09.06.2020
"Ziemeļlatvijai" 95. dzimšanas diena

“Vienos ziedos līkst Latvija. Zied rudzi, zied āboliņš. Zaļi miglo dārzi un lauki. Gaiss ziedu putekļu pilns.” Šādā cerību pilnā laikā 1925. gada 13. jūnijā savu gaitu sāka laikraksts “Ziemeļlatvija”.

 

 

 

Ziņas par “Ziemeļlatvijas” iznākšanu laika posmā no 1925. līdz 1940. gadam, kad tās izdošana tika pārtraukta, atrodamas izdevumā "Latviešu periodika". Atmodas laikā "Ziemeļlatvijas" vārdu nesa LTF informatīvais biļetens. Valkas rajona laikraksts nosaukumu "Ziemeļlatvija" atguva 1992. gada maijā. 

 

Bet pašā pirmajā publikācijā “Gaitu sākot” redakcija solījusi pulcēt ap sevi progresīvi domājošo darba inteliģenci, vecsaimniekus, jaunsaimniekus un nacionālo strādniecību kopīgam darbam – “saimnieciski stipras, kulturāli augstas un nacionāli dziļas Latvijas izveidošanai.” Plānots, ka laikrakstā līdzdarbosies rakstnieki A. Austriņš, A. Baltpurviņš, K. Kraujiņš, A. Sauliets, skolotājs J. Bricmanis,  agronoms A. Kaksis, apriņķa ārsts Dr. Lībiets  u.c. Ziemeļlatvijas sabiedriski, valsts un pašvaldību darbinieki.

 

Laikraksta pirmā numura rakstā “Caur Latvijas malienu” par saviem ceļojuma iespaidiem Ziemeļlatvijā stāsta Kārlis Kraujiņš. Cita starpā viņš pieminējis arī Ērģemi kā diezgan auglīgu apgabalu. “Ērģemieši ar pilnu tiesību var skaitīties par turīgiem ļaudīm. Te atrodama arī viena otra priekšzīmīga saimniecība.” Bet plašāk K. Kraujiņš aprakstījis Valku:

 

“Valka! Domas pāršalc kā maiga atziņa no tā gara, kas te.. Latvijas pirmstapšanas laikos veidojies.. Latviešu inteliģence.. atrada sev mājokli šai Ziemeļlatvijas metropolē; un te, šai garīgajā atmosfērā, izšķīlās tā politiskā un kulturelā dzirksts, kas ar tādu spraigumu uzliesmoja par Latvijas tapšanas domu. Valka – Latvijas valstiskās apziņas un politiskā romantisma šūpulis.”


K. Kraujiņš pieminējis arī Valkas atšķelšanu no Latvijas. Novilktā robeža kavē sadarbību. Igauņu Valkā latviešu tobrīd krietni vairāk; no Latvijas latviešiem tie atšķirti ar mazo Varžupīti, kurai “tomēr tik liela un liktenīga nozīme”.

Valka nodēvēta par topošu pilsētu – “kā malienas sirds, kurā salejas visas pieteku āderes, Valka nākotnē izvērtīsies par plašu Ziemeļlatvijas metropoli. Parocīga satiksme, veselīgi klimatiskie apstākļi un lēta dzīve — tie lielā mērā būs topošās dzīves sekmētāji. Ieviesīsies rūpniecība, uzplauks tirdzniecība. Valkai jābūt par malienas kulturelās dzīves veidotāju un labklājibas centru. Visas zīmes to rāda.

 

Avīzē ievietots Antona Austriņa stāsts “Laulāšana” (no krājuma “VaIkas stāsti”), kurā lasām: “Pat toreiz, vēl nedalītās Valkas laikā, es visus trīs gadus, kā paredzēdams jau, dzīvoju aiz Varžupītes jaunajā daļā – Lugažu laukumā. Pirmo gadu Purbeka mājā pie bēgļa Vaivariņa un pēdējos divus Kolera mājā, ieslavētā Vitas fon K. pansijā.. Pārkravājot atmiņās redzu, ka vielas pietiktu veselam krājumam Valkas stāstu. Daži virsraksti radušies jau toreiz, staigājot pa Valkas ielām un gar Pedeli. Piemēram: Zēģeļu laiva stāstītu par dzīvokļa saimnieku Vaivariņu..; Stirnas mugura – par kādu vietējo skolotāju vecpuisi, labu iemetēju un brangu izēdāju; Maija sagaidīšana, Izbraukums uz Zīles krogu un daudz citi.” Šai reizei A. Austriņš izvēlējies stāstu par savu pansijas kaimiņu mācītāju, kuram bijis jālaulā kāds Kurzemes bēgļu pāris – “brūte saimniece atraitne, brūtgāns miesnieks.. Sieviete pusmūžā, pavadonis vēl tīri pajauns..”

 

Par jaunākajiem notikumiem Valkā vēsta avīzes rubrika "Vietējā hronika"ugunsgrēks Rīgas ielā, pirmie novada dziesmu svētki Igaunijas Valkā, aicinājums valcēniešiem "cienīt ne tikai dzertuves un tukšu tenkošanu, bet arī mākslu"...

Interesantu ainu uzbur laikrakstā atrodamie sludinājumi – fotogrāfs Ž. Mangals pagodinās paziņot, ka atvēris plaši iekārtotu fotodarbnīcu, G. Auziņ piedāvā visjaunākās modes dāmu cepures. Valkā tobrīd darbojas Kušķa pulksteņu veikals, Eklona apavu tirgotava, Kiora konditoreja u.c.

 

Tas viss un vēl šis tas lasāms laikraksta "Ziemeļlatvija" pirmajā numurā, kas, tāpat kā pārējie, atrodams portālā Europeana Newspapers. Ērtākai laikraksta pārskatīšanai Valkas bibliotēkā izveidots iznākušo avīzes numuru kalendārs "Ziemeļlatvija" no 1925.–1940. gadam.

 

SVEICAM "ZIEMEĻLATVIJU" 95. DZIMŠANAS DIENĀ!

 

 

 

 

Neliels ieskats laikraksta pirmajos numuros

 

Pēdējo gadu publikācijas par laikraksta redakcijas darbiniekiem un citiem ar "Ziemeļlatviju" saistītiem notikumiem atrodamas bibliotēkas novadpētniecības datubāzē 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.