No 4. oktobra līdz 4. novembrim bibliotēkas novadpētniecības stendā aplūkojama izstāde “Noslēpumainākais valstsvīrs Alfrēds Bērziņš. Mūsu novadniekam – 120”. Dzimis 1899. gada 21. oktobrī. Dzīvojis Kārķu pagasta “Šēlupēs”, mācījies Kārķu pagastskolā un Valkas reālskolā. Bijis vairāku laikrakstu, tai skaitā “Valkas Balss” (1928-1929), izdevējs un redaktors, Latvijas 4. Saeimas deputāts, no 1937.-1940. g. – sabiedrisko lietu ministrs.
Izstādē var iepazīties ar Alfrēda Bērziņa sarakstītajām grāmatām “Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni”, “Kārlis Ulmanis”, “1939: Lielo notikumu priekšvakarā”, kuras izdotas trimdā, kā arī “Labie gadi” un “Nepublicētas atmiņas”, kas iznākušas pirms dažiem gadiem Latvijā. Tāpat šeit aplūkojami materiāli par Alfrēda Bērziņa dzīves un darba gaitām, kas aprakstītas gan preses publikācijās, gan arī grāmatu lappusēs.
Ieskatam daži fakti no Kārķu hronikas.
1933. gada 19. marts: Zemnieku diena Kārķos, rīko Kārķu piensaimnieku sabiedrība kopā ar Latviešu Zemnieku Savienības Kārķu nodaļu, ar priekšlasījumiem viesojas zemkopības ministrs V. Gulbis, Saeimas deputāts A. Bērziņš un Baltijas lauksaimniecības biedrības priekšnieks H. Enzeliņš, ieeja brīva, pēc tam saviesīgs vakars ar dejām un groziņiem.
1934. gada 2.,3. septembris: Iekšlietu viceministrs Alfrēds Bērziņš ierodas savās lauku mājās Kārķu Šēlupēs, pie goda vārtiem to sagaida aizsargu goda sardze Dzeņa vadībā, 3. rotas komandieris J. Ampermanis apsveic ar pirmreizēju ierašanos dzimtajā pagastā kā valdības loceklim, otrā dienā viceministrs ierodas Kārķu aizsargu namā, kuru aizsargi sākuši iekārtot bijušajās Veckārķu muižas kūtīs.
1935. gada 19. maijs: Kārķus apciemo ministrs bijušais kārķēnietis Alfrēds Bērziņš, lai piedalītos aizsargu svētkos un pasniegtu vietējai aizsargu nodaļai pagasta pašvaldības un organizāciju kopējo balvu – 1170 Ls ziedojumu.
1936. gada maijs: Meža dienas noris ar lozungu ”Stādīt mežus atsevišķās saimniecībās”, kopumā iestādīti 320 ozoli un liepas, 275 krāšņuma krūmi, 132 augļu koki un ogulāji, iestādīti 2 piemiņas ozoli K. Ulmanim un A. Bērziņam.
