2021.gada 9.februārī Eiropas Komisijas EOSC vadības padomes Prasmju un apmācību darba grupa publicēja apjomīgu ziņojumu “Digitālās prasmes FAIR principos balstītai atvērtai zinātnei”. Vērienīgā un ambiciozā iniciatīva EOSC ir iecerēta kā uzticama pārrobežu un starpdisciplināra digitālā platforma zinātnes kopienai, kura nodrošinātu atvērtu un netraucētu piekļuvi datiem un pakalpojumiem. Tā ļautu īstenot pilnu pētniecības datu ciklu, sākot ar datu atklāšanu un datizraci, un turpinot ar datu pārvaldību, analīzi un atkārtotu izmantošanu. Jau minētās darba grupas uzdevums ir rūpēties par šī mērķa īstenošanai un darbībai nepieciešamo prasmju un mācību programmu definēšanu. Paralēli ieguldījumiem infrastruktūrā un likumdošanā, būtisks priekšnosacījums izvirzīto mērķu īstenošanai būs cilvēki, to prasmes un zināšanas, kā arī pietiekoša mācību un ekspertīzes “infrastruktūra” – kompetences centri, mācību programmas, eksperti un lektori. Ziņojuma eksperti min nepieciešamību definēt atvērtās zinātnes īstenošanā iesaistāmo speciālistu profesijas un karjeras virzienus, piemēram, datu zinātniekiem, datu stjuartiem un datu kuratoriem, pētniecības programmatūras inženieriem u.c.

 

2021.gada martā notikušajā “EOSC Nordic” vebinārā izskanēja aptuvens aprēķins, cik daudz datu stjuartu un cita atbalsta personāla būtu nepieciešams, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu atvērto pētniecības datu jomā un FAIR principu īstenošanā. Aprēķini rāda, ka uz katriem 20 pētniekiem būtu nepieciešams 1 datu pārvaldības atbalsta profesionālis, un tas Eiropas Savienības mērogā veido iespaidīgu skaitli – aptuveni 500 000 speciālistus. Lai arī pēdējo dažu gadu laikā Eiropā ir uzsāktas atsevišķas iniciatīvas šo profesiju apzināšanā un definēšanā, joprojām pietrūkst visaptverošas diskusijas un rezultātu šādu profesiju apguves, prasmju, zināšanu un mācību resursu jautājumos. Detalizētāku apskatu par atvērto zinātni, zinātnes komunikāciju, kā arī Eiropā notiekošajiem procesiem atvērtās zinātnes atbalsta funkciju definēšanā un mācību programmu veidošanā lasiet šajā apskatā.

 

Nav grūti secināt, ka šīs tendences jau tuvāko gadu laikā radīs augstas ekspektācijas arī no Latvijas augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju administrācijas un zinātniskās darbības atbalsta struktūrvienībām, t.sk. akadēmiskajām bibliotēkām, akadēmiskajiem apgādiem un IT struktūrvienībām. 2020.gada sākumā veiktajā pētījumā par atvērto zinātni Latvijā vairāki intervētie augstākās izglītības un zinātnes vides pārstāvji pauda bažas un skepsi par atvērtās zinātnes praktiskās ieviešanas spējām, iespējām un kapacitāti (konceptuāli gan atbalstot iniciatīvas mērķus).

 

Latvijas Nacionālā bibliotēka kā viena no pieminētā pētījuma veicējām uzskata par loģisku un nepieciešamu soli organizēt izglītības programmu, kura veicinātu informētību un kopīgas izpratnes veidošanos par atvērtās zinātnes un zinātnes komunikācijas jēdzieniem, uzdevumiem, procesiem un attīstības gaitu, to ietekmi un prasībām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes videi. Tas palīdzētu institūcijām objektīvāk novērtēt to resursus, zināšanas un atbilstoši reaģēt, lai vidējā termiņā nodrošinātu Latvijas zinātnes un katras zinātniskās institūcijas sekmīgu iekļaušanos starptautiskajos atvērtās zinātnes un komunikācijas procesos. Latvijas zinātniskās informācijas vides sakārtošana un efektīvāka zinātnes komunikācija pozitīvi ietekmēs arī Latvijas zinātnes rezultātu izplatīšanu starptautiskajā zinātniskās informācijas vidē, tādējādi veicinot citējamību, novērtējumu un starptautisko sadarbību.

 

LNB izstrādātā izglītības programma “Atvērtā zinātne un komunikācija” labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas apstākļos tiks īstenota klātienē un notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pirmā grupa mācības uzsāks š.g. oktobrī un visu 76 akadēmisko stundu programmu plānots apgūt 12 pirmdienās. Mērķauditorija šai programmai ir augstskolu un zinātnisko institūciju zinātnes administrācijas un komunikācijas speciālisti, zinātnes administrēšanā iesaistītie valsts pārvaldes institūciju speciālisti, akadēmisko bibliotēku speciālisti, akadēmisko apgādu un zinātnes atbalsta infrastruktūras veidošanā iesaistītie IT struktūrvienību darbinieki. Programmas apguvējiem būtu vēlamas pamatzināšanas par zinātniskās informācijas vidi un procesiem.

 

Programmas saturu veidos 19 kursi, kuri organizēti trīs tematiskos blokos: repozitoriji un datu pārvaldība (publikāciju un datu repozitoriji, FAIR principi, metadati un saistītie dati, datu sagatavošana publicēšanai, datu pārvaldības plāni, atvērtā zinātne un autortiesības), zinātnes komunikācija (akadēmiskā izdevējdarbība, atvērto žurnālu publicēšanas platformas, akadēmiskie sociālie tīkli un tīklošanās, amatierzinātne, pūļiesaiste un populārā zinātne, zinātnisko konferenču rīkošana), atvērtās zinātnes kvalitāte un administrēšana (zinātnes ētika, bibliometrija, finansējuma iespējas zinātnei, pārmaiņu vadība, EOSC Eiropas Atvērtās Zinātnes mākonis). Lektoru komandā ir izdevies sapulcēt 15 nozares speciālistus no dažādām Latvijas augstskolām un zinātniskās darbības institūcijām, t.sk. Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

 

Izglītības programmas mācību maksa: 199,00 €. Interesenti tiek aicināti rezervēt vietu grupā, aizpildot pieteikuma anketu līdz 2021.gada 10.augustam (ar katru interesentu pēc rezervācijas perioda beigām sazināsies LNB Kompetenču attīstības centra darbinieks, lai informētu par grupas komplektēšanu un vienotos par reģistrēšanos programmai un mācību maksas kārtību). Programmas apraksts un saite uz rezervācijas formu atrodama šeit.

 

Jautājumus par programmas norisi, kursiem, lektoriem un reģistrēšanos lūdzam sūtīt LNB Kompetenču attīstības centram: kompetencu.centrs@lnb.lv

 

 

Ziņu sagatavoja:

Jānis Kreicbergs
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centra projektu vadītājs
e-pasts: janis.kreicbergs@lnb.lv
Tālr.: +371 67716237