Sagaidot 1.septembri – Zinību dienu, bibliotēka aicina aplūkot izstādi “TIKAI AR PAMATĪGU IZGLĪTĪBU MĒS VARAM TIKT PIE GODĪGAS TURĪBAS.” Tā veltīta šo zīmīgo rindu autoram, novadniekam JĒKABAM DRAVNIEKAM (1858-1927) 160. dzimšanas dienā.
Jēkabs Dravnieks – skolotājs, žurnālists, tulkotājs, grāmatizdevējs, valodnieks –
dzimis 23. septembrī Pāpiņu muižas (tagad Bilskas pag.) Lejas-Dravniekos, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Lībiešu mazmuižu Ērģemes pusē. Desmit gadu vecumā uzsācis mācības Brentu muižas pagasta skolā, bijis viens no labākajiem skolēniem klasē. Nākamajā ziemā mācījies Ērģemes draudzes skolā, kaislīgi nodevies mācībām un grāmatu lasīšanai. Tomēr veselības problēmu dēļ mācības pārtraucis. Atsācis mācīties toreiz Ērģemē ierīkotā vasaras skolā, kur mācības notikušas latviešu valodā. No 1872.-1876. g. mācījies Valkas apriņķa skolā ar vācu mācību valodu. Šajā laikā no vācu valodas iztulkojis stāstiņu “Mīlestības alga”, kas vēlāk arī izdots. Trūcīgo apstākļu dēļ mācīties ģimnāzijā nav varējis. Atradis darbu pie kāda tirgotāja Valkā, tomēr sapratis, ka tas nav domāts viņam.
Mācības turpinājis Tērbatas skolotāju seminārā, pēc tā beigšanas vairākus gadus strādājis par skolotāju. Sarakstījis brošūru “Paidagoģiska balss skolotājiem un tādiem, kam skola rūp” (apskatāma izstādē), kas zināmā mērā veicinājusi latviešu nacionālās pedagoģiskās domas attīstību. Viņš uzsvēris, ka skolas uzdevums ir bērnus vispirms sagatavot dzīvei un īpašu uzmanību pievērsis dzimtās valodas mācīšanai skolās. Pedagoģija bijusi viņa aicinājums, tomēr pastāvošās skolu sistēmas kritizēšanas dēļ skolotāja darbu vairs nav varējis strādāt.
Kultūras žurnālists Arno Jundze Jēkabu Dravnieku ieskaitījis to latviešu izcilo redaktoru komandā, kas savulaik pratuši izdarīt to, ko citi nespēja. Dravnieks bijis viens no žurnāla “Austrums” dibinātājiem un tā intelektuālās līnijas uzturētājiem.
Jēkabs Dravnieks darbojies arī kā grāmatu izdevējs. Viņa apgādā iznākušas ap sešdesmit grāmatas: Blaumaņa stāstu krājums “Pie skalu uguns”, Šekspīra lugas “Hamlets” pirmais izdevums latviešu valodā atsevišķā grāmatā u.c. Dravnieks izdevis arī latviešu tautas pasakas, tautasdziesmas, aizsācis enciklopēdiju izdošanu. Viņam pieder ideja par Konversācijas vārdnīcas izdošanu latviešu valodā. Tās pirmā burtnīca iznākusi 1891. g. Diemžēl vārdnīca netika pabeigta, jo Dravnieka apgāds bankrotējis.
Turpmākajos dzīves gados viņš pievērsies vārdnīcu veidošanai. 28 gadu vecumā iznākusi pirmā svešvārdu vārdnīca. Četrdesmit gadu laikā katru otro gadu izdota kāda vārdnīca. Viņa devums leksikogrāfijā radījis pamatu tālākiem pētījumiem. Viņa sastādītās vārdnīcas laikā līdz Otrajam pasaules karam nodrošinājušas labu iespēju apgūt krievu, vācu un angļu valodu. 1926. g. iznākuši J.Dravnieka Raksti: biogrāfija un valodnieciski raksti.
Gita Stalte, savulaik par Jēkabu Dravnieku rakstot, atzinusi, ka – lai arī viņa vārds plašākam lokam ir nepelnīti svešs, tomēr viņa devums latviešu valodniecības, leksikogrāfijas, pedagoģijas, literatūrkritikas un grāmatu izdevniecības jomās ir milzīgs. Viss, ko Dravnieks darījis, joprojām ir pietiekami mūsdienīgs. Hab. fil. dok. Ina Druviete viņa darbību raksturojusi kā “pilnīgu izpratni par tautas garīgās dzīves attīstību visās tās kopsakarībās”. Rakstot par skolu, viņš kā svarīgāko uzsvēris tās audzinošo lomu. Literatūrā, viņaprāt, jākultivē labais – “idealizierēt dzīvi nevis dubļos vārtīties”. Dravnieks pats mīlējis dzīvi un cilvēkus, ticējis tam, ka cilvēks ar saviem darbiem spēj vairot labo šajā pasaulē, domājis par darbu, ne par slavu vai naudu. Viņam pieder vārdi: “Mums būs būt čakliem un rosīgiem kā bitēm, mums neatlaidīgi, intensīvi un ražīgi jāstrādā – tad mums nekā netrūks.”
Kādā vēstulē Rainis Dravniekam rakstījis: "Visus tos gadus Tu esi pavadījis lielā nepārtrauktā darbā, un, kad šo darbu ārēji neredz un par viņu nerunā, tad viņš netop caur to mazāks, bet gan viņa darītājs savā klusībā lielāks."
Izstādē var iepazīties ar Jēkaba Dravnieka sarakstītajām un izdotajām grāmatām, sastādītajām vārdnīcām no Valkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumiem, kā arī izlasīt par viņu rakstīto grāmatās un presē. Sakām lielu paldies novadniekam, Dravnieku dzimtas turpinātājam Valdim Antonam par izstādei uzticētajām grāmatām!
Izstāde aplūkojama novadpētniecības stendā no 24. augusta līdz 29. septembrim.
Izmantotā literatūra:
Līgotņu Jēkabs. Bērnība un skolas gadi // J. Dravnieka Raksti. – Rīga : Valters un Rapa, 1926. – 5.-10.lpp.
Jundze, Arno. Izcili redaktori // Forums. – Nr.31 (2004, 13./20.aug.), 4.lpp.
Stalte, Gita. Dzīves mīlētājs un "idealizierētājs" Jēkabs Dravnieks // Rīgas Balss. – (1998, 5.nov.), 14.lpp.
