18.09.2017
Jubileja rakstniecei no Rikandas krastiem

14. oktobrī 85. dzimšanas dienu svinētu Vija Upmale. Rakstniece dzimusi Valkas apriņķa Ērģemes pagasta “Upmaļos”.

 

Skolas gaitas uzsākusi Turnas skolā. Šeit viņa atklājusi grāmatu pasauli. Izlasījusi visas grāmatas, ko atradusi skolas bibliotēkā un mājās. Mācības Vija turpinājusi Valkas vidusskolā, kur “literatūru mācīja skolotāja Ketnere, kas prata mūs paņemt savā varā. Viņa arī bija vainīga pie tā, ka otrā plānā palika herbāriji un puķes, ka astotajā klasē uzrakstīju savu pirmo stāstu. Nopietni un pa īstam tas sākās daudzus gadus vēlāk, bet skolā bija pirmā ierosme, pats sākums,” vēlāk atcerējusies rakstniece. 1951. gadā Vija Upmale beigusi Valkas vidusskolu, 1954. gadā – Cēsu Skolotāju institūtu. Darba gaitas viņu aizvedušas uz Olaini, kur 16 gadus strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pēc tam “burtnīcām piebāzto skolmeistara somu apmainīju pret mānīgi vieglo rakstnieka portfeli. Labi, ka jau pašā sākumā ielāgoju Egona Līva vārdus: “rakstīt vajag par to , ko tu līdz kaulam pazīsti.” Ko tad es pazinu? Bērnus un lauku cilvēkus,” stāstījusi rakstniece.

 

Vija Upmale mirusi 1996. gada 2. martā, apglabāta Ērģemes kapos.

 

Sarakstītas 9 grāmatas bērniem: “Mazais Muks”, “Brigas un kapteiņi”, “Mans pasta balodis”, “Jautrās nedienas”, “Papagaiļa saulessvece”, “Normunds un burvju mākslinieks Niko”, “Arņa spēles”, “Draudzības spieķi” un “Slepenais rēbuss”. Vēlāk Vija Upmale pievērsusies pieaugušo literatūrai. Iznākušas grāmatas “Mežkroga gravīras”, “Zemes sāpe”, “Lauska” un “Mēs dzīvosim vēstulēs”. Par rakstnieces darbu prototipiem kļuvuši Turnas iedzīvotāji, “bet ne jau viss tā vienkārši norakstīts no vienas mājas un tās ļaudīm. Kaut kas ir paņemts, vēl vairāk pielikts klāt,” teikusi rakstniece. Viņas pēdējais romāns “Naudas vērpetēs” publicēts saīsinātā variantā laikrakstā “Neatkarīgā Avīze” 1996. g. pēc viņas nāves.

2007. gadā Olaines pilsētas Vēstures un mākslas muzejs izdevis grāmatu “Ar gaišumu un smeldzi sirdī” – rakstnieces Vijas Upmales laikabiedru atmiņas un apceres, ko sastādījusi Ārija Spuņģe.

 

No Vijas Upmales piezīmēm: “Nodzīvota dzīve ir sega, ar kuru tevi reiz pārklās. Var gadīties, ka tā būs silta, par īsu vai mitra, bet manējā būs ar ielāpiem. Nekas nav mūžīgs, un, ja kaut viens ielāpiņš pārdzīvos mani par ceturtdaļgadsimtu, es uzskatīšu sevi par laimīgu.”

 

No 18. septembra līdz 21. oktobrim Valkas bibliotēkas novadpētniecības stendā izstādē “Rakstniece no Rikandas krastiem” var iepazīties ar Vijas Upmales sarakstītajām grāmatām, viņai veltīto atmiņu krājumu “Ar gaišumu un smeldzi sirdī”, kā arī ar citiem rakstnieces dzīvei un daiļradei veltītajiem materiāliem.

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.