne visi tik atzinīgi novērtēti. Vērtējums parādās rubrikā «Pasta soma». Piemēram, Špikuris no Valkas saņēmis bargu kritiku: «Vecas, sen dzirdētas lietas. – Neder!»

 

 

Kādā no žurnāla lappusēm – jociņš par draugu, kurš pārmet otram, ka tas nav atnācis uz tikšanos, kā norādīts viņam rakstītā vēstulē. Otrs, izrādās, nekādu vēstuli nav saņēmis, jo vēstule nolikta aiz kumodes – lai neviens cits to nedabū rokā. Kā tad to varēja zināt? Atbilde gluži vienkārša: «Vēstules beigās es Jums paziņoju, ka viņa ir aiz kumodes.»

Nelielajā ludziņā «Mobilizacijas komisijā», kas nodēvēta par ultra humoristisku joku, var pasmieties par jauniesaucamā Pēča Klimpas atbildēm uz ārsta jautājumiem, kuras noklausījies un aprakstījis Jancis.

 

Rūveniskajā izloksnē pierakstītajā Lienes dienu grāmatā jaunas, diezgan palaidnīgas meitas prieki un bēdas. Ieskatam: 

Es lej laim un  iznāc tāds zārkam līdzīgs verķs. Diez vai es mirs nost vai? Kā tok priekš tam vēl vīr' dabūt!

●Māt šoden aizgāj uz Rūven saklausīt, vai nevar man nodot pie šuvēj, lai tas grūtais zemes darbs vai nav jāstrādā. Es lūkās lab drīz iemācīties un ta brauks prom uz Rīg – tur i labāk dzīv.

●Es a Kač pārgāj uz cit kortel. Daudz puiš bij pavadīt. Eids a Pēča palik pa nakt, un Eids palik briesmīg drošs. Es viņ izdzin no gult ārā. Nebūt gan dzins, bet man bij bail, ka nepiedzimst bērts.

 

«Interesantai kombinācijai» autors ir Jancis, kurš, kafejnīcā tēju dzerot, lasa avīzi, bet blakus kāds lasa teātra lugu sarakstu. Savienojot abas lasāmvielas kopā, sanākuši jokaini teksti.

No avīzes: «Tagadēja laikā gandrīz katrs ir…»

Luga: «Divu sievu vīrs».

No avīzes: «Mūslaiku avīze ir…»

Luga: «Balta lapa».

 

«Skudrā» parādās arī sludinājumi un paziņojumi, kurus gan jāsauc par joku sludinājumiem, bet arī tie kaut ko pastāsta par ikdienas dzīvi tā laika Latvijā. Kaut vai šis, kurā jauna skaista pārtikas kartiņa meklē pazudušo pārtikas veikalu.
  Žurnāla Oficiālajā nodaļā sniegtas «atbildes uz saņemtām un nesaņemtām telegrammām». Dažreiz gan «smadzeņu ģenerālstreika» dēļ «Skudras» premjerministrs acumirklī nespēj atbildēt.
«Skudras» jokus papildina paša redaktora Spriņģa un citu zīmētās karikatūras.
 

Ikvienam varētu noderēt «Skudras» padoms:

«Es skudra esmu, mums partiju nav.

Mēs darbu daram, ne partijās ejam, -

Ne tukšās ķildās, bet ražīgā darbā

Mēs spēkus liekam un sviedrus lejam!

Šo gudrību mūsu līderiem

Un dažādiem mutes bajāriem

No visas sirds es ieteiktu.»

 

Tad Latvija kļūtu bagāta un laimīga!

 

 

Humora un satīras mākslas žurnāla «Skudra» numuri atrodami LNB digitālajā bibliotēkā 

 

 

 

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.