16.02.2018
Sveicam Igauniju 100. jubilejā!

24.februārī Igaunija svin savu simto dzimšanas dienu.

 

Mūsu kaimiņzemei jubilejas sveicieni no Latvijas sūtīti arī tās pilngadības svētkos. Piedāvājām ieskatīties 1939.gada 24.februāra laikraksta “Kurzemes Vārds” publikācijā “Igaunijas dzimšanas dienā”.

 

“Latvijas ziemeļu kaimiņzemē Šodien lepni plīvo zili-melni-baltais karogs. Igaunijas valsts šodien svin savus 21. gada svētkus. Līdz ar savu ziemeļu kaimiņu karogu jūrā šodien tinas arī Latvijas pilsētas, jo igauņu svētki ir arī mūsu svētki. Abas valstis — Latvija un Igaunija — saistītas ar kopīgu cīņu pagātni, kopīgiem centieniem, kopīgu skatu nākotnē.
Igauņu svētki ir arī mūsu svētki. Abas valstis – Latvija un Igaunija – saistītas ar kopīgu cīņu pagātni, kopīgiem centieniem, kopīgu skatu nākotnē. Laimīgā kārtā Igaunijas brīvības cīņas nebija tik asiņainas kā Latvijai, tomēr svešinieku-iebrucēju mērķis bija viens – apspiest jaunās valsts brīvību, sagraut tās neatkarības tieksmes, iznīcināt tās brīvību un patstāvību. 1917. gadā pēc marta revolūcijas Krievijas pagaidu valdība ar 12. aprīļa rīkojumu piešķīra Igaunijai autonomiju ar tiesībām vēlēt zemes padomi, kas 17. jūlijā sanāca Tallinā. 28. novembrī tā nolēma sasaukt Igaunijas satversmes sapulci, bet līdz tam izsludināja sevi par augstāko valsts varu Igaunijā. Zemes padomes vecākie 1918. gada 23. janvāra sēdē nolēma deklarēt Igauniju par neatkarīgu demokrātisku republiku. Tas arī notika tā paša gada 24. februārī, un krievu armija bija spiesta atstāt Tallinu. Bet jau otrā dienā pēc valsts proklamēšanas galvas pilsētā ienāca vācu okupācijas armija, tāpēc Igaunijas pagaidu valdība nevarēja darboties. Pēc vācu armijas sabrukuma rietumu frontē Vācija 1918. g. 11.novembrī bija spiesta noslēgt ar sabiedrotiem pamiera līgumu, pēc kura vācu armijai bija jāatstāj Baltija. Jau divas dienas vēlāk okupācijas vara bija spiesta atzīt Igaunijas brīvvalsti un nodot pagaidu valdībai zemes pārvaldi. Igaunijas pagaidu valdībai ar savu nelielo armiju vispirms nācās atbrīvot zemi no Padomju Krievijas karaspēka, kas iebruka zemē vācu armijai aizejot. Tikai 1919. g. aprīļa sākumā varēja notikt Igaunijas satversmes sapulces vēlēšanas. Tā jau 1919. g. maijā apstiprināja Igaunijas neatkarības deklarāciju. 1919. g. vasarā Latvijai izcīnot patstāvību pret iebrukušo krievu armiju un vācu karaspēka avantūrām, igauņu un latvju jaunās armijas cīnījās plecu pie pleca, jo Latvijas ienaidnieks toreiz bija arī Igaunijas ienaidnieks un Latvijas neatkarības zaudēšana būtu nozīmējusi arī Igaunijas neatkarības galu. Un vēlāk divu kaimiņtautu ieroči, kas bija slacījuši asinīm dzimto zemi kopīgās brīvības cīņās, slēdza brālību, kas abu valstu starpā pastāv arī tagad.”

 


Informācija no:

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_kuva1939n46|article:DIVL5|block:P1_CB00001|query:Igaunijas dzimšanas dienā Igaunijas dzimšanas dienu Igaunijas|issueType:P

 

No 19.līdz 28. februārim Valkas bibliotēkā apskatāma izstāde “Igaunijas Republikai - 100“. Sveicot savus tuvākos kaimiņus, aicinām iepazīties ar materiāliem par Igaunijas vēsturi, tās prezidentiem, ievērojamiem igauņu rakstnieku darbiem, kas tulkoti latviešu valodā.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.