Pētījums: iedzīvotāji grāmatas uzskata par svarīgām, bet lasa maz
Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kultūru uzskata par būtisku nācijas pastāvēšanas sastāvdaļu, kā svarīgākās kultūras jomas minot muzejus, teātri un mūziku. Līderu sarakstam seko arī literatūra.
Nācijas pastāvēšanā un attīstībā nozīmīga loma ir arī teātrim un literatūrai, atzīst "Baltic International Bank Latvijas barometrā" aptaujātie, būtiski mazāku svaru piešķirot filmu mākslai, dizainam, arhitektūrai un vizuālajai mākslai.
Jau detalizētāk iedziļinoties tieši literatūras lauciņā, respondenti salīdzināja savus lasīšanas paradumus šodien ar laiku pirms pieciem gadiem, un puse atzina, ka grāmatas lasa retāk nekā iepriekš. Salīdzinoši liela daļa (27%) iedzīvotāju gan norāda, ka turpina lasīt tikpat daudz kā pirms pieciem gadiem, bet 12% uzsver, ka lasa pat vairāk nekā iepriekš.
Ar pilnu pētījuma aprakstu var iepazīties šeit.
"CultureLab" jaunākais pētījums par bibliotēku izmantošanu un lasīšanas paradumiem
Grāmatu lasītāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši neliels – vismaz vienu grāmatu gadā ir lasījuši tikai 57% iedzīvotāju. Pēdējo desmit gadu laikā grāmatu lasītāju īpatsvars ir krities par aptuveni 10% – no 68% līdz 57%. Šie dati lielā mērā sasaucas arī ar statistiku par grāmatu tirāžām latviešu valodā – ja 2007. gadā grāmatu tirāža bija 4,8 milj. eksemplāru gadā, tad 2015. gadā vairs tikai 2,8 milj. eksemplāru. Tai pat laikā – tie, kuri lasa grāmatas, parasti lasa aktīvi – 10% Latvijas iedzīvotāju gadā izlasa vairāk nekā 10 grāmatas, 24% – no 3 līdz 10 grāmatām, un 23% – vienu vai divas.
Aktīvāki lasītāji ir augstāko izglītību ieguvušie (šajā mērķa grupā 75% ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā), sievietes (69%), tie, kuru ienākumi pārsniedz 600 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī (69%), kā arī Rīgā dzīvojošie (66%). Savukārt retāk grāmatas lasa pamatizglītību vai vidējo izglītību ieguvušie (attiecīgi – 43% un 46% ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā), 25-34 gadīgie (43%), vīrieši (44%), tie, kuru ienākumi nepārsniedz 199 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli (47%), kā arī laukos dzīvojošie (48%).
Ar pilnu pētījuma aprakstu var iepazīties šeit.
