D

Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Emīlis Dainis (1906-1944) – skolotājs. Dzimis Coru pagastā (Igaunijā). Beidzis Valkas valsts ģimnāziju un LU. Strādājis Cēsu skolotāju institūtā. Bijis skolotājs Valkas tautskolā (1941-43). Sarakstījis grāmatas: „Mājsaimniecības veidi latviešu dzīvē”, „Garazinātniskā psiholoģija un pedagoģija” u.c. Otrā pasaules kara laikā iesaukts leģionā, kritis.

 

Emīls Dainis (1912-?). Dzimis Kārķos. No 1948.g. dzīvojis Austrālijā Adelaidē, bijis elektrotehniķis dzelzceļa dienestā un privātā uzņēmumā. Bijis Austrālijas Latviešu biedrības valdes loceklis.

 

Ēvalds Dajevskis (1914-1990) – scenogrāfs. Dzimis Volosovā, daļu bērnības pavadījis vectēva mājās „Sīļos” pie Valkas. Ar šo vietu saistās pirmie paliekošie iespaidi: „Gaujas līču pļavas ar senozoliem, siena šķūnīšiem, rija, klētis, kas toreiz vēl bija neskartas savā senatnīgumā.” Izkopis iluzorās skatuves glezniecības virzienu, tiecies pēc emocionāli iedarbīga risinājuma. Pēc II pasaules kara dzīvojis un darbojies emigrācijā.

 

Frīdrihs Dambergs (1884-1929) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, RPI. Strādājis ārvalstīs, I pasaules kara laikā cīnījies Polijā. 1918.g. iestājies Latvijas armijā, kopā ar Studentu rotu piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. Miris traģiskā nāvē nelaimes gadījumā.

 

Edgars Dambis (1901-1975) – agronoms. Beidzis Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, LU, mācījies arī dziedāšanu. Bijis Smiltenes izmēģinājumu pienotavas bakteriologs. Sarakstījis mācību grāmatu „Mikrobioloģija un piensaimniecības bakterioloģija”. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā.

 

Roberts Dambītis (1881-1957) – ģenerālis. Dzimis Trikātas pagastā. Beidzis Trikātas draudzes skolu. Dienējis krievu armijā, bijis latviešu strēlnieku brigādes intendants. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 18.XI. Bijis Armijas saimnieciskās pārvaldes priekšnieks, Armijas štāba priekšnieka palīgs. 1939.g. atvaļināts. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lāčplēša Kara ordeni u.c. apbalvojumiem. 1940.g. VI iesaistījies Latvijas Tautas valdībā, kara ministrs. 1941.g. 20.VII apcietināts, nosūtīts uz Zaksenhauzenes koncentrācijas nometni. 1945.g. atgriezies Latvijā. Dzīvojis Trikātā. Kādu laiku bijis kolhoza priekšsēdētājs. Apbedīts Trikātas kapos.

 

Anna Dārziņa (1901-1979) – romāņu filoloģe, kritiķe. Dzimusi Blomes pagastskolā. 1944.g. emigrējusi. No 1948.g. dzīvojusi Brazīlijā, vēlāk Kalifornijā, ASV. Bijusi “Latviešu konversācijas vārdnīcas” līdzstrādniece un redaktore. Publicējusi apceres par franču un itāļu literatūru periodiskajos izdevumos.

 

Juris Dauge (1835-1910) – literāts un pedagogs. 1856.g. ar izcilību beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis skolotājs Baložu muižā, Saukā. Publicējies laikrakstā „Mājas Viesis”, sarakstījis pirmo mācību grāmatu astronomijā latviešu valodā „Zvaigžņu jeb debess mācība skolā par labu sarakstīta”. Nozīmīgākais darbs – „Turaidas jumprava”.

 

Leo Eduards Daugulis (1896-1968) – administratīvais pulkvedis-leitnants. Mācījies reālskolā Cēsīs, 1917.g. beidzis reālskolu Valkā. Studējis mehāniku Maskavā, beidzis Baltijas Tehnisko augstskolu Rīgā. Bijis tehniķis ūdensceļu direkcijā, studējis LU. No 1926.g. ieskaitīts aktīvajā karadienestā, atvaļināts 1940.g. Bijis vecākais inženieris Vietējās rūpniecības tautas komisariātā. Vācu okupācijas laikā galvenais inženieris Rīgas mehāniskajā rūpnīcā. Pēc kara inženieris-mehāniķis dažādos uzņēmumos. 1960.g. Alsviķu pienotavas rekonstruēšanas darbu vadītājs, no 1961.g. – RPI Elektroenerģētikas fakultātes laboratorijas vadītājs.

 

Kārlis Dēķens (1866-1942) – skolotājs un politiķis. No 1884.-1887.g. apmeklējis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Bijis skolotājs, Tautas padomes, Satversmes sapulces, Saeimas loceklis, izglītības ministra biedrs. Sarakstījis vairākas skolu un pedagoģiskas grāmatas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Svante Gustavs Dīcs (1670-1723) – vācu tautības garīdznieks, garīgais dzejnieks. Studējis teoloģiju Leipcigā. No 1693.-1723.g. mācītājs Smiltenē un Palsmanē. No 1713.g. – prāvests. Atstājis vienu no vecākajām Vidzemes draudzes baznīcu grāmatām, kuru rakstījis no 1693.-1723.g. Smiltenē. Izdevis lūgšanu grāmatu sievietēm „Garīga pērļu rota”, kurai pievienotas paša sacerētas dziesmas. No vācu un zviedru valodas tulkojis garīgas dziesmas. Sastādījis pirmo „Vidzemes latviešu dziesmu grāmatu” (1723), kurā ievietojis ap 180 tulkotas un paša sacerētas garīgas dziesmas. Sastādījis katehismu Vidzemei „Tā svēta bērnu mācība”, kas piedzīvojis vairākus atkārtotus izdevumus. Miris Smiltenē, kur arī apbedīts.

 

Diženajo Bernhards (īst.v. Bernhards Dižs; 1864-1933) – rakstnieks, tulkotājs. No 1881.-1885.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Strādājis par skolotāju Mazsalacā, bijis arī mājskolotājs. 19.gs. beigās dzīvoja Baku. Pratis latīniski, grieķiski gandrīz tikpat labi, kā latviski, uz vietas varējis sacerēt asprātīgus ekspromtus un epigrammas. Mūža otrajā pusē, būdams savādnieks, klaiņojis apkārt, pārtikdams no nelielas pensijas. Mūža beigās dzīvojis Cēsīs, kur arī miris.

 

Anastasija Djomina (1914-1968) – medicīnas darbiniece. No 1946.-1963.g. – Valkas rajona izpildu komitejas Veselības aizsardzības nodaļas vadītāja un rajona slimnīcas galvenā ārste. Vēlāk strādājusi par onkoloģi Valkas pilsētas poliklīnikā.

 

Adolfs Dobelis (1889-1918) – žurnālists un dzejnieks. Bijis laikraksta „Līdums” redakcijas loceklis Valkā.

 

Jānis Doreds (1881-1954) – kinooperators. Bērnībā dzīvojis Blomes „Doredēs”. Strādājis Holivudā, Krievijā un daudzās Rietumeiropas valstīs. Mūža nogalē dzīvojis Norvēģijā. 1955.g. viņa sieva Elizabete izdevusi grāmatu „Zeme man ir apaļa”.

 

Jēkabs Dravnieks (arī Jēkabs Draviņš-Dravnieks; 1858-1927) – žurnālists, tulkotājs, grāmatu izdevējs, leksikogrāfs. Dzimis Bilskas pagastā Pāpiņa muižā. Mācījies Brentu muižas pagastskolā, Ērģemes draudzes skolā, no 1872.-1876.g. – Valkas apriņķa skolā. Šeit parādās viņa spējas valodu apguvē, daudz lasa, tulko, mācās senās valodas, iesniedz izdošanai savu pirmo no vācu valodas tulkoto stāstu. Beidzis Tērbatas skolotāju semināru. Strādājis par skolotāju Kaukāzā un dažādās vietās Latvijā. Jelgavā strādājis pilsētas skolā un nodibinājis grāmatu apgādu, veikalu, spiestuvi un sietuvi. Izdevis pirmo latviešu „Konversācijas vārdnīcu” (nepabeigta), bijis viens no žurnāla „Austrums” izdevējiem. 1895.g. bankrotējis. Dzīvojis Rīgā, sagatavojis dažādas vārdnīcas („Angļu-latvju vārdnīca”, „Svešu vārdu grāmata”), tulkojis lugas un prozu. 1926.g. iznākuši J.Dravnieka Raksti: biogrāfija un valodnieciski raksti.

 

Andrejs Dripe (1929-2013) – rakstnieks. No 1950.g. sācis strādāt par skolotāju: vispirms Atašienē, tad Palsmanes ciema Spaliņu pamatskolā, kur uzrakstījis pirmo grāmatu „Mežciema puikas”. Vienu gadu bijis skolotājs Ķempu septiņgadīgajā skolā, pēc tam Palsmanes vidusskolā (līdz 1960.g.).  No 1969.g. strādājis literāru darbu, bijis Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs. Atzinību guvis ar romānu „Pēdējā barjera” (1971), kur izmantota Cēsu darba kolonijas pedagoga amatā gūtā pieredze. Ievērību pelna arī publicistika, kas apkopota grāmatā „Vēstules no kolhoza” (1981).

 

Jānis Dripe (1953) – arhitekts un diplomāts. Dzimis Palsmanes Spaliņu skolā. Bijis Latvijas kultūras ministrs (1993-96), Valkas brāļu kapu memoriālā ansambļa līdzautors (1984).

 

Aldis Dubļāns (1952). Ar fotogrāfijas mākslu nodarbojas jau no 1968.g. Strādājis Rīgā, Līvbērzē, no 1978.g. dzīvo Valkā. Strādā laikraksta „Ziemeļlatvija” redakcijā. Bijis fotogrupas „Reflex” dibinātājs un vadītājs, darbojies radošajā grupā „Akciju sabiedrība”. Publicētos darbus skatīt šeit

 

Kārlis Ducmanis (1881-1943) – senators, diplomāts, literāts un publicists. Dzimis Launkalnes „Kainažos”. Beidzis Raunas Jāņa skolu un reālskolu Cēsīs, Jelgavā, studējis Pēterpilī. 1913.g. uzsācis advokāta praksi, paralēli vadījis laikrakstu „Līdums” (Rīgā). No 1918.g. darbojies žurnālistikā, sarakstījis konversācijas vārdnīcai 10 apcerējumus par valsts zinībām, bijis Rīgas apgabaltiesas loceklis. 15 gadus strādājis Latvijas diplomātiskajā dienestā ārzemēs. No 1934.g. Latvijas ārlietu ministrijā juridiskās nodaļas vadītājs. 1936.g. iecelts par senatoru. Daudz rakstījis ārzemju presē par Latviju, lasījis lekcijas. Publicējis satīriskus rakstus ar pseidonīmu Atskabarga. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un vairākiem ārzemju ordeņiem. 1941.g. 14.VI deportēts, miris Vjatkas nometnē.

 

Jānis Dukāts (1885-1968) – aktieris. Strādājis Ventspils Latviešu skatuves biedrības teātrī. 1918.g. darbojies Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā, arī Ceļojošajā teātrī, bijis šā teātra direkcijas loceklis. 1923.g. dibinājis Privāto mākslu aģentūru. II pasaules kara beigās emigrējis uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz ASV. Darbojies Ņujorkas Daugavas Vanagu apvienotajā teātra kopā.

 

Eduards Duks (1901-1998) – agronoms. Mācījies Valkas ģimnāzijā. No 1940. līdz 1944.g. rudenim bijis Valkas apriņķa vecākais agronoms. Bēgļu gaitas viņu novedušas Vācijā, 1949.g. izceļojis uz ASV. Strādājis Kalifornijas universitātē.

 

Dainis Dukurs (1957) – sportists, treneris. No 1964.-1973.g mācījies Valkas 1. vidusskolā, beidzis Murjāņu sporta internātskolu. Nodarbojies ar vieglatlētiku, bijis Latvijas čempions bobslejā. SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” valdes priekšsēdētājs, Latvijas skeletonistu treneris, šī sporta veida aizsācējs Latvijā.

 

Milda Dūmiņa (dzim. Labsvīra, 1900-1992) – farmācijas zinātņu kandidāte. Dzimusi Bilskas pagastā. LU, LVU, RU, arī pēc kara LVU docētāja (1927 – 1950), RMI Farmācijas Ķīmijas katedras vadītāja, docente. Pilnveidojusi ārstniecības vielu pētīšanas metodes.

 

Arta Dumpe (1933) – tēlniece. Veidojusi daudzu izcilu personību portretus bronzā, arī kapa pieminekļus. Monumentālās tēlniecības jomā darinājusi Valkas brāļu kapu memoriālo ansambli (1984, kopā ar arhitektiem J.Dripi un A.Heinrihsonu), par ko 1985.g. saņēmusi LPSR Valsts prēmiju. 2015.g. par nozīmīgo ieguldījumu Valkas pilsētvides veidošanā ieguvusi Valkas pilsētas Goda pilsoņa nosaukumu. 

 

Zigrīds Dzenis (1929-1979) – zinātnieks ekonomģeogrāfs. Dzimis Valkā, 1948.g. beidzis Valkas vidusskolu, 1953.g. – Latvijas Valsts universitāti. Līdz pat mūža beigām strādājis LVU Ģeogrāfijas fakultātes Ekonomģeogrāfijas katedrā. 1969.g. viņam piešķirts docenta zinātniskais nosaukums, bijis arī Ģeogrāfijas biedrības vadītājs.

 

Aleksejs Artūrs Dzens-Ļitovskis (1892-1981) – rakstnieks un zinātnieks. Mācījies Valkas reālskolā, kur kopā ar R.Eidemani organizējis skolnieku literārus pasākumus, gan arī pats rakstījis dzejoļus un stāstus. Vadījis audzēkņu žurnālu „Vēsma”. Iepazinies ar daudziem literātiem, kas apmeklējuši Valku (Akuraters, Saulietis, Laicens, Paegle). Sadarbojies ar vairākiem preses izdevumiem, tai skaitā ar Valkas avīzi „Kāvi”. „Atklātā vēstulē Valkai” viņš salīdzinājis Valkas sabiedrisko dzīvi ar mārku, kur valda Varžu karalis, vēršoties pret pilsētas valdošo birokrātiju. Valkas izdevējam J.Rauskam nodevis dzejoļu krājuma „Pret rītu” manuskriptu, bet kara laikā rokraksts pazudis.

 

Kārlis Dzerres (1895-1951) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Valkā. Bijis zemkopis. Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 27.II. Piedalījies visās kaujās, paaugstināts par virsleitnantu. Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām. 1938.g. mainījis uzvārdu uz Dzelme. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagasta „Liepiņās”. Pēc II pasaules kara strādnieks rūpnīcā „Metāltehnika”.

 

Edgars Dzintars (1885-1955) – sabiedrisks darbinieks. 1904.g. sākumā strādājis Liellugažu pagastā kā skolotāja palīgs, pēc tam iestājies krājaizdevu sabiedrībā pie Valkas Viesīgās biedrības par grāmatvedi, kur nostrādājis līdz Pirmā pasaules kara sākumam.

 

Alīse Dzirkale-Cenne (1897-1969) – pianiste. Dzimusi Smiltenē grāmatu tirgotāja ģimenē. Viņas pirmais klavieru skolotājs bijis E.Dārziņš. Mācījusies Maskavas konservatorijā, beigusi Latvijas Konservatoriju. Strādājusi Cēsu mūzikas skolā, Rīgas tautas konservatorijā. Atvērusi savu klavieru studiju un mūzikas bērnudārzu, soliste un koncertmeistare Rīgas radiofonā, muzicējusi 100 koncertos. II pasaules karā koncertējusi latviešu leģionāriem frontē. 1944.g. nokļuvusi Vācijā. Izceļojusi uz ASV, aktīvi iesaistījusies Ņujorkas latviešu mūzikas dzīvē, rakstījusi mūzikas kritikas un korespondences latviešu trimdas periodikā.