Aprīlī novadpētniecības stendā aplūkojama izstāde “Latviešu un igauņu kultūru vienotājs MARTS PUKITS”, tās igauniskais tulkojums varētu būt “Läti ja Eesti kultuuri ühendaja”.
Marts Pukits (arī Pukitss) ir igauņu grafiķis un mākslas vēsturnieks, rakstnieks, tulkotājs. Dzimis 1874. gada 30. aprīlī Hallistē kā lauku kalēja dēls. Mācījies pagasta un apriņķa skolās, vienu gadu – Valkas pilsētas skolā (tagad Valgas pusē), studējis Leipcigā. Bijis žurnālists, skolotājs, lektors Pēterburgā un Tērbatā, Tartu pilsētas bibliotēkas vadītājs. Tulkojis R.Blaumaņa, A.Čaka, J.Akuratera, Aspazijas, Raiņa, K.Skalbes darbus. Sarakstījis igauņu valodā latviešu kultūras vēsturi (1937). Šī grāmata, kā arī daži tulkojumi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma aplūkojami izstādē.
Vikipēdijā atrodamā informācija vēsta: Kaut arī Pukits dzīvoja netālu no Latvijas teritorijas, īslaicīgi pat Ipiķos, viņš zināja tikai dažus vārdus latviešu valodā. Interese par latviešu valodu viņam radās, mācoties Trefnera ģimnāzijā Tartu. Uzņēmīgais jauneklis devās uz Valku, iegādājās latviešu valodas gramatiku, Ulmaņa vārdnīcu un sāka mācīties latviešu valodu. Jau nākamajā gadā (1893) tika publicēti viņa tulkojumi (pats pirmais – Lapas Mārtiņa stāsts «Ziemsvētku vakara laime»). Martam Pukitam bija dziļa interese par latviešu kultūru un literatūru, kā arī vēlme iepazīstināt ar to savus tautiešus.
Kā avīzē “Tēvija” (1944, 3. maijā) atzinis B. Bramanis: “Latviešu un igauņu kulturālo attieksmju un draudzīgo saišu izveidošanā un padziļināšanā gan laikam nebūs nozīmīgāka un nopelniem bagātāka drauga kā mūsu kaimiņu tautas dēls Marts Pukits.”
Viņš arī atdzejojis latviešu tautas lūgšanu «Dievs, svētī Latviju» un tautas dziesmu «Pūt vējiņi». Izstādes stendā var salīdzināt tautas dziesmas “Pūt, vējiņi” latvisko, lībisko un igaunisko tekstu, kā arī noklausīties, kā “Pūt, vējiņi” jeb “Puhu, tuul ja tõuka paati” skan igauņu valodā!
Latvijā iznākušajai igauņu rakstnieka M. Metsanurka grāmatai “Imeras kauja” Marts Pukits uzrakstījis ievadvārdus.
Pieminams arī fakts, ka šo grāmatu izdevusi izdevniecība “Zelta Grauds”, kuras dibinātājs un vadītājs ir mūsu novadnieks Augusts Pētersons. Viņš dzimis 1890. gada 20. novembrī Ērģemes mācītāja muižā kā pusgraudnieka dēls. Izglītojies galvenokārt pašmācības ceļā. 1909. gadā sācis mācīties burtliča amatu Jāņa Rauskas grāmatu spiestuvē Valkā. Ar grāmatrūpniecību bijis saistīts visu turpmāko mūžu. Miris 1966. gada 29. aprīlī. Apgāds ”Zelta Grauds” darbojies Rīgā Tērbatas ielā 16/18 no 1928. līdz 1940. gadam, laidis klajā ap 100 vērtīgu grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru.
Izstāde skatāma no 2. aprīļa līdz 2. maijam.
