Šajā Latvijai tik īpašajā laikā Valkas bibliotēkas novadpētniecības stendā skatāma izstāde, kuras nosaukumam izvēlētas Edvarda Virzas rindas: "Tas laikā notikās, kad latvjus prata vienot uz darbiem diženiem kāds mirklis gaišs un svēts."

Izstādes centrā – 18. novembris, Latvijas neatkarības pasludināšanas diena, ziņa 1918. gada 19. novembra laikrakstā “Līdums”: “Latvijas Tautas padome konstituējusies. Lai dzīvo Latvijas valsts!” Laikraksta “Ziemeļlatvija” dažādu gadu publikācijās varam uzzināt, kā šie svētki Valkā atzīmēti desmitajā, piecpadsmitajā vai divdesmitajā Latvijas Valsts gadadienā. Te atrodams arī 1939. gada raksts par svētkiem, kas bija pēdējie pirms okupācijas. Sapnis par brīvu Latviju arī padomju laikos daudziem bija sirdī. Kā Latvijas dzimšanas dienu pieminēja 1945. gada rudenī izveidotās Latvju nacionālās jaunatnes apvienības Valkas nodaļas zēni un meitenes, lasiet žurnāla “Ilustrētā Junioriem” publikācijā “18. novembris. Valkas skolēnu slepenā misija”. Izstādē atrodams arī stāsts par pirmo Latvijas dzimšanas dienu Atmodas laikā, kad virs Valkas kultūras nama tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

“Vesela varoņu cilts, kas visai pasaulei rādīja, ko spēj latviešu spīts, ir nolikusi savas galvas uz Misas, Lielupes un Daugavas. Visas šīs acis, ko ir izdzēsusi nāve, ir aizvērušās vienā sapnī, sapnī par brīvu Latviju,” savulaik rakstījis Kārlis Skalbe. Šo Brīvības cīņu dalībnieku piemiņai veltīta otra izstādes daļa. Te uzzināsiet par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem novadniekiem. Tie ir ģenerāļi Pēteris Radziņš un Jānis Kurelis, Jānis Vītiņš un Jānis Johansons no Valkas puses, vijciemieši Kārlis Celmiņš un Aleksandrs Zvirbulis. Zvārtavā dzimušais Herberts Saulītis sasniedza 100 gadu vecumu un paspēja piedzīvot brīvu Latviju. Izstādē lasāmi arī valcēnieša Kārļa Meira stāsti par dalību brīvības cīņās. Dažādu apstākļu sakritības dēļ ar Lāčplēša Kara ordeni gan viņš apbalvots netika, tomēr tas nemazina viņa nopelnus.  

Brīvības cīņām savu dzeju veltījis Edvarts Virza. Decembra beigās tiks atzīmēta viņa 135. dzimšanas diena, tāpēc daļa izstādes veltīta arī šim rakstniekam, mūsu novadniekam. Ar Valku saistās viņa žurnālista gaitas laikrakstā “Līdums” 1918. g. nogalē un 1919. gada sākumā. Vairākos dzejojumos Virza apdziedājis arī Valku, rakstījis par Labrenča tirgu, Pļaujas svētkiem pilsētā. Dzejolī “Lielpilsētas ritmi mazpilsētā” viņš dzejojis par Valku, kas “klusi snauž pie rāmās Pedeles”, pieminējis vairākus rakstniekus un aktierus, kas tolaik darbojušies Valkā.

Dzejolī “Prologs”, kas nolasīts Nacionālajā teātrī Valsts proklamēšanas svētkos 18. novembrī (tas publicēts arī laikrakstā “Brīvā Zeme” 1937, 17.nov.) Edvarts Virza raksta:

Tas laikā notikās, kad latvjus prata vienot Uz darbiem diženiem kāds mirklis gaišs un svēts. Kaut gadi garām iet, ar vēja spārniem skrienot, Bet mums no atmiņas tas netiek izdeldēts. Kad savu pagātni un nākamību cienot, To visu izvedam, kas bija iecerēts. Ar troksni sagāzās tad vecās dzīves balsti, Mēs augšām pacēlām kā sauli jaunu valsti.   Un tas, kas jutās vecs — tam veiksme kļuva raita, Kas atšķirts dzīvoja, tas alka pulkā stāt; Tā latvjiem iesākās visslavenākā gaita Par kuru nenobeigs tos mūžos slavināt. Pie kapiem vecajiem, kam nezinājām skaita Ikdienas pierakām mēs atkal jaunus klāt; Gars, kuram klausīja tais dienās tūkstots roku Tas beidzot pavēra mums skaidru debess loku.

Izstāde apskatāma no 2. novembra līdz 2. janvārim.