07.02.2018
Izstāde “Ap mums lidot lido stāsti…”

8. februārī valcēnietim, rakstniekam Ēvaldam Vilkam 95. dzimšanas diena. Novadpētniecības stendā aplūkojama izstāde “Ap mums lidot lido stāsti…”, kurā var iepazīties ar mūsu novadnieka grāmatām un uzzināt kaut ko vairāk arī par viņu pašu: izlasīt viņam veltītās dzejas rindas, uzzināt, ko par viņu teikuši pazīstami rakstnieki, iepazīties ar viņa saraksti, kas publicēta gan grāmatās, gan preses izdevumos.

 

Rakstnieks Ēvalds Vilks (īstajā uzvārdā Lācis) dzimis 1923. g. 8. februārī Valkā. Uzaudzis trūcīgā daudzbērnu ģimenē. Tēvs Miķelis bijis namdaris un vienīgais pelnītājs ģimenē. Ēvalds jau agri likts pie darba. No 1930. līdz 1937. g. viņš mācījies Valkas Ā. Tērauda pamatskolā, 1940. g. beidzis Valkas Valsts arodskolas galdnieku nodaļu. Nodibinoties jaunajai varai, aktīvi to atbalstījis, iestājies komjaunatnē. Šajā laikā sācis sūtīt korespondences “Jaunajam Komunāram”. Martā uzaicināts strādāt šī laikraksta redakcijā Rīgā. Sākoties karam, kopā ar citiem brīvprātīgajiem cīnījies Igaunijā, ticis smagi ievainots. Evakuējies uz Krievijas iekšieni, strādājis kolhozā. 1944. g. atgriezies Rīgā. 1953. g. beidzis Republikānisko neklātienes vidusskolu. Strādājis preses izdevumu redakcijās (“Padomju Jaunatne”, “Zvaigzne”, “Literatūra un Māksla”).

Stāstus sācis publicēt 1945. g. Iznākuši vairāki krājumi: “Cilvēki ar vienu patiesību”, “Rudens dienās”, “Zaļais koks”, “Piecas minūtes par vēlu”, “Lāga zēni”, “Mežonis”, “No dzīves – par dzīvi” un trīs stāstu izlases. No 1982. līdz 1986. g. izdoti Kopoti raksti 5 sējumos. Miris 1976. g. 16. septembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

 

Daudzu Ēvalda Vilka stāstu pirmpublicējumi kļuva par notikumu un izraisīja diskusijas. Sevišķi asu partijas un oficiālās kritikas nosodījumu izpelnījās mēnešrakstā “Karogs” (1963, 3) nodrukātais stāsts “Divpadsmit kilometri”. Par vadošās elites darbiniekiem tik atklāti neviens nebija atļāvies rakstīt. Vēlāk šis stāsts atzīts par 60. gadu revolucionārāko pavērsienu latviešu literatūrā. Iecere rakstniekam radusies 1962. gada vasarā atvaļinājuma laikā, dzīvojot netālu no Valkas – “Ielīcās”. Tolaik kādā vēstulē viņš rakstījis: “Tāda klusuma un miera gan laikam nekur citur pasaulē nav. Ej, kur vien gribi, – mežs, pļava, mežs, Gauja… Vējam medus smarža.” M. Poišs atzinis: “Ar šo stāstu iezīmējas viena no galvenajām tēmām Ēvalda Vilka jaunradē – doma par cilvēka vainas un atbildības izjūtu savas tautas, savas sirdsapziņas un visas cilvēces priekšā.” Zīmīgi ir vārdi, ar ko noslēdzas stāsts: “Es jūtos atbildīgs par visu, kas notiek pasaulē.”

Par vienu no Ēvalda Vilka daiļrades virsotnēm uzskatāms stāsts “Pusnakts stundā”. Par to astoņdesmito gadu otrajā pusē savā apcerē rakstījis filozofijas doktors, reliģiju vēsturnieks Haralds Biezais. Tajā viņš, Eduarda Liniņa vārdiem sakot, iezīmējis “ceļu, ko latviešu padomju rakstnieks, Sarkanās armijas veterāns Vilks nostaigājis no viņa paaudzei un sociālajam lokam raksturīgajām komunistiskajām ilūzijām līdz sāpīgiem vēstures patiesības meklējumiem”.

 

Ēvalda Vilka bērnības zeme ir Valka. “Šeit meklējams viņa daiļrades pirmais sakņojums,” rakstījis Arturs Goba. “Valkas iedzīvotāji var būt lepni, ka te dzimis un audzis tāds latviešu tautas rakstnieks, dzīves patiesības paudējs kā Ēvalds Lācis (Vilks). Pilsētā ar viņa vārdu saistītas daudzas vietas, ielas un taciņas. Daudzos darbos viņš apraksta pilsētas izskatu, bet pats galvenais – cilvēkus ar viņu priekiem un bēdām, ikdienas rūpēm,” rakstījusi Valkas 1. vidusskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Mirdza Rēpele.

 

Ēvalda Vilka 95. dzimšanas dienai veltītā izstāde aplūkojama līdz 10. martam.

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.