Valkas bibliotēkā no 4. janvāra līdz 27. februārim skatāma izstāde "Nīderlande rībina ar klompiem".
|
Galvaspilsēta: Amsterdama Platība: 41 540 km² Iedzīvotāju skaits: 16 829 289 (2014) Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 3,3 % (2014) IKP: 662,770 miljardi EUR (2014) ES oficiālā valoda(-s): nīderlandiešu Valsts iekārta: parlamentāra konstitucionāla monarhija ES dalībvalsts no: 1958. gada 1. janvāra Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 26 Valūta: Eiro. Eirozonas dalībvalsts kopš 1999. gada 1. janvāra Padomes prezidentūra: Nīderlande pašlaik ir ES Padomes prezidentvalsts. Kopš 1960. gada Nīderlande ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus 12 reizes. Nīderlandē Eiropas Komisijas komisāra amatam ir izraudzīts Franss Timmermanss |
 |
Plaša informācija par Nīderlandi atrodama vietnē:
http://europa.eu/about-eu/countries/member-countries/netherlands/index_lv.htm
Dzīves un darba apstākļi Nīderlandē http://www.nva.gov.lv/eures/index.php?cid=7&mid=16
Latvijas Republikas Vēstniecība Nīderlandes Karalistē http://www.mfa.gov.lv/netherlands
Valkas pilsētas bibliotēkā ir iespējams izlasīt Latvijas avīzē publicēto rakstu: “Pragmatiskie holandieši”. Tas ir pieejams arī datu bāzē: http://news.lv/Latvijas_Avize/2016/01/04/pragmatiskie-holandiesi , kura bibliotēkas apmeklētājiem tiek piedāvāta pa brīvu.
Nīderlande ir valsts Rietumeiropā. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Nīderlandes sirds un galvaspilsēta ir Amsterdama. Tā ir pazīstama ar saviem daudzajiem kanāliem. Šos kanālus Amsterdamā sāka veidot 17.gs., Holandes Zelta gados. Trīs galvenie kanāli - Herengracht, Prinsengracht un Keizersgracht - ir kā josta, kas iet apkārt visai pilsētai. Mūsdienās Amsterdamā ir vairāk kā 100 kanālu, 1500 tiltu un līdzās galvenajiem kanāliem ir vairāk kā 1550 monumentālās celtnes. Braucienā pa Amsterdamas kanāliem var apskatīt visu Amsterdamu, tās arhitektūru un pašus kanālus.
Valsts valdība atrodas Hāgā. Hāga ir valdības un karaliskās ģimenes mītne. Krāšņa ir karaliskā procesija, kas notiek katra septembra trešajā otrdienā, kad karaliene Beatrikse dodas atklāt Nīderlandes parlamenta darba gadu.
Otras divas lielākās pilsētas ir Hāga un Roterdama. Teiciens, ka «Roterdama pelna naudu, Amsterdama tērē, bet Hāga par to runā» precīzi atspoguļo šo pilsētu lomu sadalījumu valsts dzīvē.
Lai gan Nīderlande ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību.
Roterdamas osta atrodas milzīga rūpnieciska un biezi apdzīvota rajona centrā. Tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām ostām pasaulē un ir svarīgs naftas rafinēšanas un tirdzniecības centrs. Osta atrodas divu svarīgu Eiropas upju – Reinas un Māsas grīvā, iekšzemē, 30 km no Ziemeļjūras. Roterdamas ostā piekrauj un izkrauj desmitiem tūkstošu kravas baržu.
Interesanti, ka liela daļa no valsts teritorijas bija iegūta nosusinot jūru, tādējādi valsti regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Apmeklējot Nīderlandi, ikviens ievēros neskaitāmo kanālu daudzumu un arvien jūtamo jūras tuvumu. Nīderlandieši ir ne vien slaveni jūras braucēji, bet arī izcili jūras savaldītāji. Piemēram Vilems Barencs piedalījās trīs holandiešu jūras braucienos Ziemeļu ledus okeānā, meklējot Ziemeļaustrumu jūrasceļu, no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu, lai atvieglotu tirdzniecību ar Ķīnu. Holandiešu jūrnieki 17. gs. sākumā veica daudzus ģeogrāfiskus atklājumus Āzijā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, kas veicināja daudzu koloniālo īpašumu pievienošanu Nīderlandei.
Latvijā Nīderlandes vārds tradicionāli saistās ar ūdeņu, vējdzirnavu, tulpju, siera un koka tupeļu zemi.
Jau kopš 17.gs. pirmās puses holandieši ir aizrautīgi tulpju audzētāji. Pirms tam tulpes neauga Nīderlandes teritorijā. Pirmie tulpju sīpoli tika importēti no Turcijas 1599. gadā. Kopš tiem laikiem valstī sākās tulpju „drudzis”. Tulpes kļuva par modes preci un valsts simbolu. Lai iegūtu tikai dažus sīpolus, tika pārdotas mājas un karietes. Līgavas pūrs skaitījās pieklājīgs, ja tajā bija kaut pāris tulpju sīpolu. Ievērojot iedzīvotāju aizrautību ar tulpju audzēšanu, Hārlemas un Leidenes pilsētu mēri izsludināja, ka krāšņāko tulpju īpašniekiem tiks piešķirtas prēmijas. Jau kopš 1912.gada Alsmērā norisinās lielākā ziedu izsole. Tātad Holandieši savai zemei pieskaras ar lielu puķu mīlestību. Mākslinieciski pārdomāti stādījumi pamatoti devuši sinonīmu- „tulpju zeme” Puķu krāsas sajaucas ar vējdzirnavu spārniem kā greznā krāsu paletē…
Tulpju parks Keukenhoff aizņem 32 hektāru lielu platību un tas ir pats fotografējamākais parks visā pasaulē. Ikgadējos svētkos piedalās 90 ziedu audzētāju kompānijas un vairāk kā 700 tūkstoši apmeklētāju. Keukenhofas parks atvērts astoņas nedēļas gadā – no 20. marta līdz 18. maijam. Lai izveidotu greznos ziedu paklājus, tiek izmantoti septiņi miljoni sīpoliņu – tulpes, krokusi, hiacintes, narcises, amariļļi, muskares. Ziedus stāda tā, lai ik pa brīdim, vieniem noziedot un citiem raisot pumpurus, veidotos arvien jauni ziedu raksti. Dārza paviljonos mājo eksotiskākie ziedi – orhidejas, gerberas, frēzijas, rozes, krizantēmas un lilijas, tiek rīkotas floristikas izstādes.
Otrs šīs valsts simbols ir koka tupeles – klompi. Tās radās kā zvejnieku apavi, ērtākai staigāšanai pa jūrmalas smiltīm. Labus klompus ar rokām gatavo pēc seniem paņēmieniem. Nīderlandē tos zinot tikai vēl apmēram 20 meistari.
Dzirnavas kalpo ne vien tradicionālajiem malšanas darbiem, bet pat biežāk ir vienkārši ar vēja enerģiju darbināti ūdens pumpji neskaitāmo kanālu sistēmā.
Tomēr mūsdienu Nīderlande spēj ieinteresēt ne tikai tūristus. Nīderlande ir ekonomiski plaukstoša zeme, kas ierindojas pasaules attīstītāko valstu vidū. Nīderlande vēsturiski ir veidojusies kā jūrniecības un tirdzniecības centrs. Roterdama ir lielākā osta pasaulē, Nīderlandes bankas stabili atrodas pasaules spēcīgāko banku sarakstos, nīderlandieši ir izmanīgi tirgotāji un arī investētāji. Tādējādi Latvijai un Nīderlandei paveras plašas ekonomiskās sadarbības iespējas.
Informācija ņemta no bibliotēkā esošajiem materiāliem un interneta resursiem:
http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=Niderlande
http://aizbraukt.lv/valstis/niderlande/pamatinformacija/
http://www.travellatvia.lv/printart.php?id=588
http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/vispariga_informacija_niderlande.pdf
