09.03.2020
Sveicam studiju “Saulīte” 60. dzimšanas dienā!

Līdz 28. martam novadpētniecības stendā skatāma izstāde “AR SAULI SIRDĪS UN DARBOS”, veltīta Tautas lietišķās mākslas studijas “SAULĪTE” 60. dzimšanas dienai. Kolektīva gaitām varam izsekot caur laikrakstu publikācijām, kā arī aplūkot tās vairāku grāmatu lappusēs.

 

Pašā pirmajā publikācijā (Darba Karogs, 1961, 24.janv.) vadītāja B. Pētersone stāstījusi: “Pagājušā gada martā rajona kultūras namā sāka darboties rokdarbu pulciņš. Valcēnietes un Valkai tuvējās apkārtnes sievietes par šo darbu izrādīja lielu interesi, pulciņā pieteicās daudz dalībnieču.”

 

Pirmā nodarbība notikusi 1960. g. 26. martā, bet 1968. g. 12. februārī Valkas lietišķās mākslas kolektīvam piešķirts Tautas mākslas studijas nosaukums. “Kad šo gaviļu vēsti pārveda no Rīgas sākās gudrošana – kā tikko dzimušo lai sauc, nu taču tas nopelnījis sev vārdu. Izvēlējās pašu siltāko un gaišāko – “Saulīti”.” (I. Sudraba laikrakstā Darba Karogs, 1968, 17.febr.}

 

“Visus šos gadus studijas dalībnieki ir strādājuši ar sauli sirdī. Tā atmirdz viņu darbos un domās” (Ziemeļlatvija, 2000, 13.apr). Pa šo laiku “Saulītē” darbojušies vairāki desmiti daiļamatnieku, daudzus no viņiem atgādina laikrakstu lappuses. Tās stāsta par krāšņām darbu izstādēm ar skaistiem nosaukumiem – “Valcēnietes dzīves gājuma pūrs”, “Etniskā identitāte mūsdienu kultūrā”, “Zied lini, ziliem ziediem zied” u.c.

 

TLMS “Saulīte” no 2000. gada vada Inese Pētersone. “Viņa veiksmīgi turpina vīramātes Brunhildes Pētersones 40 darba gados paveikto” (S. Pilskalne laikrakstā Ziemeļlatvija, 2003, 28.jūn.). Brunhilde savulaik visiem ieteikusi svētkos valkāt tautas tērpu: “Mūsu novada tautas tērps ir galvenokārt svītrains, tur parādās Gaujas mežu skaistums, tur Vijciema pļavu ziedainība. Baltā villaine liecina par sievu staltumu un gaišo domu nēsātājām” (Ziemeļlatvija, 2001, 8.nov.).

 

Daļa izstādes materiālu veltīta arī Ziemeļvidzemes šatiersegām, kas nu jau iekļautas Nacionālajā Nemateriālā kultūrmantojuma sarakstā. “Tiem, kuri nezina, kas ir šatiersegas, saviem vārdiem varu tās raksturot kā biezas, stingras, abpusēji skatāmas un lietojamas svītrainas vilnas segas,” tā savulaik aprakstījis A. Dubļāns (Ziemeļlatvija, 1999, 9.marts).

 

Gaidām bibliotēkā gan pašus studijas “Saulīte” dalībniekus, gan viņu darba cienītājus! Priecāsimies, ja kāds dalīsies atmiņās par savām gaitām studijā!

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.