Vēlies kaut ko palasīt par saviem tuviniekiem vai nozīmīgiem notikumiem pagājušajos laikos? Tagad tas ir vienkārši! Šo iespēju sniedz Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas portāls https://periodika.lv/, kurā pieejami vairāk kā 3000 periodiskie izdevumi.
103 Latvijas periodiskie izdevumi, kas izdoti laika posmā no 1868. līdz 1955. g. iekļauti arī portālā Europeana Newspapers.
Šomēnes – martā Valkas bibliotēka iepazīstina ar šajā portālā pieejamo laikrakstu “Ziemeļlatvija”, tā pirmais numurs iznāca 1925. g. 13. jūnijā, bet tobrīd pēdējais – 1940. g. 8. augustā. Sīkākas ziņas par “Ziemeļlatviju” (1925-1940).
Piedāvājam ieskatīties laikraksta numuros, kas iznākuši pirms 80 gadiem martā.
Mūsu kaimiņi pavisam nesen svinēja Igaunijas Republikas 101. gadskārtu, bet 1939. g. 2. marta “Ziemeļlatvijas” numuru ievada raksts par Igaunijas valsts 21 gada pastāvēšanas svētku atzīmēšanu 23. februārī Latvijas Valkas tautas namā un plašākām svinībām ar parādi un svētku aktu nākamajā dienā Igaunijas Valkā, kad no jauna apliecināta atziņa “par vienotu ceļu staigāšanas nepieciešamību abu tautu nākotnes labā”.
 |
Februāra nogalē Valkas tautas namā pulcējušies 7. Valkas aizsargu pulka nodaļu teātra trupu vadītāji un aktieri (kopskaitā ap 60), lai viesrežisora Kugrēna vadībā iestudētu V. Zonberga lugu “Sirds un šķēps”. To gatavojas rādīt Aizsargu organizācijas 20 gadu pastāvēšanas svētkos visos Valkas apriņķa pagastos. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, izrāde izdevusies lieliski un jau nākamā mēneša pirmā avīzes numura publikācijā “Nekavēsimies veidot Valkas teātri” lasām: “Valkai ir laime redzēt dažus ļoti spējīgus vietējos aktierus, kuru sniegums neatšķiras no spējīga profesionālā aktiera tēlojuma”. |
 |
Valkas un Trikātas rajonu lauksaimniecības biedrību mājturības sekciju vadītāju sanāksmē spriests par to, kā audzināt jauno paaudzi, “lai māja būtu labi apkopta un lai izaudzinātu labas sabiedriskas darbinieces. Lai lauku jaunatni saistītu pie laukiem un ieinteresētu to lauku dzīvei un darbam”. |
 |
Savukārt 11. martā Lugažu pagastnamā notikušas sacensības adīšanā, kurās piedalījušās 6 lugažnieces, no viņām labākās izrādījušas Matilda Ruks un Alida Mucenieks. |
 |
Ziemeļnieku atceres svētku dienā pie Latvijas konsula Igaunijā Otto Hasmaņa Lugažu Lukstiņos ieradusies Lugažu, Valkas, Ērģemes un Omuļu pagastu vecāko delegācija, pasniedzot viņam adresi ar atzinības vārdiem par darbu 1919. g. 16. februārī, kad Hasmanis parakstīja pavēli par Ziemeļlatvijas armijas dibināšanu. Igauņi O. Hasmanim pasnieguši vispasaules skautu augstāko atzinības un goda zīmi “Svastika”. Augsti novērtēta viņa atklātā un sirsnīgā latvieša daba, igauņu dvēseles pazīšana, valodas prasme u.c. |
 |
18.martā Lugažu aizsargu nodaļas jauktais koris devies uz Rīgu dziedāt radiofonā un aizsargu organizācijas 20 gadu pastāvēšanas svinīgajā aktā un koncertā. Korī 56 sieviešu balsis un 36 vīru balsis. Diriģenta A. Priednieka vadībā uz mēģinājumiem nākuši trīs un pat vairākas reizes nedēļā. Lugažu koris izpelnījies neliekuļotu atzinību un izcilu ievērību. K. Ulmanim sevišķi patikusi tautasdziesma “Māte mani rātin rāja, ka es liela dziedātāja”. Kā vēlāk dzirdēts, daudzi no svētku augstajiem viesiem nav varējuši ticēt, ka tā spēj dziedāt lauku koris. |
 |
Plašā publikācijā var atrast visus tos, kas atsaucoties Kārļa Ulmaņa iedibinātajai akcijai – Draudzīgais aicinājums – dāvinājuši grāmatas savām bijušajām skolām. Cita publikācija stāsta par pirmajiem ziedojumiem Jāņa Cimzes ģimnāzijas karoga fondā. Karogu paredzēts darināt pēc mākslinieka J. Bīnes meta. “Valcēniešu lepnums prasa, lai vēsturiskā skolotāju seminārā vārdu nesošās ģimnāzijas karogs būtu vērtīgs un krāšņs. Šis karogs paaudžu paaudzēm vēstīs par Cimzes tēva sēto gaismas sēklu Valkā un liks atcerēties viņa audzēkņu centienus.” |
 |
Vairākas publikācijas apliecina, ka basketbols bijis populārs arī pirms 80 gadiem. Par talantīgāko Valkas basketbolistu izvirzījies I. Aulis, kurš ir ātrs, izturīgs un vienmēr īstā vietā. Otrs veiksmīgākais – A. Šķiņķis, kurš ar veiklu taktiku prot “piezagties” pretinieka grozam. |
 |
9. marta avīzē – Valkas pilsētas valdes paziņojums par to, ka Putraskalna iela pārdēvēta par Smilšu ielu, tāpēc namsaimniekiem līdz 10. maijam jāpārkrāso namu izkārtnes. |
 |
No tirgus ziņām uzzinām, cik maksājuši piena produkti, dārzeņi, olas, zivis. Piemēram, litrs piena – 12 santīmi, bet sivēnu varējuši nopirkt par 15 latiem. |
 |
Interesanta statistika par telefoniem! Valkas apriņķī uz doto brīdi 3300 telefona aparātu. Valkas pilsētā 157 aparāti, no kuriem vesta 187581 saruna. Uz katriem 100 Valkas apriņķa iedzīvotājiem ir 3,9 telefona aparāti, bet uz 1 iedzīvotāju – 41,5 sarunas gadā. |
 |
Neiztrūkstošas laikrakstā ir reklāmas un sludinājumi: Bernhards Zutis piedāvā dabisku ābolu limonādi; V. Bīriņš – ilgviļņus, dabīgi skaistām sprogām; drēbniece Minna Jērums un daiļkrāsotājs Jānis Jērums ziņo, ka pārvietojušies uz pastāvīgu dzīves vietu; Rauskas grāmatnīcā plašā izvēlē dzintara lietas, čemodāni, šeit var pieteikt klavieres skaņošanai pie Šķutes utt. Iepazīšanās sludinājumi gan marta numuros nav atrodami. |
Katrā numurā atrodamās Baznīcas ziņas, kur minēti Lugažu, Ērģemes, Trikātas un Vijciema draudzēs dzimušie, laulātie un mirušie. Šeit varbūt varēsiet atrast ziņas arī par saviem senčiem.
Interesanti salīdzināt, cik daudz publikāciju šajos avīzes numuros veltīts tagadējiem Valkas novada pagastiem:
Ērģemes pagastā, Kārķu pagastā, Vijciema pagastā. Diezgan populārs bijis arī toreizējais Omuļu pagasts.
Par Zvārtavas pagastu gan 1939. gada martā nekas nav ticis rakstīts.
Vēl daudz interesantu ziņu var lasīt “Ziemeļlatvijā”. Visi laikraksta numuri atrodami portālā Europeana Newspapers.
