Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Nīderlande, Slovākija un Malta. Darba pēctecība un resursu efektīva izmantošana – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc ES Padome ieviesusi trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.

Maltas galvaspilsēta ir Valletta, kopējā Maltas platība ir 316 km², iedzīvotāji ap 0,4 miljoniem. Eirozonas dalībniece kopš 2008.gada, bet Šengenas zonas dalībniece kopš 2007. gada.

Malta ir septiņu salu grupa Vidusjūrā. Apdzīvotas ir tikai trīs lielākās salas - Malta, Goco un Komino. Teritorija ir līdzena un akmeņaina ar klinšainu piekrasti. Malta, atrodoties pašā Vidusjūras centrā, vienmēr ir bijusi civilizāciju saskares vieta, un tās vēsture mērāma tūkstošgadēs. Valsts ir apdzīvota jau kopš aptuveni 5200. gada pirms mūsu ēras, bet salās senāk, pirms tur ieradās feniķieši, pastāvēja arī nozīmīga aizvēsturiska civilizācija. Tieši feniķieši galveno salu nosauca par Malat, kas nozīmē “drošs patvērums”.

Katram Maltas ciemam ir savs svētais aizbildnis. Kad šim svētajam ir vārda diena, ciemā notiek svētki. Populāri ir arī Svetā Pāvila kuģa avārijas svētki, jo kā stāsta leģendas, ceļā uz Romu pie Maltas krastiem avarējis Pāvila kuģis. Ar karnevāliem, zirgu skriešanās sacensībām maltieši sagaida Ziemassvētkus. Lieldienās katrā ciemā tiek nolikts krucifikss, ko rotā visi iemītnieki.

Maltā neparasts, bet populārs sporta veids ir pasta baložu sacensības. Salas atrodas Jūras vidū, un pagātnē šāda pasta sistēma bija plaši izplatīta. Maltieši veido pasta baložu fermas ar iezīmētiem baložiem. Līdzīgas  fermas atrodas arī Sicīlijā un Āfrikas piekrastē. Starp tām tad arī notiek baložu lidojumi.

Maltas simboli ir mežģīnes, bruņinieki, klinšainas salas un seni tempļi. Nekur pasaulē muzejos nevar redzēt tik daudz bruņu kā Maltā. Tās ir atmiņas no Maltas Ordeņa valdīšanas. Maltieši šos laikus uzskata par savu uzplaukumu un labprāt rāda tajā laikā saceltās pilis un iekārtotos dārzus. Pēc Napoleona sakāves ordenim vajadzēja atgriezties Maltā, taču vietējie politiķi baidījās zaudēt izdevīgos tirdzniecības sakarus ar britiem. Viņi pieņēma lēmumu palikt Britu impērijas sastāvā. Tagad ordenis darbojas Itālijā, un tā ir labdarības organizācija.

Ja vēl neesi saplānojis nākamā gada ceļojumu maršrutu, varbūt ir vērts pagaidīt līdz 2018. gadam, kad Maltas galvaspilsētai Valletai būs Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls. Tas nozīmē, ka 2018. gadā Maltā būs īpaši daudz pasākumu un izstāžu, ko apmeklēt.

Jautājums: Cik Maltas salas (aptuveni) varētu novietot Latvijā?    

Ja Tu zini pareizo atbildi, gaidām Tevi Valkas bibliotēkas Uzziņu lasītavā (2.stāvs). Esi pirmais, kurš atklāj pareizo atbildi un tiec pie balvas.

Informācijas avots: Izdevums  “Eiropas Savienības dalībvalstis”

http://www.consilium.europa.eu/lv/council-eu/presidency-council-eu/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Eiropas_kult%C5%ABras_galvaspils%C4%93ta

http://news.lv/ZiemelLatvija/2007/06/09/templu-un-bruninieku-sala-vidusjura

Informāciju apkopoja:

Gunita Gendrjuka

ESIP Valka koordinatore