Šeit atrodamas īsas biogrāfiskas ziņas par novadā pazīstamām personām: rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, sportistiem un citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai darbojušies gan Valkā, gan visā vēsturiskā Valkas rajona teritorijā. Klikšķinot uz aktīvās saites, atveras informācija bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē.

Dati tiek papildināti. 

Papildu informācija pieejama bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

 

 

Ādolfs Cābulis (1890-?). Dzimis Ērģemes pagastā. Beidzis Valkas tirdzniecības skolu. Bijis Kūduma pamatskolas pārzinis, aizsargu rotas komandieris.

 

Oskars Cābulis (1886-?). Dzimis Ērģemes „Jaunvēžos”. Mācījies Ērģemes draudzes skolā un Baltijas skolotāju seminārā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Bijis Ērģemes – Turnas pamatskolas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Arturs Caunītis (1870-?) – kooperators. Bijis Gulbenes pilsētas valdes loceklis, dibinājis Gulbenes lauksaimniecības biedrību, krājaizdevu sabiedrību un bijis tās priekšsēdētājs. 1917.g. 15.XI piedalījies Valkas zemnieku kongresā, kas nolēma dibināt Latvijas valsti.

 

Augusts Celmiņš (1887-1989) – podnieks. Dzimis Vijciema pagasta „Paukulītēs”. 13 gadu vecumā sācis mācīties pie podnieka Sīmaņa Valkas pagasta „Bekās”, pēc trim gadiem amata prasmi devies pilnveidot pie vācu tautības podnieka Truca Valkā. No 1907.-1912.g. strādājis pie dažādiem Valkas podniekiem. Vēlāk darbojies citviet Latvijā. 1932.g. atgriezies Vijciemā, uzcēlis darbnīcu. Pēc 1940.g. strādājis p/s „Trikāta”. Pārceļoties dzīvot Vijciema centrā, „Podnieku” mājas ar cepli pamazām aizgājušas bojā.

 

Jūlijs Celmiņš (1921-1989) – dzejnieks. Dzimis Vijciema pagasta  „Paukulītēs”. II pasaules kara beigās izceļojis uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur beidzis Akvainas koledžu ar bakalaura grādu filozofijā un valodās. Strādājis Ceļu pārvaldes dienestā. Bijis aktīvs latviešu sabiedrībā, žurnāla „Treji Vārti” līdzstrādnieks. 1985.g. iznācis viņa dzejoļu krājums „Domāju tā”.

 

Kārlis Celmiņš (1893-1967) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Strenčos, bijis galdnieks, vēlāk – dzelzceļa remontstrādnieks Strenčos, Saules stacijā un Pedelē (Lugažos). Pēc II pasaules kara – sargs Valkas patērētāju biedrības Pedeles noliktavā. Apbedīts Valkā, Meža kapos.

 

Pēteris Celmiņš (1888-?). Dzimis Vijciema pagastā. Bijis pasta un telegrāfa departamenta kancelejas pārzinis, vecākais grāmatvedis, vēlāk krājkases pārvaldes tekošo rēķinu daļas vadītājs. Piedalījies pasta krājkases izveidošanas darbā, bijis direktora palīgs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Arvīds Celms (1898-1966) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Ērģemes pagastā, mācījies Valkas pilsētas skolā. Strādājis par atslēdznieku Valkā. 1919.g. 26.II Valkā iesaukts Latvijas armijā. Piedalījies cīņās Ziemeļlatvijā, kaujās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Pēc atvaļināšanas bijis zemkopis tēva mājās Ērģemes pagastā, bijis vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Turpat dzīvojis arī pēc II pasaules kara. Apbedīts Ērģemes kapos.

 

Jūlijs Celms (1879-1935) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Pedeles (Lugažu) pagastā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. 1920.g. ievēlēts Satversmes sapulcē, vēlāk arī 1., 2. un 3. Saeimā, darbojies sociāldemokrātu frakcijā.

 

Teodors Celms (1893-1989) – filozofs. Dzimis Pedeles pagastā. Mācījies Pedeles pagastskolā, beidzis M.Alkšņa tirdzniecības skolu Valkā. Studējis Maskavā tautsaimniecību un filozofiju. Freiburgas universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis LU privātdocents un profesors. Viņa esejas iznākušas krājumos „Tagadnes problēmas” un „Patiesība un šķitums”. Pēc II pasaules kara emigrējis, no 1949.g. dzīvojis ASV, bijis Ogastanas koledžas profesors Rokailendā.

 

Alvils Ceplis (1897-1943) – rakstnieks. 1917.g. ievēlēts „Brīvā Strēlnieka” redakcijas komisijā Valkā. Darbojies Ziemeļvidzemē, rakstījis „Latvju Strēlniekā” (arī par Smilteni) un „Brīvajā Strēlniekā”. 1918.g. kopā ar sarkanajiem strēlniekiem atstājis Latviju. No 1926.g. dzīvojis Maskavā, strādājis laikrakstu redakcijās. Rakstījis dzeju, romānus („Zeme”). 1937.g. represēts, pēc nāves reabilitēts.

 

Eduards Cerbulis (1898-1977) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis Vijciema pagastā. Beidzis vidusskolu. Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā 1919.g. 13.III, piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Vijciemā, vēlāk Valkā. Bijis patērētāju biedrības šoferis. 1930.g. pārcēlies uz Rīgu, bijis autobusa šoferis. Viņam piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagasta Burgas muižā. II pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogalē dzīvojis ASV, Floridas štata Sanktpēterburgas pilsētā.

 

Fēlikss Cielēns (1888-1964) – rakstnieks un politiķis. 1918.g. darbojies „Strādnieku Avīzes” redakcijā Valkā. Vēlāk bijis Tautas padomes, Latvijas sapulces, Saeimas deputāts. Pēc II pasaules kara dzīvojis Zviedrijā, bijis Latvijas PEN kluba biedrs. Rakstījis lugas, noveles, stāstus, romānus, atmiņas.

 

Arvīds Ciemiņš (1900-1969) – čellists. Dzimis Zvārtavā. No 1922.g. sācis uzstāties koncertos kā solists. Darbojies Nacionālajā operā un Latvijas radiofonā, Vācijā Berlīnes, Oldenburgas un Bādenbādenes radiofonā. No 1951.g. – orķestrī Bostonā, vēlāk Kalifornijā, kur kopā H.Štrausu un H.Vīnertu koncertējis kā Kalifornijas trio.

 

Jānis Ciemiņš (1906-1956) – ārsts. Dzimis Zvārtavas pagastā. Beidzis Dzeņa reālģimnāziju un LU. Bijis Skultes pagasta, Rīgas apriņķa un aizsargu ārsts. Dziedājis Dziesmuvaras korī Rīgā. II pasaules kara beigās izceļojis. Dzīvojis Klīvlendā, ASV. Piedalījies Latviešu koncertapvienības dibināšanā.

 

Rūdolfs Ciemiņš (1897-1945) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis-leitnants. Dzimis Zvārtavā. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Bijis Jaunlatgales, vēlāk Jelgavas-Bauskas kara apriņķu pārvaldes priekšnieks. Padomju okupācijas laikā – Gaujienas nacionālo partizānu vadītājs. No 1941.g. – Daugavpils prefekts. Dienējis vācu armijā, 1944.g. aizbraucis uz Vāciju, gājis bojā sabiedroto uzlidojuma laikā Drēzdenē.

 

Kārlis Cilinskis (1845-?) – skolotājs un literāts. No 1865.-1868.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Ražīgs lubu literatūras autors. Sastādījis bēru runu krājumu, mājmācības grāmatu „Bērnu dārzs”, kā arī „Vidzemes Šveices pilis.. līdz ar vēsturisko stāstu par Turaidas Maij-Rozi”, „Modernais mīlestības vēstulnieks…” u.c.

 

Jānis Cimze (1814-1881) – pedagogs, pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs, latviešu koru kultūras pamatlicējs. Dzimis Raunas draudzē Cimzas pusmuižā, beidzis Raunas draudzes skolu. Bijis mājskolotājs Rozes muižā un Smiltenē, skolotājs Valmieras draudzes skolā. Studējis Veisenfelsas skolotāju seminārā Vācijā, bijis brīvklausītājs Berlīnes universitātē. No 1839.-1881.g. vadījis Vidzemes draudžu skolu skolotāju semināru (sākumā Valmierā, no 1849.g. – Valkā), kurā sagatavoti 479 skolotāji. Sastādījis krājumu „Dziesmu rota”.

Veltījums Jānim Cimzem 200. dzimšanas dienā (2014)

 

Kārlis Cīrulis (1906-1973) – veterinārārsts pulkvedis-leitnants. Beidzis LU. 1929.g. iesaukts Latvijas armijā. 1941.g. VI izbēdzis no karaspēka vasaras nometnes Litenē, slēpies vecāku mājās Kārzdabā. Vācu okupācijas laikā Daugavpils apriņķa vet-ārsts. No 1943.g. IV – latviešu leģionā. Pēc kara bijis filtrācijas nometnē Karēlijā. No 1947.-1948.g. pasniedzējs Smiltenes zootehnikumā, vēlāk vet-ārsts Saldū.

 

Reinis Cukurs (1866-1946) – skolotājs. No 1883.-1887.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Bijis skolotājs Liepupē un Mazsalacā. Piedalījies 1905.g. kustībā, emigrējis, vadījis proģimnāziju Malajā. Pēc atgriešanās Latvijā no 1920.-1923.g. organizējis un vadījis Jelgavas skolotāju institūtu. Nodibinājis Tautas konservatoriju Jelgavā, labierīcības biedrību Saulkrastos. Sarakstījis mācību grāmatas, tūristu ceļvežus u.c.