Vēlies kaut ko palasīt par saviem tuviniekiem vai nozīmīgiem notikumiem pagājušajos laikos? Tagad tas ir vienkārši! Šo iespēju sniedz Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas portāls periodika.lv, kurā pieejami vairāk kā 3000 periodiskie izdevumi.

Šomēnes – aprīlī iepazīstinām ar laikrakstu “Tautas Balss”, kurš Valkā iznāca 1919. gadā no 22. aprīļa līdz 30. septembrim. Tā redaktors bija Oto Nonācs, vēlāk Jēkabs Janševskis, avīze tika drukāta J.Rauskas spiestuvē. 

Par šo laiku savā apcerējumā “Manas atmiņas par Ziemeļvidzemi” stāstījis J. Janševskis, kurš kopā ar dzejnieku Edvartu Virzu uzaicināts strādāt laikraksta redakcijā. Valka tolaik bija gandrīz vienīgā vieta Latvijā, kur nebija ne vācu, ne lielinieku okupācijas.

“Tā tad Ziemeļ-Vidzeme bija tiešām vienīgā vieta, kur vēl bija iespējams izdot brīvu, bezcenzūras laikrakstu.” Drīz vien abonentu skaits pieaudzis līdz 16 tūkstošiem. “Galvenais, kas šim laikrakstam tik sekmīgi pašķīra ceļu, bija viņa dedzīgais patriotisms, gaišā, drošā valoda, taisni kā piemērota toreizējam cīņas laikmetam par patstāvīgās Latvijas eksistenci.”

Piedāvājam ieskatīties dažos laikraksta numuros, kas iznākuši tieši pirms 100 gadiem aprīlī.

Jau pašā pirmajā avīzē sāk publicēt Edvarta Virzas vēstuli draugiem “No Liepājas līdz Valkai” vairākos turpinājumos. “Nonācis Valkā un apmeties Lugažu laukumā pilsoņa Tiltiņa mājā, istabā ar atsevišķu ieeju,” viņš atminas ceļā piedzīvoto:

“Valka mūs saņēma ar lielu aukstumu, kas līdzinājās polāram aukstumam, kamēr Liepājā dziedāja cīruļi. ..Pa to laiku, kamēr no Valkas aizgājis Nacionālais teātris un “Līdums”, viņa ir pārvērtusies pilnīgā mazpilsētā, kur var labi justies vienīgi tas, kuram no svara ir tikai iekšējā brīvība..

Šinī pilsētā.. mani saista Latvijas karogs, kurš plivinās gandrīz Valkas otrā galā uz augstākās mājas, kur atrodas Ziemeļ-Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca. ..viņš līdz ar pirmo vēju, lēnām sakustas, attinas, iemirdzas saulē un laistas ar savām gaišajām krāsām cauru dienu pār pilsētu.”

	Laikraksta pirmo numuru galvenā aktualitāte – Liepājā notikusī Baltijas vāciešu bruņotā sacelšanās pret Latvijas patstāvību. Valkas sabiedrība šo ziņu uzņēmusi ar uztraukumu un sašutumu. Neiztikt arī bez tenkošanas! Par to liecina ziņa, ka pilsētā cirkulē baumas – Liepājā viss atkal esot mierīgi. Šīs baumas izplata kāds vācu tautības advokāts, ar to izpauzdams “savu slepeno sirds vēlēšanos, jo ziņas no Liepājas nevar pienākt ne pa kādiem noslēpumainiem ceļiem”.
	Avīze publicējusi telegrammu no Kopenhāgenas ar Visu latviešu partiju Manifestu pret vācu sazvērestību un ministru prezidenta Ulmaņa klajā laisto Latvijas Pagaidu valdības uzsaukumu, kurā viņš mudina Latvijas pilsoņus izturēties apdomīgi. Visi Latvijas Pagaidu valdības rīkojumi un paziņojumi, kas nodrukāti “Tautas Balsī” uzskatāmi par oficiāliem un obligātiem visiem Ziemeļ-Ļatvijas iedzīvotājiem.
	Finanšu ministrija paziņo, ka paaugstināti nodokļi: štempelnodoklis, vekseļu nodoklis u.c. Savukārt patentes nodoklis par alkoholisku dzērienu pārdošanu pilsētās iedalīts divās kategorijās: Rīgā un Liepājā tas ir augstāks nekā pārējās pilsētās. Tāpat traktieri iedalīti divās šķirās, visaugstāko nodokli maksā liķieru, spirta un tabakas fabrikas.
	Katrā avīzē tiek ziņots par kara darbību. “Gara stāvoklis latvju kareivjos visai brašs un visi ar lielāko skaidrību un nopietnību apzinās savu darbu un pienākumu pret Latvijas valsti.” Gandrīz katrā avīzē minēti ievainoto un kritušo karavīru vārdi. No avīzes radinieki var uzzināt, kur katrs no viņiem palicis.
	Valkas apriņķa agrārkomisija jau pārņēmusi Turnas, Brentu, Vīgantu, Ērģemes muižas un daļu no Kureļa muižas, notiek bezzemnieku pieteikšanās uz šo muižu zemes rentēšanu. Pilsētas bezzemniekiem izdota mazos gabaliņos Brentu muižai piederošā Blusu kroga zeme sakņu audzēšanai, zemes gribētāji bijuši tik daudz, ka visiem nav ticis.
	Avīzē izziņots mācību sākums 28. aprīlī – nesen organizētajā Valkas latviešu vidusskolā, Ūdens ielā 1. Gaidāmajā vecāku padomes sēdē tiks spriests par to, kā iegūt līdzekļus mazturīgiem skolēniem. Šim nolūkam 1. jūnijā ieplānots ”bazārs, loterija-allegri un izrīkojums ar deklamācijām, dziedāšanu un muzikāl-dramatiskiem priekšnesumiem”.
	Aprīlī paiet divi mēneši kopš Sarkanā Krusta nodibināšanas. Biedrības darbinieki ar enerģisko Dr. J. Lībieti priekšgalā paveikuši nopietnu darbu – iekārtota slimnīca ievainotiem kareivjiem. Marta vidū atvērtais Ļaužu ķēķis (saimniece Blau jaunkundze) ik dienas izsniedz 320 bezmaksas pusdienas ar ⅟4 mārciņām maizes uz personu. Ja kāds ziedo pienu, to izdala maziem bērniem. Uz Lieldienām kareivji saņēmuši ap 8000 olu u.c. produktu.
	Pārtikas stāvoklis Valkā ārkārtīgi grūts, katrai personai pienākas 2 mārciņas kviešu miltu, 5 mārciņas kviešu miltu,2 mārciņas auzu putraimu, 2 mārciņas sāls un 2 mārciņas ābolu marmelādes. No Rēveles (Tallinas) cer saņemt kartupeļus un siļķes. Vienīgā cerība apgādāt ar pārtiku – ārzemes, bet tam vajag lielu naudu.
	Arī pirms 100 gadiem valcēnieši skatījušies kino – par labu “Sarkanam Krustam” kinematogrāfā “Illuzion” liela kino izrāde. Pēc ilgāka klusuma Valkas mākslas dzīvē Ziemeļ-Latvijas Sarkanā Krusta Biedrība sarīkojusi muzikāli-dramatisku vakaru, kas pievilcis tik daudz publikas, ka visas vietas izpārdotas. Uzstājies koris un bijis redzams, ka Pliča kungs daudz pūļu pielicis, lai dziesmu izpildījums dotu māksliniecisku iespaidu. Režisora Plūmes vadībā izrādīta Jaunsudrabiņa drāma “Dzīvas un nedzīvas puķes”. “Viena no patīkamākām parādībām visā vakarā bija publikas patriotiski noskaņotais gara stāvoklis. Valkas sabiedrība atstāj dzīvāku iespaidu nekā Liepājas sabiedrība.”
	Ko tik nevaram uzzināt no sludinājumiem! Valkā kāda dāma pazaudējusi pulksteni ar monogrammu “M.M.” Tiek meklēta Pētera Čulit (vai Čuličok) tagadējā dzīves vieta, kā arī Zelmas Kārkliņ jaunkundzes adrese (iespējams, par to interesējas kāds igauņu kareivis). Sieviete bezizejas stāvoklī meklē darbu, pilsētas centrā izdod labi mēbelētas istabas ar atsevišķu ieeju un elektrisku apgaismošanu. Tiek pārdotas mājas, velosipēds un melna ķēve.
	Kā jau pavasarī – aktuāls jautājums, kur pirkt sēklas? Izrādās – kādreiz tās bija dabūjamas Melbārd veikalā blakus Romas viesnīcai.

Pirms 100 gadiem aprīlī Valkā rakstījis Edvarts Virza: “..ir atnācis pavasars silts un bezvējains. Ūdeņi noskrējuši, lauki kūpēdami žūst, cīruļi dzied no rīta līdz vakaram un kādu dienu gar pilsētas nomali pastaigādamies es dzirdēju lemeša švirkstēšanu mālainā zemē un arāja saucienu: “nu! nu!””

Visi laikraksta “Tautas Balss” numuri atrodami LNB digitālajā bibliotēkā.