27.06.2019
Kā Zviedrijas karalis brauca cauri Valkai

Pirms 90 gadiem jūnijā Latvijas avīžrakstos parādās priecīga ziņa:

 

“29. jūnijā Latvijā ieradīsies Zviedrijas karalis Gustavs V! Viņu no Estijas (Igaunijas) pārvedīs pa dzelzceļu. Valkā paredzēta lokomotīvju maiņa”; “Valkā karali apsveiks orķestris ar zviedru himnu un koris ar tautas dziesmām.”

 

Laikraksts “Ziemeļlatvija” 29. jūnija numurā “izjusti sveicina Augsto Viesi Viņa Majestāti Zviedrijas Karali Gustavu V Latvijas zemē!”

 

Piedāvājam ieskatīties nelielā virtuālā izstādē “Kā Zviedrijas karalis brauca cauri Valka: Gustava V viesošanās Latvijā 1929. gada 29. un 30. jūnijā”, kurā apkopotas preses publikācijas un citi materiāli.

 

 

Paldies par šī fakta atgādināšanu Zitai Gailei, paldies Edgaram Gailem, kurš atļāvis ieskatīties sava vectēva, tolaik Rīgas skolotāju institūta audzēkņa Arvīda Gailes atmiņās par Zviedrijas karaļa Gustava V vizīti Latvijā

 

          Karaļa sagaidīšana Valkā            1929. gada 29. jūnijā

(atmiņas pierakstītas 1955. gadā izsūtījumā Magadanas apgabalā)

Dokumentālā filma "Zviedrijas karaļa Gustava V viesošanās Latvijā" (1929)

 

Filmā pazib Valkas stacija, augstā viesa sagaidītāji, koris ar diriģentu, orķestris un daži dejotāju pāri. 

 

 

Plaši izvērsts karaļa sagaidīšanas apraksts parādās laikrakstā “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” ar nosaukumu “Viņa Ķēnišķā un Cilvēcīgā Majestāte” (Zviedrijas ķēniņa apmeklējuma atcerei). Piedāvājam nelielu ieskatu šajās publikācijās.


Autors (kurš gan palicis nezināms) jau piektdien, 28. jūnijā izbraucis no Rīgas un pa ceļam līdz Valkai dabūjis redzēt visus sagatavošanās darbus.

 

“Dzelzceļu direktori un staciju priekšnieki rēķināja un skaitīja ir vagonu, ir vilcienu garumu metros un atzīmēja tos uz platformas, lai zinātu, kur pieturēt ķēniņa vilcienu, un kur nostādīt apsveikšanai sanākušos ļaudis. Valkā no Cēsīm atvestais 8. Daugavpils pulka orķestris uz platformas iepriekšējā dienā izmēģināja zviedru himnas nospēlēšanu. Dzelzceļnieki ar lielu sirsnību pušķoja staciju ēkas vijām un karogiem..


Plašā Igaunijas Valkas stacija izgreznota daudziem zili-dzelteniem zviedru un zili-balti-melniem igauņu karogiem: stacijas telefona stabi nokaļķoti un apvīti zaļumu vijām, arī stacijas sienas appušķotas egļu skuju pinumiem. Kopiespaids: igauņiem vairāk karogu, mums vairāk zaļumu, bet glīti un sirsnīgi abas Valkas vienādi gatavojās uzņemt ziemeļzemes viesi.


Otrā rītā jau pirms 5 Valkas stacijas platformā sāk ierasties skauti, ugunsdzēsēji, no Rīgas iebraukušais skolotāju institūta koris un dažādas organizācijas. Te pienāk no Igaunijas telegrama, ka ķēniņš Valkā agrā rīta dēļ neizkāpšot.. Žēl Valkā sabraukušiem Cēsu, Valmieras, Rūjienas un Valkas skautiem un Rīgas skolotāju inst. audzēkņiem, ka nedabūs ķēniņu redzēt..


Pa to starpu paspējušas uzcelties arī ķēniņa sagaidīšanai pretim atbraukušās personas, un nu Valkas stacijas perona skats ir vēl impozantāks: stacijas ēka skaisti izgreznota Latvijas un Zviedrijas karogiem un puķu vītnēm, bet visgarām platformai stāv vairāk rindās kareivju, ugunsdzēsēju, aizsardžu un sieviešu nac. līgas, skautu un skolēnu delegācijas ar puķēm un karodziņiem. Pret staciju novietots Rīgas skolotāju institūta audzēkņu koris, kas mēģinādams nodzied kādu dziesmu, un ļoti daudz 8. Daugavpils kājnieku pulka virsnieku, un arī kungu melnajos cilindros un «šēzēs» un frakās ar ordeņa zīmēm vai nu ap kaklu vai pie frakas atloka.. Valkas iedzīvotāji, kuri bija nostājušies uz stacijas tuvākās ielas kuplā skaitā, varēja jau iepriekš papriecāties nevien par skaistajā rīta saulē mirdzošiem karavīru spožajiem tērpiem, bet arī par civilā ģērbto kungu cilindriem. Un tādu te bija diezgan daudz: direktori, sekretāri.. jau no paša rīta cēli pastaigājās savos melnajos uzvalkos un spožajos cilindros..

 

Viesu apsveikšanu zviedru valodā, saucot «leve Sverige», vairākkārt izmēģināja skolotāju institūta audzēkņi, kuriem rakstnieks Ieviņš iemācīja pareizo izrunu un ar cilindri takti mādams, norādīja vajadzīgo uzsvērumu.. Visi priecīgām sejām un līgsmām acīm apskata sanākušās rindas un netāl uz ceļa stāvošo lieliski izgreznoto lokomotīvi ar Latvijas un Zviedrijas karogiem aizsegtu priekšu un košām vijām un zaļumiem kupli visapkārt apvītu..


Lēni peldēdams no Igaunijas Valkas stacijai tuvojas ķēniņa vilciens. Arī igauņu lokomotīve izgreznota zaļumiem un karogiem, bet pēdējie mazi un no papīra. Mūsu lielais dzelzs «Bucefals» šai ziņā gan ir daudz pārāks un skaistāks.


Tā kā ķēniņš nav vēl piecēlies, tad pirmos iespaidus no Latvijas viņš skaistajā Valkas stacijā saņemt nevarēja. Vilciens Valkā nostāv ne vien noliktās 20, bet vēl 7 minūtes vairāk. Beidzot, pulksten 7.07 Rīgas skolotāju institūta audzēkņi ar «Pūt, vējiņi» pavada viesus no Valkas..


Ārpus Valkas dzelzceļa malā paliek vienīgi aizsargu goda sardze. Uz katra kilometra pa 4 nostājušies aizsargi braši stāv savās sargu vietās. Viņi būs pirmie, kas ķēniņam pa logu paskatoties Latvijā, paudīs latvju laukos un sētās valdošo kārtības, tēvzemes mīlestības, neatkarības un brīvības sajūtu un mīlestību..”

 

Avots: “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, 1929, 5., 9., 12.jūl.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.