Tas laikā notikās, kad latvjus prata vienot
Uz darbiem diženiem kāds mirklis gaišs un svēts.
Kaut gadi garām iet, ar vēja spārniem skrienot,
Bet mums no atmiņas tas netiek izdeldēts.
Kad savu pagātni un nākamību cienot,
To visu izvedam, kas bija iecerēts.
Ar troksni sagāzās tad vecās dzīves balsti,
Mēs augšām pacēlām kā sauli jaunu valsti.
Un tas, kas jutās vecs — tam veiksme kļuva raita,
Kas atšķirts dzīvoja, tas alka pulkā stāt;
Tā latvjiem iesākās visslavenākā gaita
Par kuru nenobeigs tos mūžos slavināt.
Pie kapiem vecajiem, kam nezinājām skaita
Ikdienas pierakām mēs atkal jaunus klāt;
Gars, kuram klausīja tais dienās tūkstots roku
Tas beidzot pavēra mums skaidru debess loku.
Šīs ir rindas no Edvarta Virzas dzejoļa “Prologs”. Dzejolis nolasīts Nacionālajā teātrī Valsts proklamēšanas svētkos 18. novembrī (tas publicēts arī laikrakstā “Brīvā Zeme” 1937, 17.nov.).
Sveicam visus Latvijas dzimšanas dienā!