Dziesma un deja Jaunklidzī laikmetu griežos

Zaigas Maisiņas (Baces) atmiņas:

Pēc Stāmerienas Lauksaimniecības tehnikuma beigšanas 1965. gadā sāku strādāt Trikātas pagasta Jaunklidzī kolhozā „Gaisma”. Nelielā laika posmā kolhozā savas darba gaitas uzsāka vairāki jaunie speciālisti. Un kā jau aktīviem jauniešiem, gribējās darboties pašdarbībā: dejot, dziedāt, spēlēt teātri. Paši sameklējām deju kolektīva vadītāju no Strenčiem. Tā bija Harija Podiņa. Dejojām gan kaimiņu ciemos, gan Valkas estrādē.

Vēsturiska atkāpe: 

Līdz pat 1973.gadam Jaunklidža teritorija atradās Trikātas pagastā.

Ieskatoties veco avīžu rakstos var secināt, ka pagājušā gadsimta 30-tajos gados Jaunklidzī notika aktīva kultūras dzīve.

Latviešu dziesmusvētku biedrības mēnešrakstā „Mūzikas Apskats” (1936.02.01.) norādīts, ka Devītajiem dziesmusvētkiem pieņemti vēl vairāki kori, tai skaitā, ar numuru 434. pieņemts Trikates Jaunklidzu koris, diriģents Ferdinands Aleksandrejs, korī ir 40 dziedātāji.

Citā „Mūzikas Apskata” numurā (1938.02.01.) stāstīts par Valmieras rajona pirmo kopmēģinājumu, kas noticis 23. janvārī E. Melngaiļa vadībā. No Trikātes Jaunklidzu kora pieteikti 32 dziedātāji, kopmēģinājumā ieradušies 26.

Laikrakstā „Brīvā Zeme” (1938.07.05.) publicēts raksts „Dziesmai un dzīves priekam” – par trikātiešu trešajiem dziesmu svētkiem 3.jūlijā. Šeit bija pulcējušies 23 Ziemeļlatvijas kori, un Trikātas pilskalnā kopā ar citiem dziesmas skandinājis arī Jaunklidzu koris.

„Tautu izglāba dziesmu gars” – tā saucas M. Brēma raksts laikrakstā „Latvijas Kareivis” (1938.07.05.), kurā arī aprakstīti Trikātas 3. dziesmu svētki: „Tie bija patiesi tautas svētki šā vārda vislabākā nozīmē. Tādiem jābūt dziesmu svētkiem, dziesmu dienai, kas cildina senatnes un tagadnes nacionāli daiļo un vareno latvju dzīvē, jo dziesma allaž vadījusi latvju ceļus baltās un nebaltās dienās.”

Tuvāk un pilnībā ar šiem rakstiem var iepazīties www.periodika.lv.